Kuldīgas novada uzņēmēju un amatnieku Gada balva

Lai apzinātu un godinātu Kuldīgas novada uzņēmējus un amatniekus, kas aktīvi un godprātīgi darbojas savā nozarē, sekmējot uzņēmējdarbības vides attīstību novadā, pašvaldība katru gadu organizē konkursu „Kuldīgas novada uzņēmēju Gada balva” .

Laureāti

2019. gadā 

Piektdien, 17. janvārī, Kuldīgas Jauniešu mājā godinās labākos novada uzņēmējus un amatniekus – konkursa “Kuldīgas novada uzņēmēju un amatnieku Gada balva 2019” nominantus. Pretendentus konkursam varēja pieteikt iedzīvotāji.

Konkursa žūrija paviesojās pie 33 pretendentiem, kuri konkursā izvirzīti astoņās nominācijās. Iepazīstinām ar visiem balvas nominantiem.

"Kuldīgas novada uzņēmēju un amatnieku Gada balvas 2019" nominantu video apraksti

Nominācija “Ražotājs 2019” 


SIA “Laimdotas” - “Ejam tikai uz priekšu – bizness mums ļoti veiksmīgs,” saka Padures kokapstrādes un galdniecības uzņēmuma SIA “Laimdotas” īpašnieks Guntars Pirtnieks.

G.Pirtnieks stāsta, ka nesen uzbūvēta pilnīgi jauna 3000 m² ēka mēbeļu ražošanai. “Startējām projektā un saņēmām finansējumu būvmateriāliem. Tā izdevās vislētāk, jo ēku projektējām un būvējām paši. Gribam paplašināt mēbeļu ražošanu. Tagad būs pilnīgi citas iespējas ražot sērijveidā. Jau daudzus gadus mūsu klienti ir logu un durvju ražotāji. Vietējais tirgus ir ļoti mazs, tāpēc stabili klienti ir Anglijā un Vācijā. Mēbeles aiziet lielākoties aiziet uz Norvēģiju, klienti ir arī Pakistānā un Irānā. Pašlaik mums ir pietiekami labs amatnieku sastāvs, bet esmu pārliecināts, ka vajadzēs vēl. Atrast jaunus darbiniekus ir ļoti grūti. Uzņēmumā strādā vairāk nekā 50 cilvēku, viņi ir no Padures, Kuldīgas, Snēpeles, Alsungas,” atklāj uzņēmējs.


SIA “AJG Plus” - Konkursam izvirzītā SIA “AJG Plus” īpašnieks Aigars Zvingulis kokapstrādes biznesā darbojas kopš 1993. gada, taču šī kompānija izveidota 2001. gadā.  Uzņēmums par spīti dažādiem pārbaudījumiem veiksmīgi darbojas vēl joprojām.

Tas klientiem Latvijā, Eiropā un Apvienotajā Karalistē piedāvā visaugstākās kvalitātes produkciju – izturīgus koksnes dēļus palešu ražošanai. Ražo šķeldu, zāģskaidas un nomaļu malku. Ražotni attīstījuši arī metālapstrādes jomā un griezējinstrumentu asināšanā. Pašlaik uzņēmumā nodarbina 34 cilvēkus.

“Veiksmīga biznesa pamatā ir labi darbinieki. Kāda jēga man kaut ko ražot, ja man nav darbinieku? Algas nevienu reizi nav aizkavējušās, tāpēc darbinieki nevarētu teikt, ka šeit slikti maksā un kaut kas kavētos. Vairums manu darbinieku šeit strādā ļoti ilgi. Biznesa sākums bija ļoti grūts. Kas lika nepadoties? Domāju, ka mans sportiskais gars iemācījis cīnīties līdz galam,” pārdomās dalās A. Zvingulis.


SIA “Ineses tortes” - Konditore Inese Goldmane rūpējas par savu uzņēmumu SIA “Ineses tortes”. Decembrī uzņēmumam apritēs jau 26 darba gadi.

Te dienā pagatavo pat 500 tortes. Sortimentā pašlaik ir desmit dažādu medus, šokolādes un biezpiena toršu. Tās cep no dabiskām un Latvijā iegūtām izejvielām un var nopirkt “Rimi” veikalu tīklā.

“Kūku cepšana ir mana sirdslieta, tāpēc man tiešām patīk tas, ko es daru. Ikdienas prieks ir tas, ka mēs no dabīgām izejvielām, spējam ražot to, kas garšo mums pašiem. Īpašs gandarījums, ka mūsu biezpiena tortei vienīgajai Latvijā ir “Zaļā karotīte”,” prieku par padarīto uzsver konditore. Produkcijas pagatavošanā piedalās četras līdz piecas konditores. Īpašniece atzīst, ka labie darbinieki ir uzņēmuma panākuma atslēga.


SIA “Platte” - Konkursam pieteiktā uzņēmuma SIA “Platte” īpašnieki Roberts Herberts un Raimonds Ūdris izstrādā koka bērnu spēļu virtuvītes “Midmini”, veic dažādus individuālos pasūtījumus, kā arī rada korpusa mēbeles.

Pašlaik uzņēmums algo četrus darbiniekus. “Koka spēļu virtuvītes ir ūdens drošas, tur var griezt īstus tomātus. Tās lielākoties sūtām uz ASV. Dienā spējam uztaisīt aptuveni četras, piecas virtuvītes. Ideja radās, jo manai meitai Zojai bija dzimšanas diena, un sieva ierosināja, ka vajag kaut ko izdomāt. Virtuvītēm pašlaik ir 28 dažādas versijas,” stāsta R. Herberts.

“Mūsu ikdienā nav rutīnas, jo darbiniekiem visu laiku dodam apgūt jaunas lietas. Kolektīvs ir mūsu zelta atslēga. Ja pie tā nestrādāsim, tad nebūsim veiksmīgi. Uzņēmumā ir laba sinerģija – mums ir labas telpas, labi startējām LIAA Biznesa inkubatorā, un šogad apgrozījums pieauga par 500%. Klienti ļoti novērtē mūsu kvalitāti,” SIA “Platte” veiksmes stāstu raksturo īpašnieks.

Nominācija “Pakalpojums 2019” 


Zobārstniecības uzņēmums “Anroja” - izvirzīts kategorijā “Pakalpojums 2019”. Ārste Anete Paškova to Kuldīgā atvērusi 2015. gadā. Viņas darba stāžs jau gana ilgs. Sākusi strādāt studiju gados Rīgā, bet pirmā darbavieta bijusi Kuldīgā. “Kad 2013. gadā atvēru pirmo privātpraksi Ugālē, daudzi pacienti pie manis brauca no Kuldīgas, arī māsiņa ir no šīs puses, tāpēc sakrita vairāki priekšnosacījumi, lai taptu šis kabinets.” Ugāles prakse nesen beigusi pastāvēt. Ārste katru dienu brauc no Ventspils, divas darbinieces – no Saldus, pārējie dzīvo ap Kuldīgu. “Pirms četriem gadiem bijām divas ar māsiņu, tad pievienojās higiēniste, un nu jau esam 11 darbinieces: četras ārstes, katrai māsa, higiēniste un divas administratores. Darba pietiktu arī lielākam skaitam darbinieku, bet telpas ierobežo. Pietrūkst ortodonta, kas regulē zobus, bet pārējās manipulācijas varam te nodrošināt. Sapnis nākotnei ir datortomogrāfijas rentgens, bet arī tam vajag telpu. Kurzemē vienīgā vieta, kur tāds pieejams, ir Ventspils. Prakses izveidē izmantots programmas LEADER finansējums,” stāsta A. Paškova.

Jautāta par konkurentiem, A.Paškova atbild, ka kolēģus par tādiem neuzskata: “Kuldīgas pluss ir tāds, ka tā atrodas pašā Kurzemes vidiņā, – uz šejieni var atbraukt klienti no Liepājas, Ventspils, Rīgas, arī no Latvijas otras malas un, protams, no ārzemēm.” Ārste uzsver, ka pacienti pierakstījušies diezgan ilgu laiku uz priekšu.


SIA “Leroko” - Nav lielu, stiklotu logu, bet ir kustīgi ļaudis

Konkursam izvirzītā SIA “Leroko” īpašnieks Māris Rožkalns stāsta, ka uzņēmums pārsvarā nodarbojas ar lauksaimniecības tehnikas pārdošanu un apkalpošanu. M. Rožkalna partneris šajā biznesā ir Juris Sļisarenko. Lielākoties tiek tirgota lietota tehnika, kas nāk no dažādām Eiropas valstīm. Pircējus lietotu tehniku pirkt motivē tās cena.

Uzņēmums strādā visā Latvijā un mazliet arī Lietuvā un Igaunijā. Te nodarbina piecus cilvēkus. “Mums nav lielu, stiklotu logu, mums ir kustīgi ļaudis,” teic M. Rožkalns, stāstot, ka dosies klientam palīgā, lai kur viņš atrastos, pat ja saplīsīs tehnika kaut kur Latgalē. Tehnika ir liela, dārga un sarežģīta, klienti ar to pelna naudu, tāpēc viņiem ir svarīgi, ka uzņēmums palīdzēs, ja kaut kas ar to notiks.


Ģimenes ārstes Ineses Zīlesprakse - aptver Vārmi, Kabili un Turlavu. Ārstei kopumā ir ap 2000 pacientu. Dr. Zīle nāk no ārstu dinastijas un atzīst, ka ārsta profesija ir dzīvesveids. Viņa praksi veidojusi tādu, kādai, pēc viņas domām, būtu jābūt ārsta praksei laukos, vienlaikus uzsverot, ka gaidīt, ka ārsts laukos varēs piedāvāt tikpat daudz, cik Kuldīgas kolēģi, ir utopija.

Divreiz nedēļā praksē notiek laboratorijas izbraukums, lai pacienti varētu nodot analīzes. Reizi mēnesī atbrauc pediatre, kura palīdz parūpēties par mazākajiem pacientiem. Tepat doktorātā ir “Zaļās aptiekas” filiāle. Ārste strādā bez pieraksta – visus pacientus, kuri ir atnākuši uz doktorātu, arī pieņem.

Daktere uzsver, ka ārsts viens pats bez saviem palīgiem nav nekas. Doktorātos strādā profesionāli ārsta palīgi, kas dakteres prombūtnes laikā izdara lauvas tiesu darba. Ļoti daudz ko mūsdienās varot izdarīt arī attālināti, pacientam nemaz doktorātu neapmeklējot. “Ļoti priecājos, kad tie, kas manu acu priekšā ir uzauguši, atved pie manis reģistrēt savus bērnus, pat no citas vietas. Ja izdodas pacientam palīdzēt, kaut to pašu invaliditātes grupu nokārtot. Arī, kad paldies pasaka – tas ir pats patīkamākais,” par gandarījumu ārsta darbā stāsta Dr. Zīle.


Veikals “Retro” (SIA “AZG”) - vienīgais Kuldīgā piedāvā iespēju pievīlēt atslēgas, kā arī pārdod lietotu elektrotehniku, kas nāk no Skandināvijas, un, sadarbojoties ar meistaru Aivaru Lukševicu un darbnīcu “Sfēra”, veic arī elektrotehnikas remontu. Uzņēmums darbojas jau kopš 2000. gada. Tajā pašlaik strādā trīs darbinieki.

Veikala īpašnieks Guntars Zvingulis atzīst, ka trūkst labu un zinošu meistaru: “Trūkst labu speciālistu. Vienīgais Kuldīgā ir Aivars. Lai gan esam interesējušies un meklējuši, Kuldīgā jauno meistaru nav. Neviens jau neraujas to darīt, jo tas ir ietilpīgs darbs. Uzņēmuma veiksmes stāsts? Daudzi aizskrēja uz jomām, kur ir labāk. Pa šiem gadiem mums gājis visai mierīgi, pārdzīvojām krīzes gadus. Kā mēs strādājam, tā strādājam. Ejam un darām, negaidām, ka kaut kas nokritīs no gaisa, jo visi vēlas vieglu biznesu. Lai viss būtu labi, mēs vienmēr esam bijuši ļoti godīgi. Uz to mēs arī turamies,” pārdomās dalās G. Zvingulis.


“IMG Projekti” - Kategorijā “Pakalpojums 2019” konkursam izvirzīts Kuldīgas uzņēmums “IMG Projekti”, kas izgatavo, piegādā un montē logus, durvis, vārtus, iebūvējamās mēbeles, bīdāmās sistēmas, moduļu virtuves un žalūzijas.

“Uzņēmums pastāv 12 gadus, bet trīs četrus pirms tam ar logiem jau nodarbojos,” saka īpašnieks ir Mārcis Ivanovskis un atceras pirmsākumu. “Tas bija ar uzrāvienu, bet tad pienāca 2008. gada krīze. Vienubrīd likās, ka 8. klasē man bija vairāk naudas nekā tad. Jau sāku meklēt, ko citu darīt, bet pārziemoju. Tik bēdīgi turpmāk vairs nav bijis. Logi un durvis ir primārais pakalpojums, vēl piegādājam paceļamos vārtus un žalūzijas. Ieskaitot grāmatvedi, esam seši darbinieki. Vairāk vai mazāk darbalauks ir Kurzeme. Uz citiem novadiem ik pa laikam aizbraucam, bet transporta izmaksas klientam visu sadārdzina. Kuldīgā mums ir divi biroji: Mucenieku ielā un veikalā “Elvi”. Mūsu darbinieki ir celtnieki, kuri ar to nodarbojas ikdienā, bet strādā citur, – mēs viņus iesaistām, kad nepieciešams. Tas ir fiziski smags darbs, taču kadru mainība nav liela. Pa šiem gadiem nomainījušies trīs cilvēki.”

