Kuldīgas novada uzņēmēju un amatnieku Gada balva
Lai apzinātu un godinātu Kuldīgas novada uzņēmējus un amatniekus, kas aktīvi un godprātīgi darbojas savā nozarē, sekmējot uzņēmējdarbības vides attīstību novadā, pašvaldība katru gadu organizē konkursu „Kuldīgas novada uzņēmēju Gada balva” .
Laureāti
2022. gadā
Nominācija "LAUKSAIMNIEKS 2022"
SIA "BiAGRO Latvija" Graudaugu (izņemot rīsu), pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšana
Nominācijā “Lauksaimnieks” nominēts uzņēmums “Biagro Latvija”. Uzņēmumam apritējuši 20 gadi, saka Folkers Hepners, aicinot komisiju cigoriņu pārstrādes uzņēmumā “Granova” Skrundas-Kuldīgas ceļa malā.
Uz tikšanos viņš sapulcinājis gandrīz visus darbiniekus. Tagad te ir 12, bet jūlijā, augustā vairāk. Esot žēl, ka cigoriņiem pašlaik nav noieta, jo tas ļāvis sezonu pagarināt. Bet laiku varot izmantot, mācoties kursos, ceļot kvalifikāciju vai kopjot mežus. Visvairāk te audzē miežus un kviešus, arī rapsi, apsaimniekojot ap 2000 ha Raņķu, Laidu, Snēpeles un Pelču pagastos.
Raņķu pagasta pārvaldnieks Ritvars Stepanovs Folkeru uzslavē, ka viņa smagais transports saudzīgi izturoties pret ceļiem, cenšoties neizbraukāt. Un ceļmalas zemkopis skaisti appļaujot. Bet darbinieki cits caur citu saka, ka novērtē F. Hepnera attieksmi, jo viņš vienmēr pasakot paldies par darbu katram.
Pats F. Hepners dzimis Rietumvācijā lielā zemnieku ģimenē. Studējis agronomiju un uz Latviju atbraucis praksē. Bet 2002. gadā nolēmis palikt te uz dzīvi.
ZS "Jaunkapteiņi" Lauksaimniecība
Alsungas pagasta zemnieku saimniecība “Jaunkapteiņi” pieteikti nominācijā “Lauksaimnieks 2022”.
Saimnieks Miks Gornijs stāsta, ka lauksaimniecībai pievērsies pirms sešiem gadiem un šajā profesijā ievirzījis tēvs Jānis, kurš arī ir lauksaimnieks. Miks saka, ka tagad tā ir arī sirdslieta. Viņš nodarbojas ar graudaugu un rapšu audzēšanu, apsaimnieko ap 400 hektāru zemes. Īstenoti arī vairāki Eiropas fondu projekti, ar kuru palīdzību uzcelta graudu kalte, nopirkts traktors, miglotājs, arkls, minerālmēslu izkliedētājs, drenāžas skalotājs. “Neviens gads lauksaimniekam nav vienāds. Šogad, protams, ir grūtāk, jo cenas ir augstas. Galvenais, lai ir laba raža. Daļa zemes mums ir Jūrkalnē, kur ir visgrūtāk, jo tā nav tik auglīga. Saimniekoju kopā ar tēvu, ir arī seši darbinieki. Nākotnē gribētu audzēt gaļas lopus, bet to rādīs laiks,” saka M. Gornijs.
SIA “Šefleru ģimenes dārzniecība” Dārzniecība nodarbojas ar gurķu un tomātu audzēšanu.
Nominācijā “Lauksaimnieks 2022” nominēts uzņēmums SIA “Šefleru ģimenes dārzniecība”, kura atrodas Rudbāržu pagastā. Gints un Arta Šefleri savā saimniecībā audzē tomātus un gurķus. Gints pabeidzis lauksaimniecības fakultāti, savukārt sieva - uzņēmējdarbību. Gints pastāstīja, ka bijuši kursa biedri, kuri studiju laikā jau nodarbojušies ar ko līdzīgu, tādēļ iedvesmojies no viņiem. Pēc augstskolas pabeigšanas zināšanas liktas lietā, un 2019. gadā izveidots savs ģimenes uzņēmums. Arta pastāstīja, ka iesākums esot bijis grūts. Sākumā, kad pati vēl braukājusi tirgoties, apkārtējie domājuši, ka produkcija, ko viņi tirgoja, neesot pašu, bet gan ievesta no Polijas, jo sprieduši, ka saimnieki vēl esot pārāk jauni, lai paši būtu lauksaimnieki un spētu ko saviem spēkiem izaudzēt. “Kad pats esi no sēkliņas sējis, izaudzējis, vīrs naktis negulējis, lai kurinātu siltumnīcu, tad ir sāpīgi. Bet nu jau tas ir pāri, vairs par mums tā nedomā, jo cilvēki mūs iepazinuši un atpazīst”, atzīst Arta. Produkcija tiek tirgota Kuldīgā, Saldū, Aizputē un Ventspilī. Un šogad ir pirmais gads, kad iemēģinājuši veiksmi Rīgā, Kalnciema tirgū. Vasarā uz sezonu tiek ņemti palīgi, jo divatā nav iespējams tikt galā. Sezonā tirgū esam no 8.00 rītā līdz 14.00 pēcpusdienā, bet Kuldīgā visu dienu. Saimnieki īpaši uzslavē pārdevēju Sarmīti, kura tirgo produkciju Kuldīgā. Viņa esot zelta cilvēks, kas izdara darbus un nekad ne par ko nesūdzas. Kopumā sezonā tiekot izaudzēts ap 70 tonnām tomātu un gurķu. Uz jautājumu, ko pircēji vairāk pērk, saimnieki vienbalsīgi apstiprina, ka Rīgā pārsvarā tiek pirkti tomāti, bet Kurzemē gan dažādi. Saimniecībā audzē 10 šķirnes tomātus un 3 šķirnes gurķus. Cilvēkiem patīk dažādība, krāsas un lielumi. Vislielākais gandarījums esot tad, kad cilvēki pasaka, ka viņiem mūsu produkcija garšo. Tas atsver visu.
Mājražotājs Kaspars Upenieks (zeltaogas.lv) Zeltaogas.lv Audzē smiltsērkšķus un ražo dažādus produktus no ogām.
Nominācijā “Lauksaimnieks 2022” izvirzīts mājražotājs Kaspars Upenieks, kura atrodas Rudbāržos. Tur saimnieko Kaspars Upenieks ar ģimeni. Viņš audzē smiltsērkšķus un ražo pastilas, sulu un sīrupus. Kaspars stāstīja, ka, mācoties Rīgā, sapratis, ka palikt uz dzīvi tur nevēlas un darba iespējas nesaskatīja, tāpēc pārvācies uz dzīvi Rudbāržos. Tur opim bijis lauku īpašums, kurš nu jau 8 gadus tiek veiksmīgi apsaimniekots. Īpašumā esošā lauksaimniecības zeme ir reljefaina un grūti apstādāma, tāpēc esot domāts, ko šeit varētu iestādīt. Un tā esot nonācis pie smiltsērkšķiem. Pirmie stādi iestādīti 2015. gadā. Stādījums nav bijis īpaši veiksmīgs, to Kaspars smejoties sauc par mācību lauku, no kura iegūta pirmā pieredze un zināšanas. Vasarā smiltsērkšķu lauks regulāri jākopj, jālaista un jāpļauj rindstarpā zāle, savukārt reizi gadā jāappļauj riņķī katram krūmam. Jābūt uzmanīgam, jo nevarot koku lieki aizskart, tas rada stresu, sevišķi apputeksnēšanas laikā, nelabvēlīgi ietekmējot ražu. Pagājušā gadā izaudzēta un veiksmīgi realizēta 1 tonna smiltsērkšķu, bet šogad 1,5 tonnas ogu. Saražotā produkcija tiek pārstrādāta un pārdota tirdziņos un mājaslapā www.zeltaogas.lv. Liels palīgs pārdošanā esot sociālie tīkli, tiem ir liels spēks. Pērn ģimene iestādījusi arī zemenes. Raža bijusi ap 300 kg. Uzņēmējs nākotnē vēlas iegūt telpas savai uzņēmējdarbībai. Uz jautājumu, kas pašiem vislabāk garšo, saimnieks atzīst, ka pašam vislabāk garšo pastilas, kas gatavotas no zemenēm un smiltsērkšķiem. Liels pieprasījums tirgū esot pēc smiltsērkšķu sulas. Daudzi izvēlas tikai tīru sulu vai sīrupu ar medu. Sula ar cukuru vairs nav pieprasīta. “Šogad pirmo reizi piedalījāmies restorānu nedēļā “Taste Kuldīga”, kas bija izaicinājums. Nebijām gaidījuši tādu cilvēku atsaucību. Mums ļoti palīdzēja draugi, bez viņiem galā nebūtu tikuši. Noteikti piedalīsimies vēl. Tagad zinām, ko uzlabot un ko darīt savādāk”, saka K. Upenieks.
Atis Jankovskis, zemnieku saimniecība “Rugāji” Gaļas lielopu audzēšana, meloņu audzēšana
Vārmes pagasta zemnieku saimniecība “Rugāji” konkursam pieteikta nominācijā “Lauksaimnieks 2022”.
Atis Jankovskis atzīst, ka lauksaimniecība nav bijusi sveša: “Ar lauksaimniecību nodarbojamies devītajā paaudzē. Pats intensīvāk sāku darboties 2011. gadā. Sākums nebija viegls, nebija liela kapitāla, kuru ieguldīt, sāku ar mazumiņu. Nodarbojos ar lopkopību un vēlos attīstīt dārzeņu audzēšanu.” Pašlaik A. Jankovskis studē Jelgavas Lauksaimniecības universitātē. Viņš uzskata, ka studēt tad, kad ir saimniecība, ir daudz vērtīgāk un interesantāk. Pandēmijas laikā A. Jankovskim radās ideja par arbūzu un meloņu audzēšanu: “Pagājušajā gadā pamēģināju un viss izdevās. Pirmajā gadā iestādīju ap 240 stādu. Šogad ap 500-600 stādu un raža bija laba. Lai stādiņus izstādītu, ir jāņem palīgā visa ģimene. Klimats mainās un jāspēj tam pielāgoties.” Šogad izaudzēta vismaz tonna augļu. Lauksaimnieks atzina, ka labi strādā reklāma sociālajos tīklos. Pieprasījums pēc melonēm un arbūziem bijis ļoti liels, pat nespējis tik daudz piegādāt. “Ideju ir daudz, šogad izmēģināju izaudzēt arī fizāļus. Man patīk izaudzēt ko tādu, ko ikkatrs savā dārzā neaudzē. Ja arī kaut kas neizdodas, galvenais ir mēģināt un nepadoties,” saka Atis Jankovskis.
Nominācija "Ražotājs 2022"
Alus darītava "Duna" Alus darītava
Alus darītava SIA “Duna Brewery” konkursam izvirzīta nominācijā “Ražotājs 2022”. Uzņēmuma vadītājs Roberts Jansons žūriju iepazīstināja ar alus ražošanas procesu.
Uzņēmums ražo dažāda veida alus dzērienus. Uzņēmuma komanda nesen atgriezusies no Francijas, kur iegūta pieredze turpmākajiem projektiem. R. Jansons atzīst: “Daudz eksperimentējam un daudz kļūdamies, līdz iegūstam produktu, kurš cilvēkiem garšo. Viss sākas ar darbiem uz mazā fermentācijas aparāta, eksperimentējam, saprotam, kāda būs īstā recepte, un tikai tad produkts tiek ražots pārdošanai. Ideju mums ir ļoti daudz, jāsāk tikai īstenot. Mēs esam unikāli ar to, ka alu izvārām, fermentējam un noturam franču vīna ozolkoka mucās. Esam saņēmuši ļoti augstu novērtējumu tieši alum, kas noturēts vīna mucās.”
R. Jansons apliecināja, ka uzņēmumā strādā cilvēki, kuri ieguvuši profesiju pavisam citā jomā: “Ne vienmēr jāstrādā savā profesijā. Piemēram, pārtikas tehnologs Rihards ir programmētājs, darbinieks Māris ir kuģa kapteinis, bet es esmu jurists.”
R. Jansons atklāja, ka uzņēmums labprāt sadarbojas arī ar citiem uzņēmumiem. Ja kāds vēlas izveidot savu alu, tad to ir iespējams izdarīt.
SIA “KURLAND COMPOSITE” Ražo plastmasas izstrādājumus.
Nominācijā “Gada ražotājs” pieteikts uzņēmums SIA “Kurland Composite”, kas ražo plastmasas izstrādājumus.
Uzņēmējs Artis Jēkabsons stāsta: “Pirmās, ar ko sāku hobija līmenī, bija detaļas sacensību mašīnām: “kapoti”, “buferi”. Vajadzēja pašam, vēl kādam un vēl. Pirms pusotra gada piedāvājām baseinus zivju audzētavām.”
Artis taisa gan veidnes, gan virsbūves detaļas: “Katrai auto markai vajag savu formu. Ja zinām, ka detaļas vajadzēs vairumā, gatavojam veidnes. Var uztaisīt arī nestandarta lietas – tad pasūtītājs maksā par veidnes pagatavošanu un nāk ar savu veidni, kad vajag.” Ražojot virsbūves detaļas no kompozītmateriāliem, būtiski samazinās automašīnas svars, un tas ir svarīgi labākiem rezultātiem sacensībās. Arī tad, ja notiek sadursme, plastmasas detaļas ir elastīgas – ieliecas un pēc tam formu atgūst.” Klienti ir autobraucēji, kuri Arti uzmeklē. Komisijai viņš rādīja savu remontējamo mašīnu un stāstīja, ka tagad jāgatavo konkurētspējīga sacensību mašīna dēlam Martinam. Viņš pērn Latvijas čempionātā startējis ļoti labi, kaut gan bijis pats jaunākais – 14 gadu vecs.
SIA "Rudys Brewing Co" Tējas sēnes dzēriena ražošana
SIA “Rudy’s Brewing Co” konkursam pieteikts nominācijā “Ražotājs 2022”. Pārtikas tehnologs Aigars Celms pastāstīja par kombučas ražošanas procesu.
Uzņēmums tika atvērts pirms diviem gadiem Kaļķu ielā, Kuldīgā, bet tagad atrodas Rumbas pagasta “Miķeļos”. Kombuča ir uz tējas sēnes balstīts dzēriens. Lai tējas sēnei piešķirtu dažādas augļu garšas, tam pievieno augļu biezeņus, kurus iepērk Francijā. A. Celms stāstīja, ka arvien vairāk cilvēku izvēlas patērēt veselīgākus produktus un kombuča ir tieši tāds dzēriens. Tā ir piemērota cilvēkiem, kas nepatērē vai nedrīkst patērēt daudz cukura. A. Celms pastāstīja: “Nesen ar kafijas kombuču ieguvām inovācijas balvu Dubaijā. Ar šo pašu dzērienu piedalījāmies arī konkursā Itālijā, kur mūs nominēja kā labākos.” Uzņēmums turpina strādāt pie jaunām dzēriena garšām. A. Celms atzina, ka Latvijā izjūt sezonalitāti, jo lielākoties šo dzērienu patērē vasarā, bet Grieķijā vai Dubaijā saule nepārstāj spīdēt visu gadu. Šobrīd uzņēmumā mērķtiecīgi strādā pie eksporta. Tas nelielā laikā ir audzis līdz pat četrām reizēm. Kombuču var iegādāties Grieķijā, Spānijā, Portugālē, Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Dubaijā un drīzumā arī Japānā.
SIA "Klavins Piano" Klavieru UNA CORDA ražošana.
Nominācijā “Ražotājs 2022” pieteikts uzņēmums SIA "Klavins Piano". Tā dibinātājs Dāvids Kļaviņš būvē klavieres, kas būtiski atšķiras no tradicionālajām. Tās ir atrodamas teju visā pasaulē.
Uzņēmējs atzīst, ka galvenais izaicinājums ir saņemt materiālus un produktus, kuri Latvijā nav. Agrāk klavieru taustiņus esot pasūtījuši no Vācijas, bet pagājušajā gadā šis ražotājs bankrotējis, tādēļ nācies meklēt citus variantus. D. Kļaviņš priecājas un uzslavē, ka Kuldīgā ir brīnišķīgi uzņēmumi. Viens no tiem ir galdniecības uzņēmums SIA “Platte”, ar kuru jau izveidojusies sadarbība un kopīgiem spēkiem atrasta tehnoloģija, kā pašiem ražot taustiņus.
Uz jautājumu, kā klienti atrod uzņēmumu, viņš atbild: “Paši mūs atrod. Mūsu klavieres, īpaši Una Corda, ir tik iecienītas, ka cilvēki par tām ir sajūsmā. Un šodien tīkla laikmetā ļoti ātri izplatās ziņas, video, skaņas ieraksti un sajūsmināti komentāri. Produkts pats par sevi ir laba reklāma. Mūsu klavieru skanējums ir ierakstīts un tiek izplatīts kā virtuāls instruments profesionālā līmenī. Klavieres tiek gatavotas tikai pēc pasūtījuma. Tās ir izjaucamas un viegli transportējamas. Ja pasūtījumi ir Eiropā, tad agrāk vai vēlāk es klavieru īpašniekus apciemoju, lai personīgi iepazītos un izveidotu tālāku sadarbību”, stāsta D. Kļaviņš.
Nominācija "Pakalpojums 2022"
SIA "Cepliņi" Ēdināšanas pakalpojumu sniegšana
Nominācijā “Gada pakalpojums” nominēts ēdināšanas uzņēmums “Cepliņi”. Vadītājas Guntas Stepanovas vārds zināms ne tikai Skrundā, bijušās profesionālās vidusskolas pavāres prasme un darba spējas pazīstamas daudz tālāk. Uzņēmumu izveidots 2015. gadā.
G. Stepanova stāsta, ka liels pārbaudījums bijis kovidlaiks. Tad visādi grozījušies – gatavojuši ēdienu līdzņemšanai uzņēmumiem, zemniekiem, kafijas pauzēm, rīkojuši īpašas dienas: suši, galerta, pastētes utt.
Šo arodu no mammas pārmantojusi 26 gadus vecā meita Zane: “Jau no desmit gadu vecuma gāju mammai palīgā. Kad ēdināšanas niša Skrundā palika brīva, bija jādarbojas. Es mācos strādājot. Attālināti mācos Restorāna servisa skolā.” Zane absolvējusi Latvijas Universitāti, apguvusi ekonomiku un uzņēmējdarbību. Brīvdienu faktiski neesot – arī te, Skrundas skolas ēdnīcā, Zane strādājot visam līdzi.
G. Stepanova sacīja: “Skolēnu ēdināšana ir īpašs izaicinājums, jo jāliek lietā radošums.” Ēdnīcā strādā seši cilvēki un Zane kā vadītāja, bet kopā “Cepliņos” ir 15 darbinieki piecās vietās, tostarp Valtaiķu pansionātā, Skrundas aprūpes centrā, bērnudārzā “Liepziediņš” un Nīkrāces ēdnīcā. “Cepliņi” uzvarējuši arī Zemessardzes iepirkumā un dodas izbraukumos zemessargu mācībās.
Elviss Cīrulis Piepūšamo atrakciju noma
Uzņēmējs Elviss Cīrulis pieteikts nominācijā “Pakalpojums 2022”. Elviss kopā ar ģimeni jau septiņus gadus nodarbojas ar dažādu atrakciju nomu un piedāvā tās gan privātiem, gan korporatīviem pasākumiem. Kopumā klientiem pieejamas vairāk nekā 20 atrakcijas. Piedāvājums ir plašs, sākot ar piepūšamo atrakciju nomu, burbuļu, krāsu un putu ballīšu organizēšanu un beidzot ar citiem maziem un lieliem aktīvās atpūtas inventāriem. Lielākoties atrakcijas ir domātas bērniem, taču dažas no tām ir iespējams izīrēt arī pieaugušajiem.
Elviss apkalpo visu Kurzemes reģionu. Vairāk par piedāvātajām atrakcijām ir iespējams uzzināt Facebook un Google platformās, ierakstot meklētājā “Elviss Cīrulis”. Elvisa meita atzinīgi novērtē ģimenes uzņēmumu un piebilst, ka tā ir ļoti radoša darbošanās, kas nav bieži sastopama Latvijā.
Uzņēmums nemitīgi pielāgojas klientu vēlmēm un mēģina atrast kaut ko nebijušu un interesantu, kas atšķir to no pārējiem. Pagaidām gan darbība atkarīga no sezonalitātes, jo lielākais pieprasījums ir vasaras mēnešos, tāpēc Elvisa ģimenei šī darbība ir kā papildus ienākumu avots un hobijs.
SIA "Mazliet romantikas" Kāzu dekorēšana, dekorāciju inventāru noma, dekorāciju ražošana
Nominācijā “Gada pakalpojums”nominēts uzņēmums SIA "Mazliet romantikas”. Kad pēc 11 gadiem Īrijā Andra Oto 2016. gadā atgriezusies Latvijā, viņas doma bija kaut ko darīt kā pašnodarbinātajai, bet noteikti ne ar zemniecību saistītu. Jau ārzemēs sākusi šūt un izšūt galdautus, dvieļus, darināt greznumlietiņas – klientu loks izveidojies.
Sākusi ar projektu par darbnīcas būvniecību un inventāru. Tas iesniegts biedrībai “Darīsim paši” jeb LEADER pieejas konkursam, kurā var iegūt atbalstu no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai. Tapusi ēka, iegādāti skapji, galdi, šujmašīnas u.c. lietas.
Vairākus gadus Andrai ir SIA “Mazliet romantikas” – nelielajā uzņēmumā netālu no Skrundas centra četras darbinieces šuj mājas tekstila izstrādājumus, darina dekorācijas. Tiekot iesaistīta floriste, bet grāmatvedība nodota ārpakalpojumā. “Visu nedēļu šujam, bet sestdienās dekorējam svinības, visbiežāk kāzas,” saka Andra.
Uzņēmumam sarūpēts plašs dekorāciju klāsts, ko papildinot. Iznomāšana ir viens no darbības veidiem. Piemēram, reti kam esot vienuviet tik daudz attiecīga garuma un platuma galdautu, braucot pat klienti no Rīgas. Tāpat te var nomāt baltus un zelta krāsas krēslus.
Tā kā dekorācijas pārsvarā ceļo pie klientiem uz ārzemēm, lietā likts zīmols “Andra Oto Events”. Skrundā tapušie darbi ceļo arī uz ASV, Jaunzēlandi, Kanādu, mazāk pa Eiropu. Pēc mājas tekstila esot liels pieprasījums, ārzemnieki gribot ar iniciāļiem, vārdiem. Kāzu gadījumiem ir arī kāju mežģīnes, gredzenu spilventiņi, groziņi ziediem, bet ziemā aktuālas ir dāvanu zeķes un Adventes kalendāri.
PĪ Cafe Kafetērija. Konditorejas izstrādājumi
Kafetērija “Pī Cafe” konkursam pieteikta nominācijā “Pakalpojums 2022”.