Mārcis procesu pārzina līdz niansēm. Kā citādi varētu novērtēt padarītā kvalitāti? Arī šajā jomā jūtama sezonalitāte. “Salā strādāt nevar. Darām visu, kas nepieciešams, iemontējot logu vai durvis, arī apdari. Protams, nebūs tā, ka nosiltināsim visu sienu. To atstājam citiem,” skaidro M. Ivanovskis. Uzņēmuma partneri ir Polijā: “Sākumā deklarējām, ka atbalstīsim vietējos ražotājus, taču dzīve visu nolika savās vietās. Tagad sadarbojamies ar lielu rūpnīcā Polijā, kas nodrošina kvalitāti un ir gatava piegādāt pat vienu logu, ja vajag. Tur saražo 800 logu dienā. Bet žalūzijas ņemam no lietuviešiem.”

Nominācija “Amatnieks 2019” 


SIA “Kaisme Dizains” - Rotu māksliniece Kristīne Šimpermane, kura izveidojusi uzņēmumu SIA “Kaisme Dizains”, stāsta, ka gatavo keramikas rotas un tādējādi mēģina lauzt stereotipu par mālu kā smagnēju materiālu.

 “Sāku ar porcelānu, bet māls man tāds mīļāks tomēr. No māla rotas negatavo neviens. Māls nav smalko lietiņu materiāls, tāpēc daudziem tas liekas interesanti,” stāsta rotu meistare. Gadu viņa darbojas LIAA Kuldīgas biznesa inkubatora paspārnē un ir pateicīga par tā sniegto atbalstu.

Katrs auskaru pāris iznāk atšķirīgs. Meistare strādā mājās un vienatnē. Viens auskaru pāris topot apmēram mēnesi. “Man likās svarīgi izmantot to resursu, kas man ir pieejams, un visas savas prasmes – protu fotografēt, rakstīt un arī pārdot. Mana mērķa grupa ir sieviete, latviete, lai kur viņa dzīvo, kas šīs rotas dāvina sev. Sieviete, kurai ir sentiments pret Latviju, mīlestība pret dabu,” stāsta K. Šimpermane. Rotu meistare teic, ka auskari ir impulsa pirkums. Rotas lielākies tiek pārdotas tirdziņos, jo K. Šimpermanei patīk satikšanās un sarunas ar klientiem, taču uzņēmumam ir arī sava mājaslapa www.kaisme.com  ar internetveikalu.


Adītāja Vita Ošeniece profesionāli ar to nodarbojas 25 gadus, bet šogad kopā ar kolēģi atvērusi Kuldīgā darbnīcu un veikaliņu 1905. gada ielā.

“Adu jau kopš bērnības, manuprāt, no astoņu gadu vecuma. Skolā tas nepatika, jo man nepatīk, ka ieliek rāmjos. Vēl tagad patīk pašai izdomāt, ko un kā darīt. Mašīnadīšana sākās tad, kad vīrs uzdāvināja mašīnu. Sākumā adīju bērniem, sev, radiem. Pēc gadiem tika uzdāvināta nākamā mašīna. Visus gadus strādāju mājās. Visi skapji un malas bija pilni ar dzijām. Kad bērni paaugās, nolēmu iet no mājas ārā, sāku strādāt par pārdevēju,” stāsta meistare.

“Jau gadu man ir sava darbnīca. Gribēju būt cilvēkiem sasniedzamāka, pasūtījumu skaits auga, visus klientus mājās vairs negribēju uzņemt. Esmu vairāk pieejama, cilvēki mani redz. Tomēr visiem saku, ka pasūtījumus nepieņemu. Arī tas tāpēc, ka nevēlos, lai mani kaut kas ierobežotu. Ja mani darbi patīk, tos var iegādāties darbnīcā. Pasūtījumi saistīti ar klienta cerībām, ar viņa izvēlēto materiālu, un tas vienmēr var likt vilties. Kad vien ir laiks, radu jaunus modeļus. Internetā ieraudzītās idejas tiek pārveidotas. Adījumā jābūt precīziem mērījumiem. Ir tādas dzijas, ko pēc tam izārdīt vairs nevar. Izmantoju tās, ko pazīstu: kā tās uzvedas pēc mazgāšanas, cik viegli ir adīt, kā kalpo valkājot. Tām pati braucu pakaļ uz vietām, kur jau sen nodibināti kontakti: uz Rīgu, uz Lietuvu,” atklāj V. Ošeniece. Agrāk daudz braukusi uz tirdziņiem, bet nu, kad ir savs saloniņš, to tik daudz vairs nedara. Reklāmai viņa izmanto arī internetu.


Padures darbnīcas “Saules ceplis” dizainere un keramiķe Madara Atiķe ir viena no nedaudzajiem amata meistariem, kas traukus darina pēc sentēvu tehnoloģijas, katru darbu lipina ar rokām un apdedzina uz atklātas uguns ceplī. Darbus viņa apstrādā ar sudraba karotēm. Sudrabaini melno krāsu māla darbi iegūst tautā sauktajā svēpēšanas tehnoloģijā.

“Kamēr cepļa kungs tiek piepildīts, paiet divi trīs mēneši. Process notiek lēnām un prātīgi. Man nav svarīgi kaut ko izdarīt ķeksīša pēc. Strādāju ar Latvijas sarkano mālu. Tam nepatīk šoka terapija – ar to vajag apieties prātīgi. Daudzi uzskata, ka māla trauki nav ērti, bet es veidoju tā, lai būtu. Arī sava spēka krūze katram jātaisa pašam – tai jābūt tik lielai kā kulakam, tāpēc citam nevaru uztaisīt tā, lai būtu ērta. Ar glazūrām nestrādāju, jo tā ir ķīmija un tad traukā vairs nav tās enerģijas,” skaidro M. Atiķe.


Nelda Blūma (SIA “Drukart”) - pēc vairāku gadu pavadīšanas Anglijā atgriezusies Kuldīgā, vispirms strādājot mākslas skolā, bet tagad – sniedzot dažādus augstspiedes un sietspiedes drukas pakalpojumus privātajiem, koorporatīvajiem, un biznesa klientiem.

Viņa rada ar rokām drukātas kartītes, pastkartes, ielūgumus, apsveikumus, vizītkartes, klades, iepakojumus, bukletus un citus mārketinga materiālus, auduma maisiņus un citas lietas. 

“Man visvairāk patīk darbu izstādes process. Tas man sagādā vislielāko prieku. Es tomēr sevi vairāku uzskatu par amatnieku nekā mākslinieku. Man patīk, saņemot projektu, domāt risinājumu problēmai. Pēc tam sākas drukāšanas process, kas man ir ļoti meditatīvs,” prieka avotu savā ikdienas darbā atzīst N. Blūma.

Nominācija “Tūrisma uzņēmējs 2019” 


Uzņēmums “Rota IG” - kas saimnieko Kuldīgas viesnīcā un restorānā “Jēkaba sēta”, izvirzīts kategorijā “Tūrisma uzņēmējs 2019”. Uzņēmumam jau pieci gadi, un tas pamazām attīstījies, piedāvājot aizvien jaunus pakalpojumus, iegūstot uzticīgus klientus un savu vietu nozarē.  Viesnīcas 21 numurā var izmitināt 45 viesus. Īpašniece Ingrīda Garoza skaidro, ka viesnīcas un restorāna apmeklētāju skaits katru gadu ir audzis, izveidojusies sadarbība ar ārzemju tūrisma firmām. Viesnīcu īpaši iecienījuši vācu tūristi. “Tūrisma bizness ir sezonāls. Mūsu sezona ilgst apmēram piecus mēnešus. Pēdējos gados viesnīcas apmeklētība augusi arī pārējā laikā. Nesezonā viesnīcu vairāk izmanto tie, kuri atbrauc darba darīšanās, komandējumā. Uzņēmumi pie mums rīko seminārus un atpūtas pasākumus,” stāsta uzņēmēja. Viesnīcas vadītāja Jolanta Lange papildina: “Varam piedāvāt pilnu pakalpojumu spektru: banketa zāli, SPA, nakšņošanu, ēdināšanu. Ja ir vēlme apskatīt Kuldīgu, sazvanām gidu. Iznomājam divriteņus. Mūsu pluss ir vieta pašā centrā – tā ļoti ietekmē izvēli.” Ārpus tūrisma sezonas popularitāti ieguvis brančs jeb vēlās brokastis

Uzņēmumā nesezonā strādā 11 cilvēku, sezonā – 16. I. Garoza atzīst, ka daļa darbinieku strādā ilgstoši, bet citās darbavietās mainība liela, tāpēc šis jautājums visu laiku ir dienas kārtībā. Uzņēmums piedalās pašvaldības nodarbinātības programmā, kas vasarā dod iespēju katru mēnesi strādāt diviem jauniešiem. Te praksi var iziet arī Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma topošie pavāri un viesmīļi.


Zemnieku saimniecības “Zemturi” - saimniece Kristīne Kristovska stāsta, ka tūrisms ir tikai viena no nozarēm – otra ir šķirnes trušu audzēšana. Ideja par tūrismu radusies, draugu un radu iedrošināta – ciemiņi priecājušies, cik šeit skaisti, un saimnieki sasparojušies atvērt savu sētu arī tūristiem.

Bez trušiem “Zemturos” mīt arī krāšņi fazāni, murkšķu pāris, eksotiskais degunlācītis Čaplins un daudzi citi dzīvnieki un putni. Saimniecībā iekārtotas divas pastaigu takas, var apskatīt šeit augošos dižkokus, baudīt pirts priekus, peldi dīķī vai makšķerēšanu. Virs pirts iekārtota arī “siena viesnīca”, kas pilsētniekiem šķiet ļoti eksotiska. Viesu grupas saimnieki var pacienāt ar zupu un saldo ēdienu – ambroziju, kā arī ar saimnieces mammas gatavotajām Agates končām un smeķīgajiem ķiļķēniem.

Ciemos braucot gan ģimenes ar bērniem, gan tūristu grupas. Saimniece novērojusi – ja Kuldīgā notiek kāds pasākums lielāks, tad arī šeit būs vairāk apmeklētāju. Ziemā gan visi zvēriņi atpūšas, bet saimnieki gatavojas jaunajam darba cēlienam, un jau pavasarī “Zemturos” atkal gaidīs viesus. Saimniece stāsta, ka ir daudz ieceru nākotnei, tās gan pagaidām neatklājot.


Brīvdienu mājas “Raxti” (SIA “Provinces sēta”) -  saimniece Aija Pušīlova priecājas, ka aizvadītā sezona bijusi laba. Pieprasījums ir liels, uzņemti viesi pat no ļoti tālām zemēm. Latviskā garā iekārtotā naksmītne ir omulīga un atrodas tikai nedaudz ārpus Kuldīgas centra. Daudz darba un laika telpu remontēšanā ieguldījis saimnieks Oskars Oficiers, bet telpas iekārtojusi saimniece, pati arī piemeklējusi atbilstošus traukus un nodrošina telpu dekorēšanu svētkos. Viesu mājā “Raxti” var izguldīt 14 cilvēkus, bet vēl četrus cilvēkus – citos šai pašai ģimenei piederošajos apartamentos “Romance” Kuldīgas vecpilsētā. Lai gan aktīvā tūrisma sezona jau sen galā,  nedēļas nogalēs naktsmītne ir aizņemta arī klusajā sezonā. Pieprasīta ir arī svinību zāle.

A. Pušīlova 15 gadus bijusi prom no Latvijas. Vadījusi lielu viesnīcu ar vairāk nekā 40 cilvēku kolektīvu, darbs labi veicies un paticis. Taču bērni  izauguši līdz skolas vecumam, un ģimenei nācies domāt – braukt atpakaļ tagad vai nekad. Izvēle izdarīta par labu Latvijai. Pirms atgriešanās ģimene iegādājusies šo īpašumu, bet pēc atbraukšanas iestājušies LIAA Kuldīgas biznesa inkubatorā un nodibinājuši savu uzņēmumu. Attīstībai piesaistīts finansējums no LEADER un reemigrācijas programmas. “Kuldīga ir laba vieta, lai darbotos tūrismā. Kuldīga patīk visiem klientiem,” secina naktsmītnes saimniece. Viņa uzsver, ka cenšas, lai katrs viesis no šejienes aizbrauktu apmierināts.


Kafijas grauzdētavā “Curonia” - Klāvs Šlakorcins saimnieko Kuldīgas kafijas grauzdētavā “Curonia”. “Pagājušā gada otrajā pusē sākām kafiju grauzdēt un izplatīt. Esam vienīgie tādi ražotāji Kurzemē, kas strādā ar specializētaju kafiju. No nulles esam izauguši līdz normālam apgrozījumam. Mūsu kafija nav komerciāla un nekad nebūs lielajos veikalu tīklos. Apmācām cilvēkus, kuri to tirgo, jo klientiem jāstāsta, kāpēc šī ir īpaša un kāpēc maksā dārgāk. Tas nav tikai tāpēc, ka tiek ražota Latvijā, bet gan tāpēc, ka ir specializēta, kas pēc Eiropas un Amerikas audzētāju reitingiem ieguvusi vairāk par 80 punktiem. Tai ir konkrēta izcelsmes valsts, saimniecība, šķirne, ir zināms, kādā augstumā tā augusi. Mēs strādājam ar pēdējā gada ražu. Pavisam drīz būs jaunā raža no Brazīlijas. Noliktavās neko neuzglabājam un gatavojam tikai pēc pasūtījumu. Tā vienmēr būs svaiga,” stāsta K. Šlakorcins.