Kafetērijas īpašnieks Kristaps Martinovs stāsta, ka ideja par šo vietu radusies, kad skatlogos parādījusies izkārtne – iznomā telpas. Pajautājis sievai Aivai, vai viņa vēlas savu konditoreju. Un atbilde bija - jā. K. Martinovs stāsta, ka pēc izglītības ir konditors, bet šajā profesijā nevienu dienu nav strādājis. “Sievai bija vaļasprieks cept kūkas, tāpēc piedāvāju atvērt savu kafetēriju. Mēs nestrādājam iebraucējiem, bet vietējiem iedzīvotājiem. Nosaukums “Pī Cafe” radās tā, gribējām vienkāršu nosaukumu, par kuru nebūtu jautājumu, bet pirmajā gadā tos saņēmām daudz,” smejoties saka īpašnieks. Komandā strādā astoņi darbinieki. Dienā tiek izceptas vidēji 10 kūkas un ļoti daudz bulciņu. “Konditore darbu sāk jau trijos no rīta. Visiecienītākās ir karameļu bumbiņas, tās slavē pat Vidzemē. Man ir prieks šeit būt, te strādā ļoti labs un jautrs kolektīvs. Sieva pati rada savas kūkas. Mums galvenais, lai labi garšo. Kūkas un bulciņas cepam katru dienu, lai būtu svaiga produkcija. Esam iekārtojuši mājīgu atmosfēru, par to parūpējās kuldīdzniece, dekorētāja Santa Bartmane. Lielākais izaicinājums bija pandēmija, bet priecājamies, ka cilvēki bija ļoti saprotoši, jo iekštelpās varēja ienākt divi klienti. Pozitīvi ir tas, ka mūsu produkciju var ņemt līdzi,” stāsta K. Martinovs.
Nominācija "AMATNIEKS 2022"
Amatniecības telpa "Rija" Suvenīru veikals, kur var iegādāties Suitu novadā ražotus praktiskus suvenīrus „Tapis Suitos” un citas noderīgas lietas: lakatus, cimdus, zeķes, traukus, zāļu tējas u.c. Bērniem te organizē radošās darbnīcas. Rijā var satikties (iepriekš piesakoties) ar Suitu sievām, uzzināt par suitu tradīcijām, dziedāt un iet rotaļās. „Rijai” piešķirta kultūras zīme „Latviskais mantojums”.
Amatniecības telpa "Rija", kas pieteikta nominācijā “Amatnieks 2022”, darbojas no 2010. gada, kad pateicoties burdona festivāla un vietējo amatnieku pamudinājumam un priekšsēdētāja Grigorija Rozentāla atbalstam tika atklāta amatniecības telpa, lai veicinātu suitu atpazīstamību un tūrisma attīstību tieši Alsungā un tās apkārtnē.
Šajā laikā 105 dažādu amatu pratēji sadarbojušies ar amatniecības telpu ikdienā. “Rijā” viss ir par suitiem,” saka tās pārstāve Inga Šēna-Laizāne. Šeit var apskatīt lielākoties Alsungas, Jūrkalnes, Gudenieku un Basu amatnieku darbus. Tos var arī iegādāties.
Papildus tam amatniecības telpa “Rija” piedāvā arī darbnīcas bērniem un pieaugušajiem, dažādas rokdarbu meistarklases. Te var iepazīt suitu dzīvesziņu un tautas tērpus, kā arī uzzināt vairāk par "Suitu sievām", burdonu, tautas dziesmām, ziņģēm un rotaļām.
Anete Tuleiko Kokdarbniece. Koka dekorāciju ražošana
Nominācijā “Gada amatnieks” nominēta skrundeniece Anete Tuleiko. Viņa no koka izgatavo dekorācijas, suvenīrus un praktiskas lietas.
Abi ar vīru atgriezušies no Rīgas, dzīvesbiedrs un vīratēvs nodarbojas ar dziļurbumiem, bet Anetes tēvs un brāļi ir galdnieki uzņēmumā “Vijandri”. Anete, kas beigusi Liepājas Mākslas vidusskolu un pēc tam studējusi dizainu Ekonomikas un kultūras augstskolā, atzīst, ka saviem mazajiem darbiņiem izmanto koka pārpalikumus un atgriezumus. Sākusi ar gaļas dēlīti, bet nu jau taisa vairāk pasūtījumu, arī ar iegrebtiem, iededzinātiem iniciāļiem, vārdiem un vēlējumiem uz dažādiem koka darinājumiem. Anete strādājusi arī Skrundas amatnieku veikaliņa “Klēte”, kas pašlaik slēgts.
Sapnis esot iegādāties frēzi, lai varētu savu nodarbi paplašināt. Kuldīgas biznesa inkubatora vadītāja Līga Raituma mudina Aneti pieteikties pašvaldības mazajam uzņēmējdarbības konkursam, kur varētu iegūt atbalstu darbības paplašināšanai.
Sanita Ābelīte Porcelāna trauku ražošana/veidošana
Keramiķe jeb porcelāna un māla māksliniece Sanita Ābelīte pieteikta nominācijā “Amatnieks 2022”. Ar porcelāna un māla mākslu Sanita nodarbojas jau 11 gadus. Mākslinieciskās prasmes ieguvusi Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā.
Alsungā Sanita dzīvo jau no bērnības. Tur pašlaik arī atrodas mākslinieces darbnīca ar elektrisko apdedzināšanas cepli. Tajā top dažādi porcelāna un māla trauki, rotas un figūriņas, kas tiek apstrādātas ar skaistām glazūrām.
Sanita par savu nodarbošanos stāsta kā par absolūtu entuziasmu: “Es daru to, kas man ir interesanti, kas man liekas svarīgi.” Māksliniekam primāra ir nodarbošanās, pats process, bet, protams, arī galarezultāts. Parasti katrs darbiņš tiek veidots dabiski un netiek iepriekš plānots, tāpēc bieži vien māksliniecei ir grūti noteikt tā vērtību. Ar katru veidoto darbu jeb priekšmetu ir sava veida attiecības. Tāpat izstādes darbiņiem ir jāiziet savs cikls, lai tie kopā veidotu vienotu kompozīciju
Marta Safonova Māksliniece . Koka zivju apgleznošana. Koka dekorāciju ražošana
Nominācijā “Amatnieks” pieteikti Marta un Gundars Safonovi. Viņi darina un apglezno lielas un mazas dažādu sugu koka zivis, kuras no Kuldīgas “aizpeldējušas” visā pasaulē – klienti ir Amerikā, Kanādā, Vācijā un citur.
2016. gadā abi izveidoja zīmolu “Marta&Zveja”. Tas ir neliels uzņēmums, kas radīts ar mīlestību pret mākslu un zivīm. Gundaram liela aizraušanās ir makšķerēšana. Sadāvināti daudzi suvenīri. Un radusies ideja ko tādu darināt. Mērķis – izveidot koka interjera priekšmetu zivs veidolā.
Marta: “Visu paši zāģējam, slīpējam, jo gribam saglabāt to, ka viss ir roku darbs.” Gundars zivīm rada formu, Marta apglezno. Viņi stāsta: “Bijuši dažādi pasūtījumi. Māris Olte biedrībai “Atlaid mammu” pasūtījis padsmit zivju, lai izglītojošos pasākumos var uzskatāmi parādīt, kādas zivis līdz kādam izmēram drīkst ķert. Vēl top darinājumi Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja zivju mājas vajadzībām, tie jau ir Lapmežciemā un Ziemupes jūras mājā. Zivis kā ekspozīcija ir Papes tūrisma informācijas punktā. Daudz ir pasūtījumu no ārzemēm, piemēram, no Amerikas tādas sugas, kādu pie mums nav, un tad ir interesanti tās pētīt un uzgleznot. Vispieprasītākie ir vienkārši sienas dekori.” Ir iecere uzbūvēt darbnīcu, lai jaudu palielinātu.
Nominācija "TŪRISMA UZŅĒMĒJS 2022"
Rumba Buss/Inga Trumsiņa Gide, sniedz tūrisma pakalpojumus ar elektro busiņu Rumba Buss, interesentus vedot aizraujošā ekskursijā pa Kuldīgas ielām.
IK “Gids Kuldiga” konkursam izvirzīts nominācijā “Tūrisma uzņēmums 2022”. Gide Inga Trumsiņa savā elektroautobusā “Rumba BUSS” vada aizraujošas ekskursijas Kuldīgas ielās, ļaujot saskatīt pilsētu citām acīm. Inga smejoties saka, ka esot jau tikusi pie jauna personvārda. Viņu pilsētā atpazīst kā dāmīti, kura brauc ar busiņu. Un tas priecē, jo nozīmē, ka cilvēki viņu ir ievērojuši. “Bija laiks, kad Eiropa mums bija slēgta un mēs kādu laiku tur netikām. Un tad man radās doma – ja mēs netiekam uz Eiropu, tad Eiropa ir jāpārceļ uz Kuldīgu. Domāju, ka man tas ir izdevies, jo kopš man pieder “Rumba BUSS”, mani atpazīst pēc nodarbošanās ne tikai Kuldīgā, bet arī Latvijā. Esmu pārliecināta, ka trāpīju desmitniekā. Vasarā ir dienas, kad sāku strādāt jau agri no rīta un beidzu vēlu vakarā. Darbs nav viegls, kā es jokojoties smeju - šis ir viena cilvēka teātris, kas tiek atkārtots vairākas reizes dienā”, stāsta Inga. Viņa ir pārliecināta, ka uzņēmējs nevar kopīgo iespaidu par pilsētu radīt viens pats, jāstrādā visiem kopā.
AS “Skrundas muiža” Viena no skaistākajām Latvijas muižām – Skrundas muiža – atrodas Kurzemē, stāvā Ventas krastā. 19. gs sākumā, klasicisma stilā celtā ēka, mūsdienās kļuvusi par lielisku vietu atpūtai un pasākumiem. Skrundas muiža ir kā radīta romantiskai divvientulības baudīšanai. Muižā ir piemērotas telpas konferencēm un jūsu uzņēmuma pasākumiem, tā ir kā radīta vieta svinību rīkošanai.
Nominācijā “Gada tūrisma uzņēmējs” nominēta AS “Skrundas muiža”. Žūriju Skrundas muižā sagaidīja akciju sabiedrības valdes priekšsēdis Atis Kokmanis un Skrundas pilsētas un pagasta pārvaldniece Guna Skrebele.
Te atrodas četru zvaigžņu viesnīca ar 12 numuriem, pieci vēlāk izveidotie atrodas SPA ēkā. Ir arī restorāns, telpas konferencēm, svinībām un citiem pasākumiem.
Ziemā muiža atvērta vien piektdienās, sestdienās un svētdienās, un tad te strādā pieci cilvēki – pats A. Kokmanis ar dzīvesbiedri, pavāre, istabene un tehniskais darbinieks. Aktīvajā sezonā darbinieku skaits izaugot līdz astoņiem. A. Kokmanis uzslavē pašvaldības atbalstīto skolēnu nodarbinātības programmu. Lai arī sākumā šaubījies, tomēr ar jauniešu darbu esot apmierināts.
Grūts bijis kovidlaiks, kad nav varējuši saprast, vai to varēs pārdzīvot. Tā kā bijis valsts atbalsts, tad noturējušies. Trešo gadu koncentrējoties uz individuāliem pasākumiem un klientiem, nevis lielajiem – korporatīvajiem un konferencēm.
2022. gada 5. maijā apritējuši desmit gadi, kopš 19. gs. celtā, bet laika gaitā aizlaistā un nepievilcīgā muiža ar īpašnieku Ligitas un Arvja Šteinbergu gādību pārvērtusies skaistā atpūtas vietā. Muižas pievienotā vērtība ir gan muzejs, gan novadnieka Jāņa Lauvas gleznas, kas apskatāmas ciemiņiem.
“Mežvidu labirints” Atrakciju parks atrodas meža vidū un apvieno labirintu ar bērnu rotaļlaukumu un piknika vietu.
Nominācijā “Tūrisma uzņēmējs” nominēts “Mežvidu labirints”. Alsungas “Mežvidos” saimnieko Kalniņu ģimene. Tur tūrisma cienītāji var meklēt izeju labirintā, ir bērnu rotaļu laukums, piknika vieta.