“Mums kafija nāk no konkrētām vietām Brazīlijā, Etiopijā un Kolumbijā. Piedāvājam piecus veidus. Tā ir nopērkama vai pagaršojama vismaz četrās vietās Kuldīgas novadā, veikalu “Balzamiko” un “Daba” tīklos, kafejnīcās, specializētos veikalos Rīgā un citur,” skaidro uzņēmējs. “Uzņemam tūristus un stāstām par kafiju, par sevi. Reizēm te notiek meistarklases, kā kafiju pagatavot dažādos veidos un kā to baudīt. Grauzdējam tikai vienu vai divas reizes nedēļā, bet gribam izaugt līdz tam, ka tas būtu jādara katru dienu. Vēl nav tik liela pieprasījuma. Pagaidām cenšos visu darīt pats, bet reizēm vajadzīgi palīgi. Strādājam kopā ar Kuldīgas biznesa inkubatoru un caur šiem kanāliem mēģinām virzīties uz Somiju un Zviedriju, jo mūsu kafija ir īpaša un atbilst pasaules līmenim,” atklāj K. Šlakorcins.


SIA “KUULD” - ir dāvanu, suvenīru veikals, kā arī veikals māksliniekiem un amatniekiem. Par to ikdienā rūpējas Igors Verners kopā ar sievu Sandu Svenču-Verneri. Te var iegādāties dizaina lietas – no skaistas Kuldīgas pastkartes, oriģināliem suvenīriem līdz pat porcelāna traukiem, tekstila un ādas izstrādājumiem.

“Gribējās darīt kaut ko pašiem. Vieglākais būtu šīs telpas izīrēt kādam citam, bet mēs izvēlējāmies to riskanto un darbietilpīgo variantu. Tas dod gandarījumu,” par veikala izveidi 2018. gadā stāsta S. Svenča-Vernere.

“Kad man draugi jautā, ko es tirgoju, atbildu, ka tirgoju emocijas. Tas ir tik patīkami, kad cilvēks ienāk un izbauda veikala atmosfēru. Es saku – varat arī neko nepirkt, nolieciet somu, mēteli, pavadiet šeit laiku. Un, ja cilvēks iziet no veikala smaidīgs un apmierināts, man tas ir pats galvenais,” ikdienas motivāciju iezīmē I. Verners.

Nominācija “Debija 2019” 


Saiva Auziņa - Kategorijai “Debija 2019” pieteiktā Saiva Auziņa dekorē svinību vietas un iznomā dekorus, rīko meistarklases floristikā un rotu gatavošanā.

“Viss sākās ar diegu lampiņām, ko gatavoju. Man ļoti patīk savās mājās uz svētkiem izlikt pilnīgi jaunu dekoru. Citi mudināja šo aizraušanos likt lietā. Nolēmu nodarboties ar to, kas man patīk un ko jau tāpat daru. Sāku ar nomu. Sapratu, ka vajadzīga dekoru un citu materiālu bāze. Rūpīgi pētīju Latvijas tirgu, kāds ir nomas sortiments – mēnešiem sēdēju un plānoju. Sākuma kapitāls bija ierobežots, jānopērk tieši tas, kas dotu tālākos ienākumus. Pirmajā gadā darbojos mājās. Pieteicās pirmais kāzu pāris. Biju ļoti nobijusies – piecas reizes braucu pārmērīt viesu namu. Viss izdevās. Pirmie pastāstīja citiem. Šogad man jau 90% klientu bija tādi, kuriem mani ieteikuši citi. Te ir viss, lai nodekorētu divas kāzas pa 100 cilvēkiem. Esmu pabeigusi floristikas kursus, bet šajā profesijā gandrīz visu nosaka prakse,” stāsta uzņemēja.

Viņa atvērusi salonu Kuldīgā, Smilšu ielā 12: “Šajā telpā klienti redz manu piedāvājumu, es – viņus un to, kā līgava skrien gar plauktiem… Tas, kā viņa to dara, daudz ko pastāsta par cilvēkiem un to, kā lielo dienu – kāzas – radīt tieši tādas, kā viņi vēlētos, nevis tā, kā varbūt patiktu man. Lielākoties klienti ir kurzemnieki vai rīdzinieki. Ja viņi nevar atbraukt pie manis, braucu pie viņiem, bet man noteikti vajag sajust, vai šie cilvēki ir tādi, ar kuriem vēlos strādāt. Diviem pāriem esmu atteikusi, jo jutu, ka domājam pilnīgi atšķirīgi. Tas ir godīgi gan pret klientu, gan sevi. Kāzu dekorēšana nav vienīgā nodarbošanās. Es palīdzu arī tad, ja kāds vēlas pasākumu dekorēt pats. Tā var būt dzimšanas diena vai bērnu ballīte. Ne tikai iznomāšu dekorus, bet arī palīdzēšu visu noorganizēt. Ko pati esmu iemācījusies, mācu citiem.” Vēl viena aizraušanās viņai ir rokassprādzes.


Mārtiņš Tjarve ir SIA “MT Parts” īpašnieks. Virkas ielā uzņēmumam ir veikals, kas piedāvā plašu vieglo auto rezerves daļu, smērvielu un auto aksesuāru klāstu. Pašlaik uzņēmums algo piecus darbiniekus.

“Sākām darboties 2018. gada martā. Mitināmies Virkas ielā un attīstāmies, mēģinot tikt līdzi saspringtajai tirgus situācijai. Kuldīgā ir daudzi rezerves daļu veikali, kas nozīmē, ka konkurence ir liela. Šobrīd mūsu uzņēmumam viss sanāk,” uzsver īpašnieks. Ikdienā noder uzkrātā pieredze, jo pirms tam četrus gadus nostrādājis autorezervju daļu tirdzniecībā, bet klienti novērtējuši uzņēmēja draudzīgo cenu.

Uzņēmuma piedāvātais preču spektrs ir plašs. Te piedāvā rezerves daļas jebkurai automašīnas markai, tomēr vispieprasītākās ir vācu un japāņu spēkratu detaļas. Parasti preci var saņemt vienas līdz divu darba dienu laikā, citreiz pat tajā pašā dienā. Galvenie klienti ir autovadītāji, kuri paši mājās remontē savus auto. Vairums autovadītāju pērk vidējās cenas preci. “Teikšu godīgi – piecdesmit procentus no darba gandarījuma sniedz palīdzēšana cilvēkiem. Vienmēr gribas atrast klientam to īsto detaļu, tieši to, ko viņš vēlas. Nevis piedāvāt to detaļu, kas man būtu visizdevīgākā, piemēram, notirgojot pazīstama zīmola ražotu preci, bet to, ko cilvēks grib,” iezīmē SIA “MT Parts” īpašnieks.


SIA “Flockmen” ir jauns uzņēmums, bet strauji attīstās un jau iekarojis ievērību visā pasaulē – Kuldīgā un Murjāņos ražotās koka rotaļlietas mēro ceļu pie klientiem visos kontinentos. Uzņēmumā spēkus apvienojušas vairākas ģimenes – esošie vai bijušie kuldīdznieki. Šķietami vienkāršais produkts – zīmola “Flockmen” attīstošās koka rotaļlietas – top no dabīga koka un bez krāsvielām. “Flockmen” tulkojumā nozīmē ganāmpulks, pulciņš. Nelielos koka cilvēciņus pārdod komplektos. “Rotaļlietai bija jābūt tādai, kas attīsta bērna domāšanu,” skaidro J. Stārasts. Rotaļājoties cilvēciņus var kombinēt, aplīmēt, nokrāsot vai apzīmēt. Bērni mācās domāt, attīstīt savu radošumu, skaitīt. Produkts izmantojams arī sociālajai rehabilitācijai, piemēram, cilvēkiem pēc insulta.

Uzņēmuma mērķa tirgus ir ārpus Latvijas. “Mūsu pircējs ir ļoti izglītotas mammas vecumā no 30 gadiem. Tie pārsvarā ir cilvēki ar labu atalgojumu. Mēs necīnāmies ar ķīniešiem, ar lētā gala produktiem,” atzīst uzņēmējs. Produkta ražošanai nevajag lielu rūpnīcu. To var viegli sapakot un nosūtīt uz jebkuru vietu pasaulē. Uzņēmums dod darbu desmit cilvēkiem – izveidojusies ļoti laba, atbildīga komanda. “Flockmen” rotaļlietas var pasūtīt caur mājaslapu. Uzņēmums sūta preces uz 32 pasaules valstīm.


Kabiles muižas vīna darītavas īpašnieces, bērnības draudzenes arhitekte Agate Eniņa un vieglatlēte Lauma Grīva te saimnieko jau trešo gadu.

L. Grīva, kura ieguvusi zināšanas sidra skolā Anglijā, atbild par sadarbības partneru meklēšanu un receptūru izstrādi, savukārt A. Eniņa ir atbildīga par ēkas restaurāciju, mārketingu un produkta dizaina pusi. Pašlaik Kabiles muižā notiek restaurācija, taču ēkā notiek grupu ekskursijas un sidra degustācijas. Pagaidām īpašnieces iztiek bez algotiem darbiniekiem.

A. Eniņa uzsver, ka visi finanšu līdzekļu tiek ieguldīti biznesa attīstībā: “Pašlaik mūsu biznesu varam nosaukt par darba hobiju. Pagaidām visu, ko nopelnām, liekam muižas restaurācijā vai iekārtu iegādē. Mūsu apgrozījums ir neliels, un pārsvarā ieguldām privātos līdzekļus. Neņemot nekādus kredītus, esam paveikuši diezgan daudz.”

Nominācija “Ilgtspējīgākais uzņēmums 2019” 


Mēbeļu ražošanas uzņēmums SIA “SIMRA” izveidots 1998. gadā nelielā galdniecībā kā mēbeļu ražošana pēc individuāliem projektiem. Mūsdienās uzņēmumam ir divi galvenie darbības virzieni – koka kabeļu spoļu ražošana un mēbeļu izgatavošana.

Kā atklāj uzņēmuma īpašnieks Raimonds Serdants, uzņēmums darbu sācis ar diviem darbiniekiem, bet pašlaik nodarbina 30 cilvēkus.

“Laba biznesa pamatā ir produkta kvalitāte, kā arī jābūt diezgan elastīgam. Biznesā noteikti jābūt “biezai ādai”. Domāju, ka ilgtspējīga uzņēmuma pamatā ir darbinieki. Tas, ka vari uz viņiem paļauties. Ja gadījumā saslimsi un neatnāksi uz darbu, visi procesi notiks, un nebūs tā, ka pārējie arī neatnāks. Darbinieku kodols palicis teju nemainīgs, savstarpēji esam ļoti draudzīgi,” atklāj R. Serdants.


SIA “Agrotehnika” - Kuldīgas uzņēmuma “Agrotehnika” darbības sfēras ir lauksaimniecības tehnikas un automašīnu “Ford” rezerves daļu, akumulatoru, riepu, arī darba instrumentu, dārzkopības un lopkopības preču tirdzniecība. Nesen piedāvājumā iekļautas pārvietojamās mājas.

1992. gadā tas dibināts kā individuālais uzņēmums, bet 1994. gadā pārveidots par SIA “Agrotehnika”. Valdes priekšsēdis Arturs Cimoška stāsta, ka sākotnēji tirgota tikai lauksaimniecības tehnika un virziens neesot mainīts, tikai piedāvājums nemitīgi paplašināts. Uzņēmums darbību sācis Kuldīgā, pašlaik ir deviņas filiāles citviet Latvijā. Pasūtīts tiekot centralizēti no Kuldīgas. Gadā apgrozījums ir ap pieciem miljoniem eiro.

Svarīgākais pēdējos gados esot saglabāt stabilitāti. “Latvija ir maza valsts, cilvēku kļūst aizvien mazāk, bet konkurence lielāka. Paplašināties neredzam ekonomisku pamatojumu,” saka A. Cimoška. “Jādara tas, ko zinām. Strādājam pamatā ar mazajiem zemniekiem un uzņēmumiem. Detaļas iepērkam laikus uz nākamo sezonu, lai būtu labākas cenas. Ja kas nepieciešams, varam to iedot ātri. Strādājam ar rūpnīcām – starpniekus izmantojam maz.” Uzņēmumā ir ap 40 darbinieku, teju puse Kuldīgā. Uzņēmuma ilgtspējas un stipruma pamatā esot laba komanda.


Kuldīgas salonfrizētavas “Rita” kolektīvs šogad nosvinējis 25 gadus. Īpašniece Rita Peterlevica saka: viegli šie gadi nav bijuši, jo konkurence ir liela. Pašas darba mūžs gan daudz ilgāks – viņa Kuldīgā par frizieri strādā kopš 1973. gada un pārliecinājusies, ka jāmācās visu laiku. Uzņēmējdarbības principi apgūti tikai praksē. Bet tieši neveiksmes un kļūdiņas esot labākie skolotāji. Salons “Rita” izveidots kopā ar vīriešu frizieri Rosmu Strautmani, kura strādā visus 25 gadus. Pārējās kolēģes mainījušās. Tagad šis ir skaistumkopšanas salons, un te strādā septiņas speciālistes: četras frizieres, divas manikīra un pedikīra meistares un kosmētiķe. Tāds arī bijis Ritas mērķis – sniegt sievietēm dažādus pakalpojumus. Papildus tiek piedāvāts degustēt mājas vīnus, ko darina Peterlevicu ģimene.