“Mežvidu labirints” izvietots 3300 kvadrātmetros, darināts no sieta, ejas plašas, arī bērnu ratiņiem. Aktīvais laiks – no aprīļa līdz novembrim. Apmeklētāji ir skolēni, ģimenes var pavadīt laiku, izstaigājot labirintu un risinot uzdevumus, te var rīkot dzimšanas dienas un citas ballītes.
Lūkotājus sagaida Daiga Kalniņa un viņas mamma Vineta Lindberga. Daiga piedāvā ar saimnieku Armandu Kalniņu sazināties attālināti: “Viņš te darbojas praktiski, bet ideja radīt izzinošo labirintu bija mana.” Atpūtas vieta atvērta 2016. gadā.
Daiga rāda daudzos uzdevumus, kuriem atbildes jāmeklē labirintā: “Katru gadu taisām jaunus, bet tos, kuri nav populāri, vairs nepiedāvājam.” Katram būtu vajadzīga stunda, steidzīgajiem ir pusstundas maršruti, un uzdevumi veidoti tā, lai interesanti gan mazajiem, gan lielajiem. “Pirmais bija suitu vārdu līklocis – vārdi jāmeklē labirintā un jāieraksta krustvārdu mīklas režģī. Tas joprojām ir pieprasīts,” stāsta Daiga. Informāciju par labirintu varot, atrast internetā, pie ceļa ir norāde.
Kamenes / SIA “Taku meistars Atpūtas vieta (viesu nams, pastaigu taka, restaurētas automašīnas noma)
Nominācijā “Tūrisma uzņēmējs” nominēti Guna un Ivars Grundmaņi. Saimniekošana, kas sākta līdzenā vietā 1992. gadā, tagad Skrundas pusē plaši zināma ne tikai ar uzņēmumu “Taku meistars”, bet arī viesu namu “Kamenes”, ar ko komisija atbraukusi iepazīties šoreiz.
Guna stāsta, ka 2000. gadā, kad meita sākusi iet 1. klasē, ierīkojuši te dabas taku, kuru varot uzskatīt par tūrisma pakalpojumu aizsākumu. Bet cilvēki, kas veduši bērnus uz takām, mudinājuši darbību paplašināt – uzņemt viesus, ne tikai takas izrādīt. Nu te skaisti sakopta teritorija ar plašu dīķi vidū, ar terasi uz tā, kur notiekot laulību un citas ceremonijas.
Izīrējamas ir divas ēkas ar dažāda lieluma zāli, ar pirti, baļļu, nakšņošanas iespējām. Ir vasaras kotedžas, ir telšu vietas. 2017. gadā uzbūvēta jaunā zāle svinībām 30 viesiem ar dancošanu vai 40 viesiem bez tās. Pirts mājā ir 16 guļvietas. Ziemā te var nakšņot līdz 18 cilvēkiem, vasarā ap 75. Lai sezonu pastieptu garāku, lielajai zālei, kurā var pulcēties līdz 100 viesu, iegādājušies ar degvielu darbināmu sildītāju.
Visas nedēļas nogales ar viesiem pilnas. Reklāma ejot no mutes mutē.
Silvijas Teteres murkšķu audzētava "Jaunstuči" Murkšķu audzēšana.
Baltijā vienīgā specializētā murkšķu audzētava “Jaunstuči” pieteikta nominācijā “Tūrisma uzņēmējs 2022”. Silvijas Teteres veidotā audzētava darbojas jau 18 gadus. Uz jautājumu, kāpēc tieši tika izvēlēti murkšķi, Silvijas kundze atbild, ka tā esot bijusi spontāna ideja, jo stepes murkšķi ir amizanti dzīvnieciņi, kurus var raksturot kā lielus guļavas. Ziemas auksto periodu tie pavada miegā, bet siltajā laikā aktīvi ēd, lai uzkrātu tauku kārtu, ko atkal varētu izmantot ziemā. “Pagājušo ziemu tos trīs mēnešus neviens vārtus neatslēdza,” sacīja Silvija Tetere.
Murkšķis ir lielākā zemes vāvere. Tie “Jaunstučos” apskatāmi aktīvajā periodā no maija līdz oktobrim, apmeklējumu iepriekš vēlams pieteikt. Brīvdabā murkšķi ir sastopami kalnainos apvidos, piemēram, Eiropā tie dzīvo Alpos, Tatros un Pirenejos, bet stepes murkšķi galvenokārt dzīvo Krievijas un Centrālās Āzijas stepēs.
Šogad audzētavai nav gājis viegli, jo tūristu plūsma ir krietni samazinājusies, tāpēc nācies ieguldīt papildus finanses no Silvijas kundzes pensijas. “Ienākumu ir tik, cik cilvēku,” piebilst murkšķu audzētāja. Pavisam audzētavā ir 36 murkšķi. Tie dzīvo pa pāriem, aizpildot visas mājiņas.
Nominācija "ĢIMENE UZŅĒMĒJDARBĪBĀ 2022"
Tējnīca “Sapņotava” SIA “DOVIMSA”, Dace Oberšate-Veisa “Sapņotava” ir vieta, kur satikties nesteidzīgām sarunām, baudīt dzīves un kultūras garšas. Pamata piedāvājumā ir gardas zāļu tējas, dažādi gardumi un uzkodas. Organizē dažādus kultūras pasākumus (koncertus, meistarklases, kino vakarus u.c.).
Nominācijā “Ģimene uzņēmējdarbībā” izvirzīta Veisu ģimene. Alsungas tējnīca “Sapņotava” ir tikšanās, mākslas pasākumu un garšu baudīšanas vieta ne tikai vietējiem, bet arī ciemiņiem. Tur saimnieko Daces Oberšates-Veisas un Ronalda Veisa ģimene.
Rolanda dzimta ir ar suitu saknēm: “Bērnībā skolas brīvlaikus pavadīju Alsungā, bet, ja būtu kritēriju saraksts, kur pārcelties, Alsunga būtu “Top 3”, jo te viss ir: kultūras nams, skola, veikali.”
Dace organizējusi pasākumus Rīgā un gribējusi arī Alsungas notikumiem pievienot kultūras aktivitātes. Pirms četriem gadiem tapis projekts par “Sapņotavu” – vietu, kur radīt kultūrvidi.
Pirmais gads bijis ražīgs – noorganizēti koncerti, stāstu, kino, karaokes vakari, darbnīcas. Pandēmija iecerēm pārvilkusi svītru: “Bijām spiesti pārkārtoties.” Bet bijuši arī ieguvumi – radīts jauns ēdienu piedāvājums. Namiņu var apmeklēt 30 cilvēki – otrajā stāvā ir pārveidojama telpa. Vasarā terase pārtop par skatuvi. Skaists koncerts bijis “Suitu dūdeniekiem” kopā ar grupu “Auļi”, notikuši mēģinājumi, Latvijas dūdinieku saiets.
Egļu ģimene Uzņēmēju ģimene paaudzēs - tēvs, dēls, meita. Nodarbojas ar uzņēmējdarbības attīstību - Rietumu Nafta, Kaļķu ielas kvartāls, alus darītava DUNA.
Nominācijā “Ģimene uzņēmējdarbībā 2022” nominēta Egļu ģimene. Uzņēmēji nu jau divās paaudzēs – tēvs Normunds, dēls Toms un meita Diāna. Nodarbojas ar uzņēmējdarbības attīstību vairākās nozarēs – degvielas uzpildes stacijā SIA “Rietumu nafta”, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, Kaļķu ielas kvartālā, alus darītavā “DUNA Brewery” un SIA “Flumen Botanicals” kosmētikas ražotnē.
Egļu ģimene ir kuldīdznieki. Publiski vairāk atpazīstami saistībā ar Kaļķu ielas kvartālu un alus darītavu “DUNA”. Paši sevi sauc par Kuldīgas patriotiem un ļoti novērtē, ka pilsēta tik strauji attīstījusies. “Šeit ir patīkami strādāt, bet tas ir arī liels izaicinājums, jo pilsēta ir maza, sezonāla, visu laiku jādomā un jādara, nevar apstāties. Tūrisms ir tas, kas pavelk šeit dzīvot. Priecājamies, ka esam radījuši šādu kvartālu”, saka Toms.
Sakumā bijusi doma vecpilsētā, ģimenei piederošā īpašumā, attīstīt vietu, kāda vēl nebija Kuldīgā. Ideja bija, ka tas varētu būt mazs alus brūzis, kurš būtu kā pievienotā vērtība plānotajai viesnīcai. Sākot projektēt, sapratuši, ka tajā vietā nebūs tāda atdeve. Telpu meklējumos nonākuši pie Kaļķu ielas kvartāla. Kad īpašums iegādāts, tad viss pārējais noticis organiski, soli pa solim. Šobrīd kvartālā ir padsmit dažādu uzņēmumu.
Rozīšu ģimene Vīrs, sieva un dēls - attīsta uzņēmējdarbību Kuldīgā. Artis ir Stafenhāgena nama īpašnieks, restorāns "Bangert's" līdzīpašnieks, hotel "Sīmanis", bārs - klubs "Stenders", "Stender's Pica" picēriju tīkla, Baznīcas ielas apartamentu īpašnieks, amatnieks.
Nominācijā “Ģimene uzņēmējdarbībā 2022” izvirzīta Rozīšu ģimene. Vīrs, sieva un dēls attīsta uzņēmējdarbību Kuldīgā.
Artis Rozītis darbojas sabiedriskajā ēdināšanā, sieva Gita - tūrisma un viesmīlības jomā. Māsa Katrīna šobrīd studē Latvijas Kultūras akadēmijā. A. Rozītis ir Stafenhāgena nama īpašnieks, restorāna "Bangert's" līdzīpašnieks, hotel "Sīmanis", bāra - kluba "Stenders", "Stender's Pica" picēriju tīkla un Baznīcas ielas apartamentu īpašnieks. Savukārt dēls Kristaps darbojas galdniecības uzņēmumā “Melnā Kolka”, kuru apskatīja arī žūrija. Uzņēmums “Melnā Kolka” sevī ietver internetveikalu, galdniecību, kā arī restaurācijas un metālapstrādes darbnīcas. Kristaps pastāstīja, ka darboties šajā jomā viņu iedvesmojis vectēvs Arnolds Piziks. “Sākumā darbojāmies tikai savām vajadzībām, bet tagad jau esam septiņu darbinieku komanda. Mēs neizgatavojam pakešu koka logus, darbojamies tikai vēsturisko durvju un logu restaurācijā un izgatavošanā. Darba ir daudz, ja vajag, mēs darām!”
SIA "ERES", kafejnīca Staburadze Ēdināšanas pakalpojumi. Uzņēmējdarbība darbojas visa ģimene.
SIA "ERES" ir uzņēmums ar 18 gadu darba pieredzi un nominēts kategorijā “Ģimene uzņēmējdarbībā 2022”. Uzņēmējdarbībā iesaistījusies visa ģimene. Ikdienā te strādā 10 darbinieki, bet vasaras sezonā tiek piesaistīts papildus darba spēks, jo tad Kuldīgā ir tūrisma sezona un pieprasījums pēc ēdināšanas pakalpojumiem ir liels. Uzņēmumam ir izdevies nokomplektēt stabilu kolektīvu, nav vērojama bieža darbinieku maiņa. Ikdienā kafejnīcas “Staburadze” maltīti varam baudīt Liepājas ielā 8, taču tiek piedāvāta arī iespēja pasūtījumiem pēc klienta vēlmēm. Pandēmija ieviesa zināmas izmaiņas uzņēmuma ikdienā, taču darbošanās netika pārtraukta nevienā brīdī – ievērojot visus noteikumus, klientiem tika sniegta iespēja ēdienu iegādāties līdzņemšanai, ko ļoti daudzi arī izmantoja. Uzņēmums saņēmis arī valsts sniegto finansiālo palīdzību. Energoresursu krīze gan vieš bažas par izmaksām, jo uzņēmumā viss darbojas ar elektrību. Šī iemesla dēļ nācies paaugstināt arī piedāvātā ēdiena cenas, taču ģimene uzsver, ka sadārdzinājums ir neliels un tuvākajā laikā cenas neplāno atkārtoti palielināt.