Ilgtspējības galvenais priekšnoteikums esot klienti: “Pateicoties viņiem, esam noturējušies. Neviens cits maizi nedos. Ja varēsim viņus ieinteresēt, viss būs kārtībā. Par klientiem jādomā visu laiku – ko vēl un vēl piedāvāt. Protams, jūtam, ka iedzīvotāju skaits samazinājies.” Vissarežģītāk esot strādāt ar rīdziniekiem: “Viņiem vēl aizvien šķiet, ka mums te nekā nav, pat matu putu. Tomēr provinces meistari rīdziniekus pārspēj kaut vai tāpēc, ka labi padara savu darbu. Jaunajiem reizēm grūti noturēt veco meistaru uzlikto latiņu. Ja klients atnācis, nedrīkst skatīties pulkstenī un domāt, ka darba laiks jau beidzies.”


Veikals “Lote” - “Mums ir izdevies noturēties,” saka Kuldīgas veikala “Lote”, kam aprit 25 gadi, īpašniece Dzidra Priedola.

Te var iegādāties audumus, aizkarus, šūšanas piederumus, dziju, veļu un citas lietas. Dz. Priedola stāsta: “Pastrādāju vienā privātā uzņēmumā, pēc tam citā un tad domāju, kāpēc lai es nevarētu kaut ko izveidot pati. Tagad veikalu atvērt bez iekrājumiem nav iespējams, bet tajā laikā vēl varēja. Visus šos gadus esam cīnījušies un ieguvuši pastāvīgos klientus. Pie mums nāk šuvēji un rokdarbnieki, un to ir ļoti daudz. Mēs vienmēr jūtam, kas modē, un šobrīd modē ir adīt bez adatām – ar pirkstiem. No audumiem visbiežāk izvēlas linu un kokvilnu.” Vadītāja atklāj, ka šis gads veikalam tomēr ir grūts periods: “Konkurence liek sasparoties.”

Nominācija “Mentors 2019” 


Intu Burnevicu - Kuldīgas kultūras centra direktori Intu Burnevicu vairāki cilvēki ieteikuši kategorijā “Mentors 2019”, kas Intas ikdienu konkursa žūrijai parādījusi gluži citā gaismā.

Inta vairāk nekā 30 gadu strādā kultūrā un ir palīdzējusi izkost nozares knifus un specifiku daudziem profesionāļiem, lai gan pati saka: “Diezin vai kādam uzņēmējam vai amatniekam esmu tā apzināti turējusi rociņu, ievadot darbā. Jā, praktikantu man bijis daudz. Bet virsū ar savu padomu neskriešu. Cilvēkam jānobriest un jābūt gatavam paņemt. Tā bagātināšanās ir abpusēja.”

“Mana pirmā ir mūziķes izglītība, teorijā un praksē apgūta kultūras vadība un menedžments, bet matemātikas novirziena klase vidusskolā ļauj visu salikt un vadīt sistēmā. Turklāt daru to, kas patīk. Tas ir mans hobijs. Kad jaunieši nāk praksē, mēs viņus atsijājam pēc tā, vai viņi grib kaut ko iemācīties, un tad ar tiem strādājam. Ja vajadzīgs ķeksītis, vari meklēt citu vietu,” stāsta I. Burnevica.

“Producējot pasākumus, man ir iespēja redzēt, kā strādā kolēģi. Kuldīgā mākslinieki grib atgriezties, jo būtiska ir elementāra cieņa pret cilvēku, kurš atbraucis ciemos. Ne jau visu regulē līgumattiecības – daudz nosaka cilvēciskais faktors. Man pašai, atnākot 1987. gadā uz Kuldīgas rajona kultūras namu, bija brīnišķīgi darbaudzinātāji: Nikolajs Auziņš, Vija Hofmane un Dace Kuršinska. Šie atzītie nozares profesionāļi iemācīja to, ka nevajag turēt sveci zem pūra, ka ar to, ko esi apguvis pats, ir jādalās. Mēs neienākam tukšā vietā, bet pārņemam to, ko padarījuši priekšgājēji. Ir ļoti labi, ja, ienākot profesijā, kāds nevis saskata konkurentu, bet palīdz.”


Imantam Rukutam piederošajam uzņēmumam SIA “IMA autoserviss” 2018. gadā piešķirta balva kā Kurzemes labākajam mācību prakses uzņēmumam. Ikdienā uzņēmumam ir laba un ilgstoša sadarbība ar Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumu, nodrošinot automehāniķiem prakses vietas.

Gada laikā praksi uzņēmumā iziet aptuveni pieci skolēni. Pašlaik uzņēmumā nodarbina 16 cilvēkus.

I. Rukuts cenšas savas zināšanas nodot jaunajai paaudzei un atzīst, ka vislielāko gandarījumu sniedz tas, ka jaunietis, kurš  uzņēmumā iziet praksi, kļūst par labu speciālistu un paliek darbā kā pilntiesīgs automehāniķis. “Kādi 60 vai 70 procenti no mūsu darbiniekiem ir Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma absolventi,” uzsver I. Rukuts.


Andris Grīnvalds - Pasākumu rīkotājs un vadītājs, radio raidījuma vadītājs un rallija komentētājs Andris Grīnvalds nejūtas kā mentors vai darbaudzinātājs, vien no sirds dara savu darbu – gan pamatdarbā kultūras centrā, gan Kurzemes radio, kur jau gadiem vada raidījumu “Autolaiks”, gan komentējot ralliju, ko arī dara jau ilgstoši. Viņš uzsver, ka galvenais ir darīt to, kas patīk. “Ja kaut kas jādara, tas ir jādara tā, lai beigās ir sajūta, ka esi izdarījis visu, ko varēji,” uzsver A. Grīnvalds.

“Drebulis vienmēr ir iekšā, neatkarīgi no tā, liels vai mazs pasākums. Man patīk tas, ko es daru, tāpēc es te strādāju. Labākais ir fināls, kad redzi, ka pasākums ir izdevies,” teic pieredzes bagātais pasākumu rīkotājs. Savā pagastā viņš savulaik rīkojis pietiekami daudz pasākumu, bet arī tagad galīgi malā nestāvot.

Nominācija “Skaistumkopšana 2019” 


Friziere Anda Barkāne - “Paldies klientiem, kas mani izvirzījuši!” saka Kuldīgas friziere Anda Barkāne. Viņa strādā jau kopš 1985. gada.

“Šī ir mana vienīgā profesija, turklāt nebiju domājusi, ka kļūšu par frizieri, bet draudzene aizvilka. Negāja viegli – to arī meistare atzina, ka par mani bijušas lielas bažas. Pēc skolas aizsūtīja zvērīgā praksē uz Jūrmalu. Tur vajadzēja strādāt daudz, un trīs mēnešos mūs pamatīgi izdresēja. Tie bija padomju laiki, kad Jūrmala bija pilna ar cilvēkiem un jāstrādā uz ātrumu. Pirmā darbavieta padomju laikos bija frizētava “Metropolē”, un tad cilvēki gaidīja dzīvajā rindā. Pēc tam 12 gadus strādāju skaistumkopšanas salonā “Madara”. Tad “Tavā frizētavā”. Pienāca laiks pastrādāt nedaudz lēnāk, tāpēc tagad esmu frizētavā “Sorem,” stāsta meistare.

“Klienti te jūtoties kā mājās. Te ir mierīgi, jo strādājam divatā. Klienti ir brīnišķīgi, jo viņi man ir paši galvenie. Šajā profesijā visvairāk patīk tas, ka satieku cilvēkus. Laikam nekad nevarētu būt grāmatvede. Strādāju visu dienu, bet man ir enerģija, ko saņemu no cilvēkiem. Man tā komunikācija patīk. Visvairāk man patīk matus krāsot. Visnervozākā ir ilgviļņu likšana. Es labprātāk daru ikdienas lietas un frizūras līgavām neuzņemos,” atklāj A. Barkāne.


Olga Pērkone - Skaistumkopšanas speciāliste un individuālā komersante Olga Pērkone darbojas Piltenes ielā pretī “A aptiekai”. Cilvēki novērtējuši viņas rūpīgo un kvalitatīvo darbu, bieži pakārtojot darba laiku klientu vajadzībām. Klienti atzinīgus vārdus velta Olgas komunikācijas spējām un mājīgajam kabinetam.

“Savulaik izmācījos par virsdrēbju šuvēju, bet skaistumkopšanas jomā strādāju kopš 2007. gada. Nodarbinātības valsts dienestā piedāvāja kursus, un tā arī aizgāja. Savukārt 2012. gadā sāku strādāt individuāli. Mums klientu ir ļoti daudz. Drīz mana meita sāks strādāt, un būsim kopā vienā kabinetā,” nokļūšanu nozarē atminas O. Pērkone.

“Kuldīga ir maza, un viens otram iesaka mūsu pakalpojumus. Konkurence ir liela, bet es domāju, ka visiem pietiek darba. Sievietēm patīk pucēties, un viņas to darīs vienmēr.” Manikīre uzsver, ka bieži cilvēki no skaistumkopšanas salona aiziet ļoti priecīgi, taču darbā nākas būt arī psihologam: “Klienti mūs ļoti novērtē. Man ir gandarījums, kad cilvēks aiziet priecīgs, smaidīgs un apmierināts. Ko sievietēm vajag? Uzlako nagus, un garastāvoklis uzlabojas! Ikdienas darbā nākas piestrādāt arī par psihologu. Kāds tev kaut ko izstāsta, un tas arī cilvēkam uzlabo garastāvokli. Lai gan darbs mēdz būt emocionāli nogurdinošs, tas ir patīkams, jo cilvēki nāk pie tevis kā pie drauga.”


Individuālā komersante Ina Japeniņa darbojas skaistuma studijā “Mocca” Liepājas ielā. Studijai šogad aprit pieci gadi šajās telpās.

“Frizieres darbu savulaik sāku Pārventā, kur man bija neliels kabinetiņš, bet vēlāk pārcēlos uz pilsētu. Studiju nosaucām vārdā “Mocca”, jo arī nakts tonis ir “Mocca”. Tas ienāca prātā manai kolēģei,” atminas speciāliste. Salonā strādā trīs frizieres, kuras ir ne tikai kolēģes, bet arī draudzenes.

Friziere atzīst, ka klientu netrūkst, to pieplūdums jūtams visu gadu. Nedaudz tukšāks ir janvāris. Darbam izteiktas sezonalitātes neesot, taču daudz darba ir mācību gada sākumā, izlaidumu un svētku laikā. “Konkurenci pilsētā nejūtam. Visiem ir darbs, un ir forši, ka nozarē nāk jaunie. Mūsu klientes lielākoties ir sievietes. Ir arī daži vīrieši,” stāsta meistare. “Ja ir vajadzība, atnāku uz darbu arī svētdienās. Esmu nākusi agri no rīta vai vēlos vakaros. Pielāgojos klientiem, un viņi to ļoti novērtē. Man ir gandarījums, ka es strādāju, un daudzi zvana. Ir labi, ka ir jāstrādā, nevis jāsēž un jāgaida. Darba lielākā balva ir klienti,” atzīst friziere. I. Japeniņa piekrīt, ka frizieriem jāseko līdzi jaunākajām modes tendencēm un jāpapildina zināšanas.


Manikīrei Kristīnei Kromanei kabinets ir Kuldīgā, Smilšu ielā 24. Par nominēšanu viņa saka – sākumā domājusi, ka tas ir joks. “Esmu tajā superekskluzīvajā cilvēku kategorijā, kurā darbs ir reizē vaļasprieks un sirdslieta. Pamatnodarbošanās man ir manikīre, bet klientes vēlas arī citus pakalpojumus, piemēram, skropstu pieaudzēšanu. Es mīlu vienatni, un klienti mīl individuālu pieeju, lai gan ar mani vienmēr ir kolēģis – sunītis Guči. Par klienšu trūkumu nevaru sūdzēties. Vienam cilvēkam rēķinu stundu laika. Līgavas, protams, ir īpašs gadījums. Manas klientes ir aizņemtas – viņām ir tikai pusdienas pārtraukums vai stundiņa pēc darba laika. Cenšos pielāgot viņu vajadzībām. Jāstrādā ātri, kvalitatīvi. Klienti ir prasīgi, un man tas patīk – tas neļauj atslābt. Bet viņi ir vislabākie – mani lutina un saka: “Es tev atnesu maizīti. Apēd, un tad strādāsim!” Jo pulkstenis ir pusdeviņi vakarā. Šodien pēdējā kliente būs pēc astoņiem vakarā.”

“Sākums bija skropstu pieaudzēšanas kursi, ko kompānijas pēc beidzu kopā ar trim citām meitenēm. Sanācis tā, ka no visām strādāju vienīgā. Domāju, ka nespēšu būt tik ciešā kontaktā ar cilvēkiem. Klientu loks auga, un reiz, kad sestdienā deviņos no rīta piezvanīja sieviete, sakot “Man vajag skropstas,” sapratu, ka vilciens sācis kustēties un ātrums pieaug – vajag meklēt telpas. Sāku nepilnos piecos kvadrātmetros ar pavisam mazu galdiņu. Manikīru apguvu pēc tam. Protams, ir milzīgs ģimenes atbalsts. Pamazām, arī ņemot kredītu, viss sagādāts. Šeit esmu ceturto gadu,” stāsta meistrare.  Viņai ir doma par savu skolu un meistarklasēm.