Vaivadu ģimene ģimenes uzņēmums SIA “Mežinieks RS”. Meža īpašnieku biedrība „Meža konsultants" darbojas Kuldīgas novadā un viens no biedrības darbības mērķiem ir sabiedrības informēšana un izglītošana par mežā notiekošajiem procesiem. Biedrība palīdz meža īpašniekiem gan ar informāciju, gan sniedz praktisku palīdzību meža apsaimniekošanā.
Nominācijā “Ģimene uzņēmējdarbībā” pieteikta mežsaimnieku Vaivadu ģimene.
Gan Sigita, gan Raimonds ir mežinieki ceturtajā paaudzē. “Mežinieks RS” ir ģimenes uzņēmums. S. Vaivade stāsta: “Es nozarē strādāju vairāk nekā 30 gadu. 2012. gadā izveidojām uzņēmumu “Mežinieks RS”, kurā ir mūsu abu vārdu pirmie burti.”
Raimonds skaidro: “Sniedzam visus meža apsaimniekošanas pakalpojumus privātajiem īpašniekiem Kurzemē, piemēram, inventarizāciju, taksāciju, palīdzam mežu vērtēt un stādīt, ierīkot cirsmas. Īsumā – palīdzam no īpašuma iegūt lielāko iespējamo peļņu. Esam neatkarīgs uzņēmums, kas cirsmu novērtē, lai to var pārdot par labāko cenu.”
Vaivadi daudz darbojas, lai iepazīstinātu jauno paaudzi ar mežu, tā augiem, dzīvniekiem un dabas procesiem. Sigita: “Mums ir līgums ar Latvijas Darba devēju konfederāciju – ņemam praksē jauniešus no Ogres tehnikuma, un tas ir labs veids, kā viņus ar nozari iepazīstināt. Palīdzam praktiski saprast, kas un kā jādara. Izglītojošs un arī izklaidējošs pasākums skolēniem ir “Meža ABC”. Tur iesaistās arī “Mežinieks RS”. Kopā ar Raimondu cenšamies Kuldīgas novadā saaicināt vairāk nekā 100 nozares uzņēmumu, lai tiktu izglītota jaunā paaudze. Ļoti ceram maijā to sarīkot atkal.”
Vēl izdotas trīs grāmatiņas bērniem par dzīvi mežā. Pēdējo – par Alnīša ceļojumu – saņēmušas piecu un sešu gadu veco bērnu grupas visā Latvijā.
Mežsaimnieki paaudzēs.
Nominācija "DEBIJA 2022"
Kafejnīca Riverside, “Riverside Kuldīga” Ēdināšana.
Nominācijā “Debija” pieteikta kafejnīca “Riverside”.
“Priecājamies, ka esam pamanīti, jo darbojamies neilgi,” saka valdes loceklis Edgars Dabrickis. “Sākām pandēmijas laikā. Nebija viegli saprast, kā situācijai pielāgoties. Tagad var strādāt, par darba trūkumu nesūdzamies.”
Ēdiens tiek gatavots atvērta tipa virtuvē – var vērot, kā maltīte top. Īpaša ir ogļu krāsns – gaļa burgeriem, steikiem un citam ēdienam tā iegūst patīkamu dūmu garšu un smaržu. Kuldīdznieku iecienīti ir pankūku rīti. “Atnāk ģimene, apsēžas, tai atnes visu uzreiz, noklāj galdu, un bērniem ir – wow!” priecājas Edgars.
Galdus svinībām kafejnīca klāj arī izbraukumā, ir būts Padures un Virkas muižās. Dāvanu kastes tiek komplektētas pēc izvēles no pašu taisītiem produktiem: ir olu liķieris, dzelteno tomātu sula, gaileņu pesto u.c.
Kafejnīcai ir feisbuka un instagrama konts. Vieta pie Ventas ir lieliska, un daudzie Kuldīgas apmeklētāji E. Dabricki priecē. Pie durvīm pieved vilcieniņš Ludis, arī Rumbabusa maršrutā kafejnīca iekļauta. “Ļoti labi, ka tilta galā gājēju, riteņbraucēju un bērnu drošībai uzbūvēts guļošais policists,” viņš piebilst par pašvaldības veikumu.
SIA “Diezgan svaigi”, Karīna Bumbule Ražo “KAGU” sauso saldējumu - dabīgu, gaisīgu, uz mēles kūstošu našķi, kas saglabā savu formu un neizkūst, kā arī ražo sublimētas ogas.
Nominācijā “Gada debija” nominēts SIA “Diezgan svaigi”. Karīna Bumbule netālu no Alsungas savas mājas otrajā stāvā gatavo sublimētas jeb saldējot žāvētas ogas un augļus un dažādu garšu sauso saldējumu “Kagu”.
Produkti kļūst viegli, bet saglabājas garša, krāsa un forma, uzturvērtība pat līdz 95%, nav jāpievieno cukurs vai konservanti. Iekārtā ogas sasaldē līdz -40 grādiem, tad vakummā izsūc šķidrumu un visbeidzot 60-70 grādos kaltē. Pagatavošanas laiks katram auglim savs, bumbierim 25-30 stundas.
“Sausais saldējums nav ēdams ikdienā, drīzāk tā ir skaista, garšīga dāvana, kad gribas panašķoties,” saka uzņēmēja. Tas ir dabīgs, veselīgs, tajā nav daudz kaloriju, cukura ir piecreiz mazāk nekā parastā saldējumā. Tā kā elektrība kļūst dārgāka, sētā ierīkoti 30 saules paneļi. Saražotais nonāk dāvanu un mājražotāju veikaliņos Kuldīgā un tējnīcā Alsungā.
Iepriekš Karīna strādājusi Rīgā par pārtikas kvalitātes speciālisti uzņēmumā “Gemoss”.
SIA "DKB Risinājumi"/Kviešu Schnaps Degvīns, kurš tiek gatavots, izmantojot tradicionālo senlatviešu degvīna recepti. Pieejams plašs produktu klāsts.
Nominācijā “Debija” izvirzīts uzņēmējs Sergejs Demčenko, kurš atvēris paštaisītā alkohola veikaliņu Liepājas ielā.
“Nav jau nekā jauna šai pasaulē. Kad kovida dēļ jurista darbi bija atlikti, sāku domāt, ko darīt,” saka Sergejs Demčenko, kurš savās telpās Liepājas ielā 29 iekārtojis gan jurista praksi, gan paštaisītā alkohola veikaliņu.
Domas par vīnu esot atmetis nepiemērotu laikapstākļu dēļ, jo diez vai ar dienvidu zemēm varētu konkurēt, bet sapratis, ka kandžu gan var taisīt. Licenci kā mājražotājs 2500 litriem gadā nokārtojis 2021. gada februārī un sācis ar sešu veidu alkoholu. Nosaucis to par šnabs – tādā mīļvārdiņā. Šmakovka jau ir Latgalē, bet kandžai esot tāda nejauka pieskaņa. Nu ir 35 veidu ražojumi, no kuriem 12-13 ir dažādi uzlējumi, jo esot sapratis, ka baltais destilāts paliek pāri, un vajadzēja domāt, ko ar to lai dara.
Ražošana notiek Kaļķu ielas kvartālā, kur pagaidām pietiekot ar 70 m2. Mēnesī saražo 200-300 litru, ir atlikums noliktavā un pilns veikals. Noiets labs: daudzās kafejnīcās un mazos veikalos Jūrmalā, Vecrīgā, arī Kuldīgā. Turklāt te labi sokoties ar ielu tirdzniecību – tūristi ir lielākie noņēmēji. Varot uzreiz just, ka pilsētā sarīkots kāds lielāks pasākums. Par to paldies pašvaldībai, kas tūrismu pilsētā mērķtiecīgi attīstījusi.
SIA "Mīci" Veidošanas mīkla bērniem. Mīkla veidota no dabiskiem izejmateriāliem.
Nominācijai “Debija 2022” konkursā izvirzīts uzņēmums SIA “Mīci”. Uzņēmuma vadītāja Kristīne Volfa ražo bērniem draudzīgu plastilīnu.
2018. gada nogalē K. Volfa nolēma, ka vēlas savu uzņēmumu: “2019. gada sākumā iestājos LIAA Kuldīgas biznesa inkubatorā pirmsinkubācijas programmā. Tagad aprit trīs gadi, kopš esmu dibinājusi uzņēmumu SIA “Mīci”. Ražoju plastilīnu bērniem un visu, kas vajadzīgs, lai ar to rotaļātos.” K. Volfa ražo plastilīnu un formiņas, kuras ar 3D printeri izgatavo gan pati, gan sadarbojoties ar partneriem Kurzemē. Ražo arī koka dēlīšus ar cipariem un alfabētu. Viņas klienti ir pirmsskolas vecuma bērnu vecāki un pirmsskolas izglītības iestādes. Plastilīns ir ražots no pārtikas izejvielām un pārtikas konservantiem, lai tas uzglabātos ilgāk. Ražošanas sākumā uzņēmumā strādāja tehnologs, kas ieteica plastilīnam pievienot vanilīnu, lai aromāts būtu patīkamāks. “Patiesībā šī doma radās tāpēc, ka manam bērnam bija lielas logopēdiskās problēmas, kuras sākām risināt ar sensorajām rotaļām. Pirksti ir ļoti svarīgi valodas attīstībai. Plastilīns palīdz ne tikai bērniem, bet arī cilvēkiem pēc insulta,” saka K. Volfa. Viņa atzīst, ka Latvijā konkurentu neesot, galvenais konkurents ir Ķīnā ražotais pleido (Play-doh) plastilīns, tas nav ražots no pārtikas izejvielām, bet gan no ķīmiskām vielām. K. Volfa uzsvēra, ka mūsdienās svarīgi ir sociālie konti, kuri aktīvi jāuztur, jo tieši ar tiem iegūti klienti citviet pasaulē. Galvenokārt produktus var iegādāties internetveikalā, veikalos “KUULD” un “Akcents” Kuldīgā, produktus var nopirkt dažos veikalos Rīgā, Igaunijā, Austrijā, Šveicē un Taivānā.
Kafejnīca "SAVS", SIA Sorrel Konceptkafejnīca SAVS ir ģimenes veidota kafejnīca. Tā ir īstā vieta, kur pašā Kuldīgas sirdī nobaudīt gardu ēdienu, parunāt ar savas maltītes meistaru, sajust omulīgo atmosfēru, kā arī izklaidēt mazos kafejnīcas apmeklētājus.Piedāvājumā atradīsiet Āzijas virtuves ēdienus, kuru gatavošanā izmantotie dārzeņi un zaļumi ir no pašu saimniecības.
Konceptkafejnīca “SAVS” konkursam pieteikta nominācijā “Debija 2022”. Kafejnīcas īpašnieks Jānis Čače žūrijai pastāstīja gan par izaicinājumiem, gan nākotnes plāniem.