2018. gadā 

Konkursa žūrija paviesojās pie 39 pretendentiem, kuri konkursā izvirzīti astoņās nominācijās. Iepazīstinām ar visiem balvas nominantiem.

Konkursa apbalvošanas fotogalerija

Nominācija “ZAĻĀ SAIMNIECĪBA 2018” 

ZS “Luniņi” – bioloģiskā saimniecība Snēpeles pagastā. Īpašniece Ilonda Reita. Snēpeles “Luniņos” Juris Belševics un dzīvesbiedre Ilonda Reita bioloģiskajā saimniecībā audzē zirgus un Šarolē gaļas liellopus.

ZS “Upmaļi” – bioloģiskā  vides un veselības saimniecība Rendas pagastā. Nodarbojas ar ārstniecības augu un garšaugu audzēšanu dārzos un ievākšanu dabā. Gatavo īpašus, pēc orģinālām receptēm veidotus kosmētikas līdzekļus, zāļu tējas un uztura bagātinātājus. Īpašnieki Dainis un Māra Bergmaņi. Saimnieki Dainis un Māra Bergmaņi smejoties sauc sevi par dinozauriem – tik ilgs ir viņu bioloģiskās saimniekošanas stāsts. Viņiem ir ļoti svarīgi, lai pašu ražotā produkcija būtu patiešām kvalitatīva.

ZS “Aploki” – bioloģiskā saimniecība Gudenieku pagastā. Nodarbojas ar piena lopkopību un augkopību. Īpašnieks Leons Eglītis. Gudenieku pagasta zemnieku saimniecībā “Aploki” Leons Eglītis saimnieko kopš 90. gadiem.

Mājražotāja Ilona Kricka Krauja – bioloģiskā saimniecība “Klintis” Rendā. Audzē dārzeņus, aitas, vistas un trušus. Ražu pārstrādā ievārījumos, marinējumos, žāvējumos, tējā, pārdod olas, aitas vilnu un rokdarbus. Ilona Kricka-Krauja kopā ar vīru, vīra mammu un bērniem saimnieko Rendas pagasta “Klintīs”. Ģimene šo māju atradusi un iegādājusies pirms  trim gadiem. Kraujām ir bioloģiskā saimniecība, kurā audzē dārzeņus, aitas, vistas un trušus, savukārt dzīvoklis Mežvaldē pielāgots mājražošanai.

Nominācija “RAŽOTĀJS 2018” 

ZS “Garīši” – uzņēmums dibināts 1995. gadā un tā pamatnodarbošanās ir kāpostu un citu lauka dārzeņu audzēšana. Liela daļa izaudzētās produkcijas tiek pārstrādāta. Īpašnieks Jānis Čaročinskis. Vārmes zemnieku saimniecībā “Garīši” dārzeņus ne tikai izaudzē, bet arī dažādos veidos pārstrādā. Šobrīd uzņēmuma ražotnē norisinās būvdarbi, jo nepieciešams būtiski palielināt ražotnes jaudu – tā teju dubultosies.

SIA “Energoparks” – uzņēmums dibināts 1998. gadā. Nodarbojas galvenokārt ar šķeldas ražošanu, apaugumu novākšanu no īpašumiem, ar savu tehniku nodrošinot gan iegūtā materiāla sašķeldošanu, gan transportu. Īpašnieks Andris Pšečenko.

SIA “Energoparks” dibināts 1998. gadā. Kopš 2005. gada tas aktīvi darbojas vietējā šķeldas ražošanas un piegādes tirgū un ir kļuvis par daudznozaru uzņēmumu. “Pa šiem gadiem gājis kā pa celmiem. Dažbrīd labāk, dažbrīd sliktāk. Es, protams, ceru, ka mums ies vēl labāk,” stāsta uzņēmuma īpašnieks Andris Pšečenko.

SIA “Vēvers” – ģimenes uzņēmums, dibināts 2001. gadā. Ražo augstas kvalitātes priedes kokmateriālus. Lielāko daļu produkcijas eksportē. Valdes priekšsēdētājs Nauris Vēvers, valdes loceklis Ģirts Vēvers. SIA “Vēvers” ir viens no Kuldīgas novada lielākajiem kokapstrādes uzņēmumiem, kas ļoti daudz investē ražošanas modernizācijā un infrastruktūrā.

SIA “Kuldīgas Tekstils” – uzņēmums dibināts 1992. gadā, nodarbojas ar apģērbu šūšanu, ražošanu. Saražotie apģērbi tiek eksportēti uz Zviedriju, kur dzīvo uzņēmuma īpašnieks. 

IK “G. Matroža kokzāģētava” – uzņēmums dibināts 2004. gadā. Īpašnieks Gunārs Matrozis. Individuālais komersants “G. Matroža kokzāģētava” ievērību izpelnījies ar noturību spēcīgajā konkurencē un to, ka ēdolniekiem ir lielākais darba devējs.

Nominācija “PAKALPOJUMS 2018” 

SIA “Kuldīgas ginekologu prakse” – 2014. gadā atvērta ēkā, kas atjaunota ar pietāti pret tās pagātni un seno meistaru veikumu, vienlaikus pielāgota mūsdienīgas medicīnas iestādes vajadzībām. Īpašniece Dr. Dagmāra Veldruma. “Patīkami, ka varu kādam palīdzēt,” saka ginekoloģe Dagmāra Veldruma. Pēdējos četrus gadus viņa pieņem pati savās telpās Liepājas ielā 38.

SIA “Modra autoskola” – autoskola dibināta 2012. gada decembrī, piedāvā autovadītāju apmācību dažādās kategorijās. Īpašnieks Modris Vite. SIA “Modra autoskola” īpašnieks Modris Vite bijis ļoti pārsteigts, kad uzzinājis par nomināciju Kuldīgas novada uzņēmēju un amatnieku gada balvai. Tieši pirms Ziemassvētkiem autoskolai apritēs seši gadi.

Veikals “Akcents” (IK Divi dēli) – veikaliņš Tirgus ielā 2 atvērts vien nepilnu gadu. Piedāvā plašu preču klāstu no Latvijas uzņēmumiem, kā arī no mājražotājiem. Piedāvā arī savus ražojumus un izšuj pēc individuāla pasūtījuma. Īpašniece Ineta Ausmane. Omulīgais veikaliņš “Akcents” Tirgus ielā 2 atvērts vien nepilnu gadu, taču šai laikā ievērojami progresējis visās tā izpausmēs. Tajā piedāvā plašu preču klāstu gan no Latvijas jaunajiem, gan mazajiem, gan lielākiem uzņēmumiem, tāpat arī no mājražotājiem. Papildus tā piedāvājumā iekļauti arī savi ražojumi, un I. Ausmane izšuj pēc individuāla pasūtījuma.

SIA “Līgas Vaļģes ārsta prakse” prakse reģistrēta 2009. gadā. Iedzīvotāji novērtējuši pozitīvo attieksmi un augsto profesionalitāti veselības pakalpojumu jomā. Īpašniece Līga Vaļģe. Kuldīgas veselības centrā praktiski vienmēr var sastapt daudz cilvēku. Tā ir arī dienā, kad Kuldīgas novada uzņēmēju un amatnieku gada balvas žūrija apciemo dakteri Līgu Vaļģi, SIA “Līgas Vaļģes ārsta prakse”īpašnieci. Viņa gan jūtas pārsteigta par nomināciju konkursam un stāsta par izaicinājumiem, ar ko sastopas ikdienā, apvienojot ārsta darbu ar uzņēmējdarbību.

Solāriju studija “Vanella” – solāriju studija savus pakalpojumus piedāvā  Liepājas ielā 38. Īpašniece Daiga Sermole. “Šeit ir mūsu paradīze, kurā atpūšamies,” sakasolārija studijas “Vanella” īpašniece Daiga Sermole. Tomēr jauniešiem te tiek dota tik svarīgā pirmā darba pieredze.

Nominācija “AMATNIEKS 2018” 

Rita Morozova – šuvēja. Ikdienā veic dažādus šūšanas darbus – gan labojumus, gan pēc klientu pasūtījumiem. Šuvusi tērpus vairākiem deju kolektīviem. Šuvēja Rita Morozova apģērbus gan labo, gan šuj pēc klientu pasūtījuma, un Kuldīgā šādus pakalpojumus piedāvājot daudzi.

Arita Svenča – studijas “Varavīksne” audēja, līdzdarbojas rokdarbu kopas “Čaupes” vadīšanā. Ierodoties ciemos pie audējas un rokdarbu darbinātājas Aritas Svenčas, kura uzņēmēju un amatnieku gada balvas konkursā izvirzīta nominācijā “Amatnieks 2018”, meistare žūrijas komisijai izrāda plašo darbu spektru – sākot no pašas darinātām cepurēm un cimdiem, beidzot ar džemperiem un galdautiem. Tomēr daļa no darbiem šobrīd atrodas kādā izstādē Lietuvā. 

Ziedonis un Ināra Āboliņi – audēji, izveidojuši ģimenes uzņēmumu SIA “Audēju darbnīca”. Ražo augstas kvalitātes roku darba izstrādājumus, aktīvi piedalās dažādos amatnieku gadatirgos un izstādēs gan Latvijā, gan ārvalstīs. Ināras un Ziedoņa Āboliņu ģimenes uzņēmums “Audēju darbnīca” darbojas desmit gadus, bet abi auž jau gadus 30.

SIA “Nordvalde” – galdniecības uzņēmums dibināts 2004. gadā, ražo koka logus, durvis, kāpnes un mēbeles. Īpašnieks Matīss Meike. SIA “Nordvalde” ir salīdzinoši neliels galdniecības uzņēmums, kurā strādā vien trīs cilvēki. “Esam mazā galdniecība, kam patīk lielie projekti,” uzsver uzņēmuma īpašnieks Matīss Meike. Uzņēmums sākotnēji piederējis viņa tēvam, kurš arī ir galdnieks.

Andris Bergmanis – frizieris. Strādā salonā “Pie Aivas” Kuldīgā. “Cenšos klientus lutināt un ceru, ka viņi to jūt,” saka frizieris Andris Bergmanis, kurš desmito gadu reizi nedēļā no Ventspils ierodas Kuldīgā skaistumkopšanas salonā “Pie Aivas”.

Nominācija “TŪRISMA UZŅĒMĒJS 2018” 

SIA “NORNIEKI” – šobrīd lielākā strausu ferma Latvijā, kas specializējas gaļas ražošanā un piegādē. Pamatnodarbošanās ir gaļas strausu un kazu audzēšana un pārstrāde, kā arī viesu uzņemšana, radošo darbnīcu organizēšana. Īpašniece Anda Šīmane. Snēpeles “Nornieku” īpašnieki Anda Šīmane un Pēteris Gobzemis audzē gaļas strausus un kazas, uzņem viesus lauku restorānā un organizē radošās darbnīcas.

Ēdoles pils – zināma ne tikai kā vēsturisks objekts ar laikmetīgām vērtībām un leģendām apvītu atmosfēru, bet arī kā dažādu koncertu, izstāžu, publisku, individuālu pasākumu un filmēšanas vieta. Rīko plaši apmeklēto Emīla tirgu. Pārvaldniece Māra Valtere. “Ziemā pie mums diezgan klusu, jo nav jau tūrisma sezonas, bet līdz rudenim apmeklētāju bija daudz,” atzīst Ēdoles pils pārvaldniece Māra Valtere.

Apartamenti “Kuldīgas Pilsdzirnavas” – naktsmītne atrodas vēsturiskā mājā, pie vecā ķieģeļu tilta pār Ventu. Kopš 2015. gada apartamenti pārstāvēti vietnē Booking.com. Īpašniece Laura Anspuka. Apartamentu Kuldīgas pilsdzirnavas īpašniece Laura Anspuka saka: senajai ēkai Baznīcas ielā 36 pie ķieģeļu tilta dota otra elpa, jo pirms tam tā bija ļoti bēdīgā stāvoklī.

“Maras Muiža” – kultūrvēsturisks objekts, kas pirmoreiz minēts 16. gadasimtā, atjaunots 2006. gadā. Piedāvā muižas apskati grupām ar iespēju pasūtīt kafiju un kūku, kā arī nakšņošanu. Īpašniece Ilga Pranča-Hartingera. “Viesi pie mums brauc aizvien vairāk – tā ir kā sniega bumba,” secina Maras muižas saimniece Ilga Pranča-Hartingere.

ZS “Polīši” – atpūtas bāze “Polīši” piedāvā makšķerēšanu zivju dīķos, viesu namu ar kamīnzāli un pirti, nakšņošanu istabās vai teltīs, telšu vietas, divus smilšu volejbola un futbola laukumu, ugunskuru vietas. Izveidots brīvdabas dievnams “Bētele” skaistā ozolu birzī netālu no viesu nama. Īpašniece Rūta Pirro. Atpūtas bāzes “Polīši” Rumbas pagastā saimnieki Rūta un Viesturs Pirro, vaicāti, kā klājas, atbild: “Paldies Dievam, iet ļoti labi! Arvien labāk.” Viņi priecājas par nesen noasfaltēto veco Saldus ceļu, kas ved arī uz “Polīšiem” – labi ceļi vienmēr palīdzot tūrismam.