Kuldīdznieks J. Čače pēc 10 gadiem Rīgā, kur strādāja par pavāru, atgriezies Kuldīgā. “Mani interesē dārzeņu audzēšana, pirms pieciem gadiem sāku audzēt mikrozaļumus, salātus, dārzeņus. Pirms diviem gadiem radās doma par savu kafejnīcu ar pašu audzētiem produktiem, saviem klientiem, tāpēc “SAVS”. Mums bija svarīgi atšķirties, tāpēc piedāvājam savādāku ēdienkarti nekā citviet Kuldīgā, mums ir voki, Āzijas garša, tagad arī suši. Esmu diplomēts pavārs un uzskatu, ka izglītībai ir jābūt, ja vēlies būt pavārs, arī Rīgā iegūtā pieredze ikdienā noder. Atzīšos, ka sākotnēji biju domājis, ka daudz vairāk piedāvāsim savus dārzeņus, svaigos produktus, pašu gatavotās mērces, bet diemžēl laika trūkuma dēļ to vēl neesam īstenojuši tā, kā bijām plānojuši. Esam ģimenes uzņēmums, galvenokārt darbojos pats. Kuldīgā izjūtu darbinieku trūkumu, īpaši pavāru. Šogad nolēmām, ka visu laiku veltīsim kafejnīcai, zaļumu audzēšanu esam nolikuši malā augsto cenu dēļ.”
J. Čače uz nākotni skatās pozitīvi, bet vēl esot tāls ceļš ejams. Konceptkafejnīcas klienti lielākoties ir vietējie cilvēki. Īpašnieks saka: “Esam apmierināti, ka atrodamies klusākā vietā, jo darba ir ļoti daudz. Esam vietējo klientu kafejnīca, tūristi mums ir otrajā vietā. Decembra sākumā piedalīsimies arī Kuldīgas restorānu nedēļā.”
Nominācija "DZĪVOTSPĒJĪGĀKAIS UZŅĒMUMS 2022"
SIA "Ezermaļi" Nodarbojas ar tūrisma biznesu pier Zvirgzdu ezera jau gandrīz 30 gadus, iesaistot visu ģimeni, reģistrēts 1993. gada 17. augustā.
Alsungas pagastā esošais uzņēmums SIA “Ezermaļi” konkursā pieteikts nominācijā “Dzīvotspējīgākais uzņēmums”. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 90-to gadu sākumā savu dzimtas zemi Zvirgzdu ezera krastā atguva atpūtas vietas “Ezermaļi” saimnieki Aiga un Māris Ķikuri. Par atpūtas vietas izveidi tolaik domāja tikai retais, taču šī ideja laika gaitā atnāca pati. Nu jau tūrisma biznesam Zvirgzdu ezera krastā ir gandrīz 30 gadi. Saimniece A. Ķikure stāsta, ka pirmā viesu māja tapusi 2000. gadā. Tagad atpūtas vietā ir divi viesu nami ar pirti un vairākas mazās viesu mājiņas. Daudzi “Ezermaļos” pavada atvaļinājumu ar ģimeni. Savukārt uzņēmumi un citas organizācijas “Ezermaļus” jau sen iecienījuši savu korporatīvo pasākumu un sporta spēļu rīkošanai. Šo vietu īpaši iemīļojuši makšķernieki, rudenī zivis ķeroties vislabāk. Atpūtnieki var makšķerēt, nomāt laivas un ūdens velosipēdus. Tiek piedāvāta iespēja nakšņot arī teltīs. A. Ķikure
saka: “Strādājam divatā, bērni dzīvo Rīgā, bet, ja var, tad vasaras mēnešos
labprāt palīdz arī meita. Visvairāk atpūtnieku pie mums brauc jūnijā,
jūlijā un augustā. Kad laiks paliek aukstāks, tad viesi ierodas vairāk nedēļas nogalēs. Atsaucība ir ļoti liela, nākamā gada jūlijs jau ir aizņemts.
Kopā apsaimniekojam 12 hektārus zemes. No rīta līdz vakaram esam šeit, lai uzturētu visu kārtībā.” Nākotnē saimnieki plāno izbūvēt taciņas uz katru mājiņu. Viņi ļoti priecājas par ceļu, kuru administratīvi teritoriālās reformas kontekstā Kuldīgas novada pašvaldība iekļāva prioritāri sakārtojamo valsts autoceļu sarakstā un kurš tagad ir apstrādāts ar dubulto virsmu, bet neiepriecina ezera nomas maksa.
AS “Kurzemes radio” Latvijā pirmā un lielākā reģionālā komercradio stacija Latvijā kopš 1997. gada 25. maija. Kurzemes Radio no lielākajām Latvijas komercradio stacijām atšķir tā unikalitāte – kurzemnieciskums, kas rada un veicina kurzemnieku identitātes apzināšanos. Kurzemes Radio nedēļā sasniedz 64 tūkstoti klausītāju. Kurzemes Radio apraides zona aptver visu Kurzemi, daļu Zemgales un Pierīgu. Interneta klausītājiem Kurzemes Radio ir pieejams visā pasaulē.
Nominācijā “Dzīvotspējīgākais uzņēmums 2022” nominēts Kurzemes Radio, kas šogad nosvinēja 25. jubileju.
Tā ir Latvijā pirmā un lielākā reģionālā komercradio stacija Latvijā kopš 1997. gada 25. maija. Kurzemes Radio no lielākajām Latvijas komercradio stacijām atšķir tā unikalitāte – kurzemnieciskums, kas rada un veicina kurzemnieku identitātes apzināšanos. Kurzemes Radio nedēļā sasniedz 64 000 klausītāju.
Valdes locekle Undīne Dambrovska stāsta, ka radio strādā 16 cilvēki. “Mums ir rīta un pēcpusdienas programmas, kuras vada ētera personības. Vispopulārākā ir apsveikumu stunda. Kad nav dzīvais ēters, tad skan sastādīta programma, kura darbojas bez cilvēka klātbūtnes. Apraide mums ir visā Kurzemē, labos laikapstākļos mūsu radio var dzirdēt līdz Vanšu tiltam. Mēs noteikti gribētu aptvert lielāku teritoriju, pilnvērtīgi skanēt arī Rīgā. Bet konkurējam ar lielajām radio stacijām kā SWH, Radio Skonto, Star FM, Latvijas Radio. Cilvēku gaumes ir ļoti dažādas. Esam saņēmuši arī kritiku, bet lielākoties saņemam labas atsauksmes, kuras piespraužam pie ziņu dēļa, lai darbinieki var izlasīt. Mums ir daudz nākotnes sapņu, tāpēc ceram, ka strādāsim vēl 25 gadus,” saka U. Dambrovska.
SIA “SKRUNDA VET” Uzņēmums dibināts 1996.gadā.
Nominācijā “Dzīvotspējīgākais uzņēmums 2022” pieteikts uzņēmums SIA “Skrunda VET”. Īpašniece Dzintra Zīlīte nodarbojas ar veterināriju jau 28 gadus. 1994. gadā Skrundā nodibinājusi uzņēmumu kopā ar kolēģi Līgu Buķeli. “Sameklējām telpas un sākām. Sākumā viss bija pavisam savādāk. Tajos laikos nebija tādi ierobežojumi, medikamentus varēja lietot diezgan brīvi. Laikam ejot, kolēģe Līga aizgāja strādāt uz savu zemnieku saimniecību, un kopš tā laika, apmēram padsmit gadus, darbojos viena. Darbs tajā laikā ritēja 24 stundas diennaktī, telefonu nekad neizslēdzu. Un neizbēgami tas viss kopā ir atstājis negatīvas sekas. Divus gadus atpakaļ piesaistīju darbā jaunu kolēģi Ritu Zaļkalni. Viņai arī savu praksi atstāšu. Tad, kad man būs pensija, tieši apritēs 30 darba gadi, un es ļoti ceru, ka uzņēmumam būs pēctecība”, saka Dz. Zīlīte.
Viņa ir lielo dzīvnieku daktere, suņi un kaķi esot tikai tā, nedaudz. Tajā laikā, kad viņa mācījusies un sākusi savu darbību, suņus un kaķus ne sevišķi ārstēja, tas viss esot attīstījies laika gaitā. Kādreiz vairāk bijusi tautas medicīna, tagad cilvēki ir izglītotāki, esot arī vairāk iespēju. Kopš tiek selekcionētas šķirnes, lopiņi arī paliekot prasīgāki, tāpēc tie jānodrošina ar kvalitatīvāku pārtiku. Uz jautājumu, kur radusies mīlestība pret dzīvniekiem, īpašniece atklāj, ka mīlestība būtu ļoti pārspīlēti teikts. Dz. Zīlītes pirmā profesija ir medmāsa, bet finansiālu apstākļu spiesta izmācījusies veterināriju. Medicīna esot nepiepildītais sapnis. Darbs iesākts - jāturpina.
SIA "Kuldīgas RUMBA" Ēdināšanas uzņēmums. Dibināts 1992.gadā
Nominācijā “Dzīvotspējīgākais uzņēmums 2022” nominēts uzņēmums SIA "Kuldīgas RUMBA". Uzņēmums dibināts 1992. gadā.
Uzņēmuma vadītājs Ilmārs Rutkovskis stāsta: “Ļoti priecājamies, ka esam izvirzīti balvai. Atceros, ka sākums bija grūts, bet tajā laikā daudzi sāka savu uzņēmējdarbību. Sākumā bija pavisam cita ideja, gribējām uzsākt gaļas pārstrādes ražošanu, bet neatradām piemērotas telpas, tā nonācām pie ēdināšanas uzņēmuma.” Uzņēmumā šobrīd strādā 20 darbinieki. Ir ne tikai ēdnīca, bet arī trīs veikali – divi Kuldīgā un viens Pelčos. Ēdnīca atvērta tikai pusdienas laikā, kā tas ir bijis vienmēr. I. Rutkovskis saka: “Pie mums ir draudzīgas cenas, visbiežāk pie mums nāk strādnieki. Piedāvājam arī ēdienu līdzņemšanai, kas kļuva populāri pandēmijas laikā. Šobrīd piegādājam pusdienas arī Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolai. Uz nākotni skatāmies pozitīvi, strādāsim!”
SIA "Obodņikova veterinārais serviss" Veterinārā klīnika. Dibināts 1995.gadā
Nominācijā “Dzīvotspējīgākais uzņēmums” nominēts uzņēmums SIA "Obodņikova veterinārais serviss”. Tas dibināts 1995. gadā.
Sākotnēji kopuzņēmumā strādājuši veterinārārsti Olārs Obodņikovs un Juris Zemzars, bet Juris izvēlējies citu nodarbošanos. Ēkas Putnu ielā 5 daļu, kur tagad atrodas serviss, nopirkuši. Un pašlaik te strādā pieci darbinieki: trīs veterinārārsti, veterinārfeldšere un grāmatvede.
Darbības joma ir visaptveroša. Te ir gan mazo mājdzīvnieku, gan lielo – lauksaimniecības – dzīvnieku prakse, kā arī tirdzniecība. Veterinārārsti atzīst, ka visu laiku jāmācās, nemitīgi tiek pilnveidotas arī izmeklēšanas iespējas: te ir jaudīgs ultrasonogrāfs, rentgena aparāts, var veikt hematoloģiskās analīzes un bioķīmiskos izmeklējumus.
Diemžēl esot tendence arvien retāk mājdzīvniekus vakcinēt. Arī labi gribētā suņu čipēšana nav līdz galam paveikta, un saimnieki paši neapzinās, ka tas nāktu tikai par labu – ja suns pazūd, čipētam mājas var uzreiz atrast. Un arī tad, ja suni sabrauc vai kādam tas saplosa aitas, saimnieku tad viegli noskaidrot.
Nominācija "SKAISTUMKOPŠANA 2022"
SOUL ķermeņa bārs Skaistumkopšanas salons.
Nominācijā “Skaistumkopšana 2022” ir izvirzīts skaistumkopšanas salons “SOUL ķermeņa bārs” Kuldīgā. Jaunā uzņēmēja Ieva Elstiņa stāsta, ka skaistumkopšanas nozare nav bijusi viņas sākotnēji izvelētā profesija. Pēc vidusskolas pieteikusies arhitektu studiju programmā un šo profesiju arī apguvusi. Tomēr viņa ir ļoti gandarīta, ka nenobijās un krasi nomainīja profesiju, kas nav bijusi viņas sirdslieta. Paralēli studijām arhitektūrā viņa apmeklējusi dažādus kursus – make-up un skropstu pieaudzēšanu. Bet laikam ejot sapratusi, ka šajā virzienā jāiet ar pilnu jaudu. Pabeidzot studijas, sākusi strādāt skaistumkopšanas salonā, bet iekšā bijusi liela vēlme pašai izveidot savu. 2018. gadā šo sapni realizējusi un atvērusi savu salonu. “Ārējais skaistums, ko mēs nesam vizuāli, ir atkarīgs no tā, kā mēs jūtamies kā sievietes. Tāda ir mana filozofija par skaistumkopšanu. Un pamatā tā ir sievietes harmonija un labsajūta. Tas ir dvēseles stāvoklis. Es un mana komanda cenšamies, lai sieviete, atnākot šeit, atslēdzas no ierastās vides, rutīnas un darba pienākumiem, lai velta laiku tikai sev,” stāsta Ieva. Viņa ir uzaugusi Smiltenē, dzīves ceļi sākotnēji viņu aiznesuši uz Ventspili, bet nu jau ar visu savu enerģiju un jaudu viņa dzīvo un strādā Kuldīgā. Salonā ir iespējams saņemt sejas procedūras, vaksāciju, make-up procedūras un apmācības, matu ieveidošanu, hennas zīmējumus, uzacu korekciju, ķermeņa masāžu un procedūras, sejas procedūras, skropstu pieaudzēšanu un pernamentā grima procedūras. Ieva aktīvi komunicē sociālajos tīklos, bet labi strādā arī savstarpējā informācijas nodošana.
Inese Upe Auguma terapeite, Baltijā vienīgā Grinberg metodes praktiķe.
Nominācijā “Skaistumkopšana” nominēta auguma psihoterapeite Inese Upe. Pēc izglītības viņa ir psiholoģijas maģistre, studējusi psihoanalīzi.
Inese ir dejas un personības kultūras centra “I-dejas māja” izveidotāja, bijusi psihoorganiskās analīzes psihoterapeite. Rīgā strādājusi personāla atlasē, bet sapratusi, ka nav biroja cilvēks. Zināšanas un pieredzi paplašinājusi meistarklasēs un festivālos daudzviet Eiropā. Kopš 2004. gada sākusi dejas improvizāciju mācīt. “Tā nav tikai kustība, jo ķermenis, tā apzināšanās saistīta ar personības attīstību,” komentē I. Upe. Esot cilvēki, kas sevi attīsta tikai caur prātu, bet, pēc Ineses uzskatiem, mēs katrs dzīvojam savā ķermenī, tajā ir sakrāts daudz pieredzes un to var apzināties kā savu spēku.
Pēc gada Austrumsomijas Sporta institūtā, kur studējusi deju un somatiku, apguvusi Grinberga metodi un nu ir Latvijā vienīgā, kas pēc tās strādā ar ķermenisko terapiju. Tā ir mācīšanās, kurā uzmanība virzīta tā, lai cilvēks uzņemtos atbildību par savu dzīvi. Procesā cilvēks ievēro, par ko viņš sevi pārvērš, kad iestrēgst ierastajās ciešanās, un tad mācās, kā to izbeigt fiziski, mentāli un emocionāli.
Elīna Gaile, "Viktorija" Skaistumkopšanas speciāliste ar specialitāti māszinībās. Pedagoģe ar 10 gadu darba pieredzi.
Nominācijā “Skaistumkopšana 2022” izvirzīts salons “Viktorija”, ko vada kuldīdzniece Elīna Gaile. Viņa ir skaistumkopšanas speciāliste ar specialitāti māszinībās un arī pedagoģe ar 11 gadu darba pieredzi.
“Esmu pedagoģe Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumā un Starptautiskajā kosmetoloģijas koledžā Rīgā. Bija pienācis laiks sākt arī kaut ko savu, tāpēc nolēmu par salonu. Piedāvāju dažādas SPA procedūras un meistarklases. Strādājot ar klientu, man svarīga ir individuāla pieeja. Lai strādātu, noteikti ir jābūt medicīniskajai izglītībai. Šajā jomā nemitīgi sevi jāpilnveido, jāiegūst sertifikāti. Šobrīd strādāju viena pati, bet nākotnē noteikti gribētu paplašināties, piedāvāt arī pirts procedūras,” saka Elīna. Ēka, kurā atrodas salons, ir Elīnas dzimtas māja, agrāk tur dzīvoja vecvecāki un arī viņa pati bērnībā. “Solīju, ka māja nepaliks tukša, turpinām atjaunot. Visu, ko nopelnu, ieguldu telpu atjaunošanā. Strādājot par pedagoģi, es gūstu gandarījumu, savukārt salonā atpūšos, rodu harmoniju. Nākotnē vēlos paplašināt piedāvājumu, vēlos piesaistīt arī vecākus, jo mamma arī ieguvusi SPA speciālista profesiju,” atklāj Elīna. Konkurenci Kuldīgā viņa neizjūt.
Salons “Aura” Skrundā Friziera, kosmetologa un manikīra pakalpojumi.
Nominācijā “Skaistumkopšana 2022” ir izvirzīts salons “Aura” Skrundā. Tā līdzdibinātājas ir trīs apņēmīgas uzņēmējas - Līga Levica, Mairita Vītola, Aija Mikāne. Salons sniedz friziera, kosmetologa un manikīra pakalpojumus. Viena no uzņēmējām ir snēpelniece, bet pārējās skrundenieces. Viņas pastāstīja, ka Skrundā bija atbrīvojušās telpas, tāpēc izlēmušas, ka jāatver tur skaistumkopšanas salons. Sākotnēji ieguldījumi bija lieli, nācās remontēt un ieguldīt savus līdzekļus. Salona interjeru veidojušas pašas, saliekot kopā idejas un redzējumu. Gala rezultāts izdevies lielisks, to atzinīgi novērtē arī salona klienti. Īpašnieces nesūdzas par klientu trūkumu, darba pietiekot visām. Dažkārt pat nākas sūtīt pie konkurentiem, jo visus apkalpot nav iespējams. Sievietes, kuras pucējas, tās pucējas, un katrai ir izveidojies savs klientu loks. Ir pat klientes, kuras nāk gandrīz katru dienu. Vienu dienu pie friziera, otru pie manikīra, bet citudien uz masāžu vai solāriju. Salons ir vienīgais Skrundā, kas piedāvā arī solārija pakalpojumus. Vaicājot par klientu vēlmēm, meitenes atzīst, ka tās ir jaunas procedūras, jauni nagu laku un matu toņi. Savukārt uz jautājumu par to, vai nav domāts par bārddziņa pakalpojumiem, viņas atbildēja, ka baidās par pieprasījumu un maksātspēju Skrundā, jo tas ir liels finansiāls ieguldījums. Bet nākotnē varētu par to padomāt.
Kristīnes Beauty salons Nagu kopšanas speciāliste.
Nominācijā “Skaistumkopšana 2022” izvirzīts skaistumkopšanas salons “ KRISTĪNE's beauty studio”. Tā īpašniece Kristīne Bukne-Sala, kura ir pieredzējusi nagu kopšanas meistare, šajā profesijā strādā jau 10 gadus, no tiem pēdējos četrus Kuldīgā. Savu darbu viņa cenšas darīt pēc labākās sirdsapziņas, lai klienti saņemtu kvalitatīvu pakalpojumu. Kristīne nemitīgi turpina izglītoties. Šobrīd ir iestājusies Latvijas Amatniecības kamerā, lai iegūtu meistara diplomu. “To es daru, lai varētu nokārtot licenci un sākt apmācīt citus meistarus, nododot savu pieredzi. Gribu sākumā kursus pasniegt individuāli, bet vēlāk varbūt meklēt lielākas telpas un apmācīt vairākus studentus vienlaicīgi”, tā Kristīne. Vaicāta, vai klienti pietiek, Kristīne pārliecinoši atbild: “Jā, pietiek! Bet jāpiebilst arī, ka klienti ir palikuši gudrāki un meklē kvalitatīvākus pakalpojumus. Tāpēc gribu apmācīt meistarus, lai mūsu nozarē būtu vairāk profesionāļu”, saka meistare. Šajā nozarē visu laiku ir jābūt apritē, jo viss strauji attīstās, mainās un uzlabojas. Iznāk jauni, uzlaboti materiāli, kaut kas nomainās, kaut kas atgriežas atpakaļ. Klāt nāk jaunas tehnikas. Klienti Kristīni atrod paši. Viņa aktīvi darbojas arī sociālajos tīklos, bet visvairāk darbojas ziņu nodošana “draugs draugam”.
2020. gadā
Nominācija "LAUKSAIMNIEKS 2020"
ZS “Druvaskalni”, Aigars Druvaskalns.
Vēlas paplašināt darbību, lai nodrošinātu klientu pieprasījumu
Zemnieku saimniecībā “Druvaskalni” audzē trušus. Saimnieks Aigars Druvaskalns saka: “Jūtos pārsteigts par šo nomināciju, jo vēl līdz tādam oficiālam lauksaimnieka statusam ir patālu, bet esam ceļā, lai par tādiem kļūtu”. Ar trušu audzēšanu viņš nodarbojas nepilnus četrus gadus, bet jaunajās telpās, kuras tapušas, piesaistot Eiropas finansējumu, ievākušies un darbojas no 2020. gada oktobra. Te audzē pārsvarā trīs tīršķirņu trušus, šīs šķirnes ir labākās trušu gaļas audzēšanai. Pašlaik saimniecībā ir ap 60 trušu, bet nākotnes plānos ir trušu skaitu palielināt līdz 300, kas nodrošinātu regulārāku gaļas nodrošināšanu klientiem. Truši tiek bioloģiski audzēti 6–7 mēnešus, sasniedzot 1,7–2 kg svaru. Dzīvnieki tiek baroti ar bioloģisko pārtiku, sienu un pašu veidotām granulām.
Saimnieks stāsta, ka nonācis līdz idejai audzēt trušus pavisam nejauši. 2009. gadā saņēmis mantojumā zemi un sācis domāt, ko ar to darīt. Sākotnējā ideja bijusi audzēt aitas, tad sācis interesēties par slieku audzēšanu. Bet nejauši uzgājis rakstu par trušu audzēšanu, pie tā arī palicis un nu darbojas, lai augtu un attīstītos. A. Druvaskalns piesaistījis Eiropas Savienības atbalstu granulu līnijas, kā arī savas kautuves izveidei. Nākotnes plānos ir izveidot vēl arī konservu ražošanas līniju. Pašlaik saimniecībā darbojas tikai pašu ģimene, saimnieks ar sievu, bet, palielinoties dzīvnieku skaitam un kapacitātei, gribētu pieņemt arī kādus darbiniekus, kas atvieglotu ikdienas darbu.
ZS “Mežmalieši”, Aivis Ozols.
Attīstība prasa paplašināties
“Ja gribi izdzīvot un attīstīties, nemitīgi jāpaplašinās,” uzskata Turlavas z/s “Mežmalieši” īpašnieks Aivis Ozols, kurš darbību lauksaimniecībā aptuveni pirms 15 gadiem sācis 15 hektāros zemes un nu apstrādā ap 600 hektāriem.
Aivis zemi saņēmis dāvinājumā no krustmātes jeb omas māsas un lauksaimnieka prasmes sācis apgūt darbā. Kopā ar sievu Renāti audzējuši kartupeļus un zemenes, ko pārdevuši tirgū Ventspilī. Ik gadu zeme pirkta klāt, kartupeļu audzēšana pakāpeniski nomainīta pret graudkopību. Apjoms ik gadu tiek palielināts. Šogad no Laidu, Turlavas un Gudenieku pagastā apstrādātajiem 600 ha kādi 150 tiek nomāti, bet pārējie ir pašu. Tajos viņi audzē kviešus, miežus, rapsi, pupas un otro gadu arī lupīnas.