Nominācija “DEBIJA 2018” 

Rezidence Kafe “Venta” – kafejnīca atvērta 2018. gada pavasarī. Saimnieks Aigars Celms. Kafejnīca Rezidence kafe “Venta” pie Kuldīgas vecā tilta atvērta tikai šopavasar, bet vadītājs Aigars Celms secina: “Liekas, ka viss iznāk.”

Kafejnīca “The Marmalade” – kafejnīca atvērta kopš 2017. gada decembra. Iedzīvotāji novērtējuši mājīgo atmosfēru un jauko apkalpošanu. īpašnieki Mārtiņš Einbergs, Iveta Einberga, Dace Nelsone. Kafejnīca “The Marmalade” durvis vēra tikai pirms gada – 2017. gada 1. decembrī. Dace Nelsone, viena no omulīgās kafejnīcas īpašniecēm, stāsta, ka pirmais gads bijis labāks nekā cerēts, taču neesot māksla iesākt – svarīgi arī sasniegto noturēt un attīstīties.

SIA “Lat Food LP” – Uzņēmums ražo bioloģisku pārtiku pilnvērtīgam bērnu uzturam ar zīmolu “Mazo lāču putra”. Īpašniece Laura Prūse. Bērnu pārtika ar zīmolu “Mazo lāču putra”, kas nu jau iepazīta un remdē izsalkumu mazuļiem visā Latvijā, tiek ražota Snēpelē.

SIA “Pilskrogs” – “Pilskrogs” iekārtots Ēdoles pilī, piedāvā ēdināšanas pakalpojumus ikdienā, klāj svētku gadus, kāzu banketus, kafijas pauzes semināros. Īpašnieks Jānis Grundmanis. “Pilskrogā” Ēdoles pilī saimnieko SIA “Pilskrogs” īpašnieki Agnese un Jānis Grundmaņi. Agnese Grundmane stāsta, ka ideja par uzņēmumu radusies krīzes gados, taču atzīst, ka nozare vienmēr bijusi sirdij tuva.

I. Knupkes Īvandes pagasta zemnieku saimniecība “Paegļi” – zemnieku saimniecībā top vairākas desu šķirnes, kupāti un kūpinājumi. Īpašniece Ieva Knupke. Ieva Knupke kopā ar vīru uz Kuldīgas pusi pārcēlās pirms gada, atgriežoties dzimtajā vietā pēc desmit gadu prombūtnes.Viņa saimnieko zemnieku saimniecībā “Paegļi” Īvandē.

Nominācija “ILGTSPĒJĪGĀKAIS UZŅĒMUMS 2018” 

Veikals “Pie Jura” – SIA “JKLM” reģistrēta 1997. gadā, veikalā tirgo dārzkopības līdzekļu un lauksaimniecības inventāru. Īpašnieks Juris Kozmeijers. Daudz dažādu preču iespējams atrast veikalā “Pie Jura”. Tā īpašnieks Juris Kozmeijers biznesā ir jau ilgus gadus un Kuldīgas novada uzņēmēju un amatnieku gada balvas konkursā pieteikts nominācijā “Ilgtspējīgākais uzņēmums 2018”.

SIA “Dz. Ozoliņas zobārstniecības kabinets” – zobārstniecības privātprakse dibināta 1994. gadā. Īpašnieki Dzintra Rudīte Ozoliņa, Leonards Ozoliņš. Uzņēmums Dz. Ozoliņas zobārstniecības kabinets”dibināts 1994. gadā, bet Dzintra Rudīte Ozoliņa ir zobārste jau 41 gadu.

SIA “AMAZONE” – uzņēmums dibināts 1993. gadā kā vācu firmas “Amazonen-Werke” oficiālais pārstāvis Latvijā. Piedāvā augsnes apstrādes tehniku, lopbarības sagatavošanas tehniku, kartupeļu stādīšanas un ražas novākšanas tehniku, kardānu vārpstas, uzkares sistēmas, miglotāju sprauslas. Īpašnieki Arvis Mikāls, Baiba Mikāla. Baiba un Arvis Mikāli uzņēmējdarbībā iesaistījās 1992. gadā, atjaunojot Baibas vecvectēva Jēkaba Gulbja 1924. gadā dibināto zemnieku saimniecību “Upeskalni”, kas vēlāk mainīja juridisko formu un pārtapa par SIA “Upeskalni AB”. 1993. gadā dibināta SIA “Amazone”, kas nodarbojas ar lauksaimniecības tehnikas tirdzniecību, bet 2015. gadā – trešais uzņēmums SIA “Precīzo tehnoloģiju skola”. Kopā visi trīs uzņēmumi kopš šī gada pazīstami ar nosaukumu “Amazone grupa”.  “Mūsu sauklis visai grupai – mums ir pasaules pieredze lauksaimniecībā, bet ar stabilām saknēm esam Latvijas zemē. Pie tā mēs ļoti pieturamies un piestrādājam,” stāsta B. Mikāla.

SIA “JK” – uzņēmums dibināts 1994. gadā, nodarbojas ar degvielas, naftas produktu tirdzniecību. Īpašnieki Juris Geide un Kārlis Balodis. SIA “JK” šī gada Kuldīgas novada uzņēmēju un amatnieku gada balvas konkursā pieteikts nominācijā “Ilgtspējīgākais uzņēmums 2018”.

IK “RŪTA” – uzņēmums dibināts 1993. gadā un nodarbojas ar preču mazumtirdzniecību stendos un tirgos. Īpašniece Rūta Lindberga. Uzņēmumu IK “Rūta” kuldīdznieki labāk atpazīst pēc veikala “Pelnrušķīte” Liepājas ielā. IK “Rūta” īpašniece Rūta Lindberga savu biznesu sāka pirms 25 gadiem, izveidojot savu kafejnīcu.

Nominācija “MENTORS 2018” 

Guntra Krūkliņa – pedagoģe, karjeras konsultante V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskolā. Viļa Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas karjeras konsultante Guntra Krūkliņa par nomināciju kategorijā “Mentors” uzņēmēju un amatnieku gada balvas konkursā ir pārsteigta, taču atzīst, ka cenšas skolēniem palīdzēt, cik vien spēj: “Skolā esmu vienkāršākā karjeras konsultante. Vairāku gadu laikā esmu palīdzējusi daudziem absolventiem. Vismaz man šķiet, ka ir palīdzēts. Karjeras konsultants savā ziņā ir arī mentors. Mentors esmu, pirmkārt, skolas bērniem, kā arī palīgs skolas pasākumos. Visvairāk bērniem ir jāmāca, kad viņi kaut ko sāk saprast par savu dzīvi – septītajā, astotajā klasē.”

Dina Poriņa – jauno žurnālistu skolas vadītāja, laikraksta “Kurzemnieks” žurnāliste un literārā redaktore. Laikraksta “Kurzemnieks” žurnāliste un literārā redaktore, jauno žurnālistu skolas vadītāja Dina Poriņa par nomināciju Kuldīgas novada uzņēmēju un amatnieku gada balvai ir pārsteigta. Zvans no pašvaldības viņu esot ļoti samulsinājis, jo jauno žurnālistu skolotāji neesot mentori klasiskā izpratnē, kā to saprot uzņēmējdarbībā. “Mēs nemācām biznesa pamatus, vairāk palīdzam apgūt profesijas pamatus,” stāsta D. Poriņa, piebilstot, ka, viņasprāt, daudz atbilstošāks būtu vārds “darbaudzinātājs”.

Sigita Vaivade – “Meža ABC” projekta idejas autore, organizatore un vadītāja. “Meža ABC” projekta idejas autore, organizatore un vadītāja Sigita Vaivade jau ceturtajā paaudzē ir mežsaimniece un ar projektu “Meža ABC” nodarbojas jau 13 gadus. “Meža ABC” ir tas, ko man patīk darīt. To daru bez maksas jau kopš 2005. gada. Šogad aizvadījām astoto “Meža ABC” pasākumu Kuldīgas novadā. Vienubrīd bija ideja pasākumu vilkt uz Latvijas centrālo daļu, taču sapratu, ka to negribu. Latvija nav tik liela, lai skolēni un ģimenes neatbrauktu uz Kuldīgas pusi,” lepni stāsta pasākuma idejas autore. 

Baiba Mikāla – papildus uzņēmējdarbībai sniedz būtisku ieguldījumu novada attīstībā, veicina sabiedrības, tostarp jauniešu, jauno uzņēmēju interesi par uzņēmējdarbību. Līdzdarbojas Kuldīgas biznesa inkubatora konsultatīvajā komisijā. Uzņēmēja, “Amazone grupa” īpašniece Baiba Mikāla saspringtajā ikdienā, kas, viņasprāt, reizēm atgādina nemitīgu vienādojumu risināšanu, tomēr atrod laiku, lai sniegtu atbalstu jaunajiem censoņiem, kuri savu ceļu uzņēmējdarbībā vien sāk.

Indra Iveta Gaile – pedagoģe, motivējusi jauniešus domāt par profesijas izvēli. Ilgus gadus pedagoģe bijusi “Junior Achievement Latvija” koordinatore savā skolā un Kuldīgā, organizējusi skolēnu mācību uzņēmumu tirdziņus. Pedagoģe Indra Iveta Gaile jauniešus motivējusi domāt par saviem uzņēmumiem.

2017. gadā

Konkursa apbalvošanas fotogalerija

Nominācija “Gada lauksaimnieks”

ZS “Jaunkalni”– jauktā lauksaimniecība (augkopība un lopkopība) Laidu pagasta “Vecmeždreijas”. Īpašnieks Gatis Zonenbergs.

SIA “Lāses AM”– struktūrvienība, gaļas liellopu novietne “Kolumbi” Rumbas pagastā – bioloģiskā lauksaimniecība, tīršķirnes gaļas liellopu audzēšana, graudu audzēšana. Saņemta Zemkopības ministrijas augstākā balva “Sējējs” par Latvijā labāko bioloģisko lauku saimniecību. Valdes priekšsēdētājs Aigars Melderis.

ZS “Nogales”– piena pārstrāde un pārtika, jauktā lauksaimniecība, Kabiles pagasta “Nogales”. Īpašnieks Ainārs Guštilo.

ZS “Akmeņkalni”– augkopība un tehniskās kultūras, Gudenieku pagasta “Akmeņkalni”. Īpašnieks Ainārs Bierands.

Nominācija “Gada ražotājs”

SIA “Stiga RM”– 100% latviešu kapitāla meža nozares uzņēmums. Nodarbojas ar bērza saplākšņa ražošanu un pārdošanu, bērza finierkluču iepirkšanu un šķeldas pārdošanu, meža zemju iepirkšanu un apsaimniekošanu, apaļkoku pārdošanu un kokmateriālu transportu, Meistaru ielā 1, Kuldīgā. Valdes loceklis Andris Ramoliņš.

SIA “Mežmaļi”– kokapstrādes uzņēmums, ražo skuju un lapu koka taras delīšus/palešu sagataves, Pelču pagasta “Aizmeži”. Valdes priekšsēdētājs Andris Dieziņš.

SIA “Kuldīgas maizes ceptuve”– maizes ražošana, svaigi ceptu mīklas izstrādājumu un kūku ražošana, Graudu ielā 14, Kuldīgā. Valdes loceklis Dāvids Šternbergs.

SIA “Milzu!” – ražo četru veidu auzu un rudzu pārslas, tostarp bioloģiskās graudaugu pārslas, Rumbas pagasta “Miķeļi”. Valdes loceklis Ence Enno.

ZS “Smilškalni”– audzē krūmogulājus. Nodrošina patērētājus ar svaigām deserta ogām. Ražo mājas vīnus. Īpašnieks Alvils Elksnis.

Nominācija “Gada tirgotājs”

SIA “RZ autoparks” – transportlīdzekļu tirdzniecību un piekabju noma/tirdzniecība, Riteņu ielā 1, Kuldīgā.  Valdes priekšsēdētājs Roberts Zanders.

Konditoreja “Šarlote” (SIA “Gusto Vanilla”) – konditorejas izstrādājumu, saldumu ražošana, Mālu ielā 12, Kuldīgā. Valdes locekle Aira Egle.

SIA “Pārsa”– mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku, Graudu ielā 5, Kuldīgā. Valdes priekšsēdētājs Gatis Rozenfelds.

Veikals “Pindzele” (SIA “PC Konsultants”) – kancelejas preces, preces māksliniekiem, skolēnu radošajām nodarbībām un dažādiem hobijiem, biroja tehnikas pakalpojumi, Raiņa ielā 2, Kuldīgā. Valdes priekšsēdētājs Aldis Dilāns.

SIA “Vindenieki”– ziedu tirdzniecība un floristika,  tirdzniecības vietas Kuldīgā - Ēdoles iela 31, Sūru iela 2 un Mucenieku iela 26. Valdes priekšsēdētāja Lāsma Ciekause.

Nominācija “Gada amatnieks”

Baiba Cine (mājražotājs “Baibas gardumi”) – piedāvā mājās ceptas tortes no dabīgiem produktiem, Atpūtas ielā 8, Kuldīgā.

Mārtiņš Ausmanis (“MMēbeles”) – pēc individuāla pasūtījuma izgatavo visa veida korpusa mēbeles, kā arī logus, durvis un kāpnes, Apšu ielā 30, Kuldīgā.

Elijs Bite– sertificēts skursteņslauķis.

Ineta Bērzupa (IK “Marionet”), apģērbu dizains un šūšanas pakalpojumi, pēc individuāla pasūtījuma, 100% roku darbs, Liepājas ielā 50, Kuldīgā.

Santa Kļava (“SK handmade”) – ziedu un sajūtu dizains.

Nominācija “Gada pakalpojums”

Skaistumkopšanas salons “Paloma” (SIA “Palomino) – skaistumkopšanas pakalpojumi, Liepāja ielā 1, Kuldīgā. Valdes priekšēdētāja Līvija Tinte.

Inga Trumsiņa– gida pakalpojumi.

SIA “Royal Key”– interjera dizainere Aiga Vaitkus, Liepājas ielā 8, Kuldīgā.

SIA “HL Dizains”– projektu vadība īpašumu attīstībai, arhitektūras un interjera dizaina pakalpojumi, Liepājas ielā 37, Kuldīgā. Valdes priekšsēdētāja Henriete Ludvika-Brazovska.

Kafejnīca “Pagrabiņš”(SIA “Alekšupīte”) – restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi, Baznīcas ielā 5, Kuldīgā. Valdes locekļi Raimonds Lapuķis un Jānis Ķirsis.

Nominācija “Gada jaunais uzņēmums”

Dzīvais muzejs “Senās Kuldīgas stāsts”(SIA Goldingen Train”) – septiņu telpu komplekss, kur katrā telpā iedzīvināti un atdzīvināti stāsti par pilsētu un tās vēsturi, Jelgavas ielā 2, Kuldīgā. Valdes locekles Kristīne Kārkliņa un Santa Cine.

SIA “ED Kriksis”– individuāli šūti apģērbi bērniem no zīdaiņa līdz skolas vecumam, Pilsētas laukumā 7, Kuldīgā. Valdes priekšsēdētāja Egita Dedze.

SIA “SL Projects”– sveču ražošana, Gaismas ielā 9-25, Kuldīgā. Valdes priekšsēdētāja Sintija Hercenberga.

SIA “Lexa ID”– dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība, Dzirnavu ielā 8-3, Kuldīgā. Valdes priekšsēdētājs Ingus Benhens.

“Katrīnas apartamenti”– ekskluzīvi apartamenti, ērti divām ģimenēm. Apartamentos ir ekskluzīvas mēbeles, mākslas darbi. Domāti cilvēkiem, kas grib baudīt ne tikai skaisto, mierīgo pilsētu, bet arī novērtē skaistumu sev blakus, Strautu ielā 3-5, Kuldīgā. Īpašniece Dace Gaile.

Nominācija “Ilgtspējīgākais uzņēmums”

SIA “Mars”– kokmateriālu ražošanas jomā darbojas jau kopš 1993. gada. Uzņēmums nodarbojas ar padziļinātu kokmateriālu apstrādi un dažādu kokapstrādes produktu ražošanu. SIA “Mars” ražo un pārdod grīdas, apdares un terases dēļus, plauktus un palodzes, konstrukcijas zāģmateriālus, durvju apmales, dažāda veida koka profillīstes, pirts apdares un pirts lāvas dēļus, kā arī kurināmās skaidu briketes, Rumbas pagasta “Mars”. Valdes priekšsēdētājs Andris Lapiņš.

SIA “Dekors RD”– reklāmas pakalpojumi, Tehnikas ielā 9, Kuldīgā. Valdes priekšsēdētāja Anda Gutlande.

SIA “Jaunais Kurzemnieks”– Kuldīgas, Alsungas un Skrundas novada laikraksts, 1905. gada ielā 19, Kuldīgā. Valdes priekšsēdētāja Inese Opelta.

Veikals “Dārziņš” (ZS “Sūrupes”) – pārtikas tirdzniecība Baznīcas ielā 15, Kuldīgā. Īpašnieks Vilnis Beņķis.

Veikals “Tīne” (IK Velga Pigevica) – piedāvā plašu galantērijas, audumu, aizkaru un gultasveļas klāstu, kā ikdienas vajadzībām, tā īpašām vēlmēm, speciāli izgatavota produkcija pēc pasūtījuma, Liepājas ielā 30, Kuldīgā. Īpašniece Velga Pigevica.

Nominācija “GADA INVESTĪCIJA”

SIA "Stiga RM" - ražošanas ēka. Valdes loceklis Andris Ramoliņš.

Z/S "Kalna - Mikas"- lauksaimniecības noliktava. Īpašnieks Jānis Brantevics.

Z/S "Purvmaļi"- lauksaimniecības šķūnis. Īpašnieks Edgars Grohoļskis.

Nominācija “GADA MECENĀTS”

SIA "Rietumu nafta LV" – valdes loceklis Toms Egle – par ziedotajiem līdzekļiem Kuldīgas futbola attīstībai, “Ģimenes dienai” un citiem kultūras pasākumiem;

SIA "Ostas celtnieks" - valdes priekšsēdētājs Konstantīns Bursakovskis – par atbalstu pilsētas festivālam “Dzīres Kuldīgā”;

SIA "MKM mežs"- valdes priekšsēdētājs Kristaps Martinovs, valdes loceklis Mārcis Martinovs – par ziedojumu biedrībai “Motorsports.lv”.

2016. gadā

Konkursa apbalvošanas fotogalerija

Nominācija GADA LAUKSAIMNIEKS”

ZS “Ezergaļi” nodarbojas ar graudkopību. Saņēma balvu “Sējējs 2016” nominācijā “Gada lauku saimniecība”. Vārmes pagasts, īpašnieks Dzintars  un Iveta Erdmaņi.

Nominācija GADA RAŽOTĀJS”

ZS “Smaidas” – gaļas pārstrāde un konservēšana. Snēpeles pagasts, īpašnieks Jurģis Bružāns.

Nominācija GADA TIRGOTĀJS”

SIA “Autoveikals O.Z.I.” – autoveikals, mazumtirdzniecība ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem.  Īpašnieks Uģis Martinsens.

Nominācija GADA AMATNIEKS”

Uldis Melbergs - juvelieris, rotkalis.

Nominācija GADA PAKALPOJUMS TŪRISMĀ”

ZS “Zvejas” – Riežupes smilšu alas. Rumbas pagasts, īpašniece Inese Štofrēgene.

Nominācija GADA PAKALPOJUMS”

IK “Klūdziņa” krodziņš, ēdienu gatavošana uz dzīvās uguns. Ēdoles iela 40, Kuldīga, īpašnieki Zigrīda un Guntis Stuceri.

Nominācija GADA JAUNAIS UZŅĒMĒJS”

SIA “Mana Galdniecība”specializējas standarta un dažādu nestandarta mēbeļu, iekārtu un citu izstrādājumu izgatavošanā no koka gan mājām, gan birojiem, gan citām platībām. Padures pagasts “Dreimaņi”, īpašnieks Māris Stepanovs.

Nominācija GADA PAKALPOJUMS BŪVNIECĪBĀ”

SIA “Būvfirma INBŪV” – Darbības virzieni: vispārējo celtniecības darbu veikšana un vadīšana, restaurācijas darbu veikšana un vadīšana, ēku un būvju arhitektūras un konstrukciju projektēšana, ielu izbūvēšana un apgaismojuma instalāciju darbi, piedāvā zemes rakšanas tehnikas pakalpojumus.  Īpašnieks Toms Trubins.

Nominācija GADA INVESTĪCIJA”

SIA “Upeskalni AB” - graudkopības saimniecība Padures pagastā. Īpašnieki Arvis un Baiba Mikāli. 

Nominācija „GADA MECENĀTS”

SIA “Rietumu nafta” - degviela, degvielas, naftas produktu tirdzniecība, vairumtirdzniecība. Valdes priekšsēdētājs Toms Egle.

Lielākie nodokļu maksātāji pēc samaksātās iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas 2015. gadā

  1. SIA “Vizuālā diagnostika”,
  2. SIA “Amazone”,
  3. SIA “Kuldīgas maizes ceptuve”,
  4. SIA “Bērzi plus”,
  5. SIA “Kuldīgas tekstils”.

Lielākie nodokļu maksātāji pēc kopējās samaksāto nodokļu summas 2015. gadā

  1. SIA “Amazone”,
  2. SIA “Agrotehnika”,
  3. SIA “Kuldīgas maizes ceptuve”,
  4. SIA “Bērzi Plus”,
  5. SIA “Baloži & CO”.

Vairākas speciālbalvas pasniedza arī pašvaldības sadarbības partneri – laikraksts “Kurzemnieks” iespēju izvietot reklāmu par 100 EUR piešķīra veikalam “Tonis”. SIA “Kurzemes Biznesa inkubators” simpātiju balvu pasniedza Artim Reimanim, uzņēmuma “Silver Note” īpašniekam. Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra Kuldīgas birojs ZS “Apškalni” dāvināja atbalstu nākamajam projektam 100 EUR vērtībā, AS “Swedbank” simpātijas piederēja galdniekam Mārtiņam Ausmanim, AS “SEB banka” – ZS “Ezergaļi”,Attīstības finanšu institūcijas “Altum” Liepājas reģionālais centrs apbalvoja SIA “Mana Galdniecība”, bet Latvijas investīciju un attīstības aģentūras Kuldīgas Biznesa inkubators sveica Diānu Panjušenkovu – bērnu izklaides centra “Brīnumzeme” radītāju.

2015. gadā

Konkursa apvalvošanas fotogalerija

Nominācija GADA LAUKSAIMNIEKS”

SIA „Upeskalni AB”  - piedāvā kartupeļus, sēklkopību, graudu audzēšanu, siena un skābsiena sagatavošanu rulonos, padures pagasta “Upeskalnos”, īpašnieki Arvis un Baiba Mikāli.

Nominācija GADA RAŽOTĀJS”

SIA „PalleteRies” – taras dēlīšu un palešu sagatavju ražošana, Kuldīgā, Zaļā ielā 6, īpašnieks Edijs Ošs.

Nominācija GADA TIRGOTĀJS”

SIA „AGROTEHNIKA” – lauksaimniecības tehnikas rezerves daļas, „Ford” automašīnu rezerves daļas, akumulatori, dārzkopības un lopkopības preču  tirdzniecība, Planīcas ielā 67, Kuldīgā, īpašnieks Arturs Cimoška.

Nominācija GADA AMATNIEKS”

Oskars Pirtnieks –metālapstrādes meistarsPelču pagasta „Pirtniekos”.

Nominācija VIESMĪLĪGĀKAIS GADA UZŅĒMĒJS”

SIA IG Rota” – viesnīca, restorāns „Jēkaba sēta”, Liepājas ielā 36, Kuldīgā, īpašniece Ingrīda Garoza.

Nominācija GADA PAKALPOJUMS”

Tūristu vilcieniņš Ludis” – SIA„Goldingen Train”, valdes locekļi Santa Cine un Kristīne Kārkliņa.

Nominācija GADA JAUNAIS UZŅĒMĒJS”

SIA K27” –„Cafe „Tilts”” Kuldīgā, Kalna ielā 27, īpašniece Iveta Ozolniece.

Nominācija GADA INVESTĪCIJA”

SIA „Stiga RM” –bērza saplākšņu ražošana un pārdošana, bērza finierkluču iepirkšana un šķeldas pārdošana, meža zemju iepirkšana un apsaimniekošana, apaļkoku pārdošana, kokmateriālu transports, Meistaru ielā 1, Kuldīgā. Īpašnieks Andris Ramoliņš.

Nominācija „Gada mecenāts”

SIA "MKM mežs" – īpašnieks Mārcis Martinovs.

Lielākie nodokļu maksātāji pēc samaksātās iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas 2014. gadā

  1. SIA "Kuldīgas maizes ceptuve"
  2. SIA "Bērzi Plus"
  3. SIA "AMAZONE"
  4. SIA "KULDĪGAS TEKSTILS"
  5. SIA "AGROTEHNIKA"
  6. SIA "BALOŽI & KO"
  7. SIA "Ziemeļkurzemes MRS"
  8. SIA "VIZUĀLĀ DIAGNOSTIKA"
  9. SIA "ALRA"
  10. SIA "LĀSES AM"

Lielākie nodokļu maksātāji pēc kopējās samaksāto nodokļu summas 2014. gadā

  1. SIA "AMAZONE"
  2. SIA "Kuldīgas maizes ceptuve"
  3. SIA "AGROTEHNIKA"
  4. SIA "Bērzi Plus"
  5. SIA "BALOŽI & KO"
  6. SIA "VIZUĀLĀ DIAGNOSTIKA"
  7. SIA "RIETUMU NAFTA"
  8. SIA "KULDĪGAS TEKSTILS"
  9. SIA "SIGMA ELEKTRO"
  10. SIA "KULDĪGAS RPB"                  

Speciālbalvas pasniedza arī pašvaldības sadarbības partneri – laikraksts “Kurzemnieks”, SIA “Kurzemes Biznesa Inkubators”, Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra Kuldīgas nodaļa, AS “Swedbank”, AS “SEB banka” un Attīstības finanšu institūcija “Altum”.

2014. gadā

Konkursa apbalvošanas fotogalerija

Nominācija „Gada lauksaimnieks”:

ZS „Reķi” – augkopība Kurmāles pagasta „Gaismās”, saimnieki Aivars un Spodris Reķi.

Nominācija „Gada jaunais uzņēmējs”:

SIA "PROPELLER FOODIE”, itāļu restorāns – picērija „Goldingen Room”, Baznīcas ielā 2-2, Kuldīgā, īpašniece Santa Cine.

Nominācija „Kuldīgas tēla popularizētājs”:

Vokāli instrumentālais ansamblis „Rumbas kvartets”, IK Artis Šimpermanis.

Nominācija „Gada pakalpojums”:

SIA „Reinfelds” – kravu pārvadājumi, transportlīdzekļu apkope un remonts, Graudu ielā 11, Kuldīgā, īpašnieks Modris Reinfelds.

Nominācija „Ģimenei un bērniem draudzīgākais uzņēmums”:

IK „Dekoru meistars” veikals „Zelta Apelsīns” – dekoru veikals, svinību apkalpošana, Liepājas ielā 6, Kuldīgā, vadītāja Inta Lagzdeniece.

Nominācija „Gada amatnieks”:

Restaurators Andris Bogdans, „Lagzdieni”, Kurmāles pagastā un restaurators Māris Gulbis, „Māli”, Saldus novadā, Šķēdes pagastā.

Nominācija „Gada ražotājs”:

SIA „Planka” – kokapstrādes cehs, „Plāņi”, Īvandes pagastā, īpašnieks Dzintars Knupke.

Nominācija „Gada būve”:

Alekšupītes promenādes izveide un ar to saistīto ielu rekonstrukcija, pasūtītājs – Kuldīgas novada pašvaldība, būvuzņēmējs – SIA „Ostas celtnieks”, būvprojekta autors  – SIA „Inženierbūve”.

„Gada mecenāts”:

SIA „Amazone”. Atbalsts grāmatai „KULDĪGA. Arhitektūra un pilsētbūvniecība”, biedrībai „Padure”, Pilsētas svētkiem „Dzīres Kuldīgā”, Kuldīgas invalīdu biedrībai, Padures mazpulkam, Kuldīgas 2. vidusskolai, florbolistiem, rallija komandai, Annas draudzei, Kuldīgas Bērnu un jauniešu centram, Vientuļo Padures pensionāru sveikšanai, LLU stipendijām, konkursam „Zelta lauks”.

Pasākumā tika godināti arī uzņēmumi, kuri valsts un novada budžetā iemaksājuši visvairāk nodokļu 2013. gadā. Lielākos nodokļu maksātājus godinās divās kategorijās – pēc lielākās nodokļu summas valsts budžetā un pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), ko saņēmis Kuldīgas novads.

Pēc kopējās budžetā iemaksātās nodokļu maksājumu summas:

  1. SIA „Linde pārtika”
  2. SIA „Amazone”
  3. SIA „Kuldīgas maizes ceptuve”
  4. SIA „Agrotehnika”
  5. SIA „Vēvers”
  6. SIA „Baloži & CO”
  7. SIA „Kuldīgas tekstils”
  8. SIA „Mobile-A”
  9. SIA „Rietumu nafta”
  10. SIA „Sigma Elektro”

Pēc iemaksātās iedzīvotāju ienākumu nodokļu summas:

  1. SIA „Linde pārtika”
  2. SIA „Kuldīgas maizes ceptuve”
  3. SIA „Amazone”
  4. SIA „Bērzi plus”
  5. SIA „Vēvers”
  6. SIA „Kuldīgas tekstils”
  7. SIA „Vizuālā diagnostika”
  8. SIA „Agrotehnika”
  9. SIA „Alra”
  10. SIA „Baloži & CO”

Laikraksta „Kurzemnieks” specbalva – nākamajā gadā ievietot reklāmu par 100 eiro – tika piešķirta veterinārai aptiekai un praksei SIA „ArsaL”, īpašniece Sandra Rubīne.

Savukārt SEB bankas Kuldīgas filiāles vadītāja Inga Kaltniece simpātiju balvu pasniedza ZS „Reķi SA” īpašniekiem Aivaram un Spodrim Reķiem.

Kurzemes Biznesa inkubators pasākumā godināja divus uzņēmumus – SIA „Alias Products” un SIA „Rivonda”, vizuālo risinājumu vēstniecību, Arti un Kristīni Šimpermaņus.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Kuldīgas filiāles vadītāja Daiga Mellere z/s „Akmeņkalni” pasniedza dāvanu karti nākamā kopīgā projekta realizēšanai.

VAS „Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum” pasniedza savu simpātiju balvu SIA „MGS Factory” īpašniekiem Sanitai un Marekam Gipteriem.

Arī Swedbank savu simpātiju balvu piešķīra SIA „Rivonda”, vizuālo risinājumu vēstniecību, Arti un Kristīni Šimpermaņus.

2013. gadā

GADA TIRGOTĀJS – SIA „Meistars LV” Kuldīgā, īpašnieks Leonīds Žerebcovs.

GADA PAKALPOJUMS – SIA „Obodņikova veterinārais serviss”, īpašnieks Olārs Obodņikovs.

GADA AMATNIEKS – kalējs Dailonis Jakobovskis no Kuldīgas.

JAUNAIS UZŅĒMĒJS – kafejnīca „Šarlote” Kuldīgā, īpašniece Aira Pigožne.

GADA RAŽOTĀJS – SIA „Mežmaļi” Pelču pagastā, īpašnieks Andris Dieziņš.

GADA LAUKSAIMNIEKS – z/s „Laivenieki” Padures pagastā, īpašnieks – Jānis Laivenieks.

GADA INVESTĪCIJAS – z/s „Bētas” par liellopu novietni „Mārtiņstallis” Vārmes pagastā, īpašnieks Ilmārs Pilenieks.

GADA BŪVE – par būvobjektu „Stendes ielas rekonstrukcija posmā no Vecā ķieģeļu tilta līdz pilsētas robežai” arhitektam SIA „Inženiertehniskie projekti”, būvuzņēmējam – SIA „Ostas celtnieks”. Pasūtītājs – Kuldīgas novada pašvaldība.

2012. gadā

Nominācijā GADA TIRGOTĀJS – SIA „ITU Vārpiņa" pārtikas veikals „Vārpiņa” Vārmes pag., īpašnieks Juris Nespļaks.

Nominācijā GADA PAKALPOJUMS – SIA „Linde pārtika” veikala ELVI  bistro-kafejnīca Kuldīgā, īpašniece Nansija Linde.

Nominācijā GADA AMATNIEKS – tērpu māksliniece  Jolanta Ozollapa.

Pateicība PAR MŪŽA IEGULDĪJUMU – Tautas lietišķās mākslas meistarei, Kuldīgas kultūras centra lietišķā mākslas studijas „Ķocis” ilggadējai vadītājai Austrai Rumbeniecei.

Nominācijā JAUNAIS UZŅĒMĒJS – Gunita Šternberga, SIA „Garšu fabrika” Kuldīgā.

Nominācijā GADA RAŽOTĀJS – SIA „Kurzemes finieris” Kuldīgā, īpašnieks Dzintars Odiņš.

Nominācijā GADA LAUKSAIMNIEKS – z/s „Ezergaļi" Vārmes pag., īpašnieks Dzintars Erdmanis.

Nominācija GADA INVESTĪCIJAS - SIA „Vēvers” par kokapstrādes cehu Padures pagastā, īpašnieki Ģirts un Nauris Vēveri.

Nominācijā GADA BŪVE – Biomasas koģenerācijas elektrostacija. Pasūtītājs pašvaldības SIA „Kuldīgas siltumtīkli”, SIA „Diānas Zalānes projektu biroja” projekts, būvuzņēmējs SIA „Velve”.

2011. gadā

  • Nominācijā GADA TIRGOTĀJS PILSĒTĀ – SIA „ZR Autodetaļas”
  • Nominācijā GADA TIRGOTĀJS PAGASTĀ – SIA „Rendas Uplejas”
  • Nominācijā GADA PAKALPOJUMS – SIA „PC konsultants”
  • Nominācijā GADA AMATNIEKS – Tautas lietišķās mākslas studija „Vēveri”
  • Nominācijā JAUNAIS UZŅĒMĒJS – z/s „Smilškalni”
  • Nominācijā GADA RAŽOTĀJS – SIA „Lāses AM”
  • Nominācijā GADA LAUKSAIMNIEKS – Z/s „Kalna-Mikas”
  • Nominācijā GADA BŪVE – Sinagogas ēku kompleksa pārbūves par Kuldīgas Galveno bibliotēku (būvuzņēmējs – SIA „Linde N”, arhitekts – SIA „Ozola&Bula”)

Savas balvas pasniedza arī konkursa sadarbības partneri SEB banka, laikraksts „Kurzemnieks”, Dnb banka un Swedbank.

2010. gadā

  • Nominācijā GADA TIRGOTĀJS – veikals „Malvīne”
  • Nominācijā GADA PAKALPOJUMS –  tūrisma uzņēmums I/K „Jūras laivu kompānija”
  • Nominācijā GADA LAUKSAIMNIEKS – z/s „Akmeņkalni”
  • Nominācijā GADA RAŽOTĀJS – SIA „Saules LM”
  • Nominācijā GADA AMATNIEKS – SIA „Metālapstrāde”
  • Nominācijā JAUNAIS UZŅĒMĒJS –  Raitis Hercenbergs un Gatis Rozenfelds.

Savas balvas pasniedza arī konkursa sadarbības partneri: Kuldīgas novada uzņēmēju un amatnieku apvienība, Kurzemes biznesa inkubators, laikraksts „Kurzemnieks”, SEB banka, DnB Nord banka, Swedbanka.

2009. gadā

  • Nominācijā GADA TIRGOTĀJS – SIA „Linde pārtika”.
  • Nominācijā GADA ĒDINĀTĀJS –  „Stender’s pica”.
  • Nominācijā GADA PAKALPOJUMS –  „Pie Aivas”.
  • Nominācijā GADA NAKSTMĪTNE – viesnīca „Metropole”.
  • Nominācijā GADA RAŽOTĀJS – SIA „Kuldīgas RPB” maizes ceptuve. 
  • Nominācijā KULDĪGAS TĒLA POPULARIZĒTĀJS – SIA „Zvaigžņu Rati”.
  • Nominācijā VECPILSĒTAS MAGNĒTS – kafejnīca „Madara”.
  • Nominācijā GADA BŪVE – biroja ēkas jaunbūve un biroju ēkas ieejas mezgla rekonstrukcija Pilsētas laukumā 4, 4A, Kuldīgā.
  • Nominācijā GADA AMATNIEKS – māksliniece Kristīne Šimpermane.
  • Nominācijā JAUNAIS UZŅĒMĒJS –  veikals “Medus un bišu lietas”.
  • Nominācijā GADA UZŅĒMUMS – SIA „Kuldīgas RPB” maizes ceptuve.

Konkursa sadarbības partneru balvas

Kuldīgas novada uzņēmēju un amatnieku apvienības BALVA: par aktīvu dalību biedrības darbībā – Normundam Jansonam (SIA „Rajaks”). 

Laikraksta „Kurzemnieks” BALVA – veikalam „Tīne” (IK Velga Pigevica).

SEB bankas simpātiju BALVA – SIA „Kuldīgas energoceltnieks”.

2008. gadā

  • Nominācijā „KLIENTAM DRAUDZĪGS UZŅĒMUMS TIRDZNIECĪBĀ” - ziedu salons „Oāze”.
  • Nominācijā „KLIENTAM DRAUDZĪGS UZŅĒMUMS SABIEDRISKAJĀ ĒDINĀŠANĀ” – kafejnīca „Pagrabiņš”.
  • Nominācijā „KLIENTAM DRAUDZĪGS UZŅĒMUMS VIESNĪCU UN PAKALPOJUMU NOZARĒ” – reklāmas darbnīca „Dekors RD”.
  • Nominācijā „STABILITĀTE” – SIA „Agrotehnika”.
  • Nominācijā „SADARBĪBA” – „Dzīres Kuldīgā” ģenerālsponsors SIA „Linde Pārtika”.
  • Nominācijā „KULDĪGAS TĒLA POPULARIZĒTĀJS” – Sporta klubs „Elvi/Kuldīga”.
  • Nominācijā „VECPILSĒTAS MAGNĒTS” – bārs-klubs „Stender’s”.
  • Nominācijā „GADA BŪVPROJEKTS - KOMERCOBJEKTS” – telpu rekonstrukcija un iekšpagalma izbūve Kuldīgas vecpilsētā Liepājas ielā 1 (SIA „Diānas Zalānes projektu birojs”).
  • Nominācijā „GADA BŪVPROJEKTS INDIVIDUĀLAJĀ BŪVNIECĪBĀ” – dzīvojamā māja Alsungas ielā 1 (īpašniece Lolita Stucere).
  • Nominācijā „GADA AMATNIEKS SADZĪVES PAKALOJUMU JOMĀ” – SIA „Metālapstrāde” atslēdznieks Juris Poļikovs.
  • Nominācijā „GADA AMATNIEKS LIETIŠĶAJĀ MĀKSLĀ” – Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma profesionālās vidusskolas galdniekmeistars Nauris Bergmanis.

Konkursa sadarbības partneru balvas

Kuldīgas novada uzņēmēju un amatnieku apvienības BALVAS: par ieguldījumu uzņēmēju un amatnieku biedrības darbības  aktivizēšanā – Kasparam Bergmanim (SIA „Linde N”), par aktivitāti biedrības un pašvaldības sadarbības projektos – Baibai Ivanovskai (SIA „Baltijas īpašumu birojs”). 

Laikraksta „Kurzemnieks” BALVA– reklāmas darbnīcai „Dekors RD" – par spēju mainīties, ejot līdzi laikam, par radošām idejām un atsaucību.

SEB bankas simpātiju BALVA – SIA „Amazone”.

DnB NORD Bankas BALVAS – SIA „Agrotehnika”, Veikalam „Mežrozīte”, SIA „Saullēkts KI”.