Pirms astoņiem gadiem Laidu pagasta Vangā iegādāts vecs šķūnis. Tas atjaunots un kļuvis par mājvietu ar šķeldu kurināmai kaltei, kuras jauda ir līdz 100 tonnām diennaktī. Kaltes vajadzībām iegādāts Somijā ražots katls, ko darbina un pārrauga datorizēti. Ir savs kombains, bet, tā kā darba apjoms nemitīgi palielinās, esot jādomā par vēl vienu. Iepretim ir sākts celt vēl vienu ēku, kurā novietot tehniku un minerālmēslus, mazliet tālāk tiek atjaunots vecs šķūnis – tajā plānots uzglabāt sēklu.
Aptuveni 100 ha iegādātā meža esot kā ģimenes pensijas fonds. Bet ap 20 ha Ozolu zemes ir zem ūdens – ierīkoti dīķi, kuros dzīvo karpas. Aivis saka, ka zivju audzēšana neesot bizness: “Tas ir diezgan dārgs hobijs. Barojam, audzējam un priecājamies. Kādu gadu nopelnām, kādu ne. Zivju dīķu nolaišana rudenī ir kā trīs dienu šovs pēc sezonas darbiem – uz to sabrauc darbinieki, draugi, radi un kaimiņi.”
Nominācija “Ražotājs 2020”
SIA “IMK”, Madars Viļums.
Sadarbojas ar skandināviem
“Iestrādājos Skandināvijā, aprunājos, ieguvu zināšanas, sadarbības partnerus un sāku visu būvēt Latvijā pamazām,” stāsta uzņēmuma SIA “IMK” īpašnieks Madars Viļums, kas nodarbojas ar skandināvu tipa koka karkasu māju būvniecību.
Uzņēmums darbojas gan Zviedrijā, gan Latvijā. Veiksmīgi darbojoties Zviedrijā, nolemts, ka varētu to attīstīt arī Latvijā, kur nu esošās telpas jau sāk palikt par šauru un jāsāk domāt par tālāko attīstību. “Mums tagad nāk aizvien vairāk un apjomīgāki pasūtījumi gan no Skandināvijas, gan Latvijas, un esošajās ēkās vairs nespējam to uzražot, nav tā telpa tik liela, lai apgrozītos,” stāsta M. Viļums. Uzņēmums veiksmīgi sadarbojas ar vairākām zviedru rūpnīcām, kas ražo paneļus jeb materiālus, kas vajadzīgi galaproduktam – koka karkasa mājai, ko tālāk sastata un uzstāda.
Uzņēmums piedāvā gan dzīvojamās, gan kempinga tipa mājas – tās iespējams uzcelt dažu mēnešu laikā. Arī ziemas laikā ēkas ir siltas, jo tiek celtas kā standarta mājas. Mājās tiek izveidota sistēma, kas ziemā silda, bet vasarā kā kondicionieris māju atdzesē. Savukārt pandēmijas laiks uzņēmumu būtiski nav ietekmējis – tas spēja turpināt darbu arī strikto ierobežojumu laikā, bet šogad lielais pieprasījums pēc kokmateriāliem ir manāmi ietekmējis visus uzņēmumus, sadārdzinot kopējās izmaksas.
SIA “M.M.M. tehnika”, Marita Stanga.
Sadarbojas ar zobārstiem
SIA “M.M.M. tehnika” ir zobu tehniskā laboratorija. Uzņēmumā darbojas Marita Stanga, kas ir zobu tehniķe ar vairāk nekā 14 gadu pieredzi. Uzņēmums nodarbojas ar dažāda veida izņemamu un neizņemamu zobu protēžu, ortodontisko aparatūru un dažāda veida zobu kapju izgatavošanu.
Uzņēmums uzsācis savas gaitas Kuldīgā sadarbībā ar LIAA Kuldīgas biznesa inkubatoru, kas uzņēmumam palīdzējis atsperties un augt, iegādājoties nepieciešamās aparatūras tehniskajai laboratorijai. Uzņēmums sadarbojas gan ar vairākām zobārstniecībām, gan ārstiem, kuri piedāvā protežēšanas iespējas. Zobārsts sadarbojas ar zobu tehniķi, noskaidro visu, kas būtu vajadzīgs klientam, un pēc ārsta nosūtījuma tiek pagatavots viss nepieciešamais atbilstoši klienta vēlmēm.
Sākumā Marita startēja ar vienkāršiem variantiem zobu protēžu līnijā, bet ar laiku piedāvājuma klāsts ir krietni paplašinājies, gatavojot kroņus gan no porcelāna, gan metāla keramikas, gan bez metāla keramikas. Pašas spēkiem visu iegādāties nebūtu pa spēkam, bet tagad divu gadu garumā uzņēmums ir ieguvis visu to, kas bija nepieciešams jau no paša sākuma, atzīst M. Stanga.
M. Stanga ir talsiniece, bet uz Kuldīgu atvedusi mīlestība. Viss esot sakritis kā pa plauktiņiem, un šeit ir pavērusies jauna iespēja darboties šajā nozarē. Maritu šis darbs ļoti aizrauj, tāpēc ar lielu entuziasmu tiek nemitīgi apgūtas jaunas iemaņas, braucot uz dažāda veida apmācībām un kursiem. “Šajā jomā ir nemitīgi jāaug un jāattīstās, jo materiāli paliek labāki, ērtāki, izgatavošana notiek ātrāk un materiāli, ar ko strādāt, kļūst arvien kvalitatīvāki,” piebilst M. Stanga.
Eze kids, “Ezestudio” IK, Elena Žerebcova.
Moderns apģērbs pašiem mazākajiem
Kuldīgas apģērbu dizainere Elena Žerebcova izveidojusi zīmolu “Ezekids” – mazuļu tērpus un aksesuārus, kam raksturīga mākslinieciska pieeja un dzīvespriecīgas krāsas.
Izveidota vietne www.ezekids.com, un piedāvājums ir plašs: bodiji, kleitas, bikses, galvas rotas, knupīšu turētāji, graužamriņķi u.c. Uzņēmējdarbība sākta pirms desmit gadiem, kad Elena pārcēlusies uz dzīvi Kuldīgā. “Studiju laikā dizainēju apģērbus pieaugušajiem un pat nedomāju, ka kādreiz veidošu apģērbus bērniem. Par pirmajiem saņēmu labas atsauksmes un sapratu, ka jāturpina. Bērnu kopšanas atvaļinājumā darināju tērpus, eksperimentēju, turpināju meklēt un iepazīt savus klientus.” Sākumā šūts meitenēm, tagad arī puišiem ir, ko izvēlēties. Pircēji pārsvarā esot no Latvijas. E. Žerebcova: “Daļu darinu pati, bet sadarbojos arī ar šuvējām, kuru darbs atbilst maniem kvalitātes kritērijiem. Šujam no laba auduma, lai apģērbs kalpotu ilgi un to varētu mantot arī jaunākais brālis vai māsa.”
Nominācija "PAKALPOJUMS 2020"
Rotaļu istaba “Limonāde”, Lelde un Dāvids Grāveri.
Rotaļu istabas izveidei iedvesmo pašas bērni
Rotaļu istaba “Limonāde” ir vieta, kur radīt svētkus mūsu pašiem mīļākajiem un mazākajiem ģimenes locekļiem – bērniem. Rotaļu istaba izveidota 2019. gadā. Kā saka uzņēmuma īpašniece Lelde Grāvere: “Istaba izveidota, skatoties ar mammas acīm, ņemot vērā to, kas bērniem patīk, kā arī no aizgūtām idejām no citām rotaļu istabām”.
Rotaļu istaba un svētku svinēšanas vieta bērniem ir ar bumbiņu baseinu ar kāpelējamo atrakciju un slidkalniņu. Padomāts arī par mazākiem bērniņiem, izveidojot zīdaiņu bumbu baseinu. Rotaļāšanās zonā izvietotas tematiskās mājiņas, kurās bērniem spēlēties, piemēram, veikalos, kafejnīcās. Telpas vienā stūrī izvietots fotostūrītis, ko iespējams noformēt pēc apmeklētāju vēlmēm. Pieejami galdiņi ēdamzonai, kur novietot, piemēram, svētku kūku. Rotaļu istabai visas mantiņas un aksesuāri iegādāti no dabīgiem materiāliem, speciāli izvairoties no plastmasas mantām, kas ātri nolietojas un plīst.
Runājot par to, kā uzņēmuma darbību ietekmējis Covid-19, īpašniece saka: “Pandēmija uznāca tieši tad, kad uzņēmums bija labi iekustējies un sācis savu darbību, bet nācies savu darbību ierobežot, kā arī atlikt plānus par paplašināšanos. Beidzot pēc lielajiem ierobežojumiem ir atsākusies cilvēku kustība. Tā kā telpas platība ir neliela, apmeklētāju skaits nevar būt liels – vienas vai divu mājsaimniecību ietvarā. Ceru, ka drīz varēsim biežāk un plašākā mērā sākt strādāt.” Nākotnes plānos ir attīstīties un paplašināt telpas, izbūvējot blakus telpu. Tā būšot ne tikai kā spēļu telpa, bet arī kā plašāka vieta, kur vecāki var mierīgāk pasēdēt, vai arī, kur rīkot kādus seminārus, lekcijas, kamēr blakus telpā spēlējas bērni. Iespējams, varētu attīstīt ideju par “Bēbīšu skolu”.
Parrilla Venta, Normunds Beika, SIA “Alpha Construction”.
Gatavošanas prasmes izkopj Latīņamerikā
Grila kafejnīca “Parrilla Venta” konkursam pieteikta nominācijā “Pakalpojums 2020”. Kafejnīcas īpašnieks Normunds Beika ar ēdiena gatavošanu nodarbojas jau gadiem ilgi un savas ēdienu gatavošanas prasmes izkopis tālajā Latīņamerikā, kur nodzīvojis vairāk nekā 10 gadu. Ēst gatavošana Normundam ir hobijs, tāpēc viņš vienmēr ir interesējies un mācījies no citām personībām un tautām. Visvairāk iemācījies Urugvajā un Argentīnā, kur nācies gatavot daudzus un dažādus tradicionālos gaļas ēdienus, kas pārsvarā tiek cepti uz grila vai atvērtā veidā uz uguns.
Pēc prasmju iegūšanas Normunds sācis strādāt grupas “Prāta vētra” bundzinieka Kaspara Rogas un mūziķa Dona kafejnīcā “Engure cafe”. Pēc dažām tur nostrādātām sezonām N. Beika nolēmis izmēģināt savu veiksmi dzimtajā Kuldīgā, strādājot kopā ar “Rezidence Kafe Venta”.
Pēc veiksmīga sākuma darbības joma tikusi palielināta, iepērkot dažāda veida aprīkojumu un palielinot arī darbaspēku. Nu jau uzņēmums piedāvā ēdināšanu arī izbraukumā un pasākumos, kā arī Pilsētas laukumā no “street food” vagoniņa, kas arī radies, ietekmējoties no Latīņamerikas, kur tradicionālos ēdienus mēdz pasniegt no šāda tipa vagoniņiem.
SIA “Biroja Tehnikas eksperts”, Jānis Šmits.
Uzņēmums ar pieredzi
SIA “Biroja tehnikas eksperts” Rīgā dibināta 2009. gadā, bet filiāle Kuldīgā ir kopš 2012. gada, un šodien darbs te ir desmit kuldīdzniekiem.
“Esam Kurzemes centrā, varam aptvert arī visas apkārtējās pilsētas – Ventspili, Liepāju, Saldu,” saka valdes priekšsēdis Jānis Šmits. Te remontē biroja tehniku un ražo, piemēram, toneru kasetes. “Lielākoties strādājam ar juridiskajām personām, un klientu ir ļoti daudz. Viens no lielākajiem ir tirdzniecības nams “Kurši”, vēl “Latvijas Mobilais telefons” un citi. Daudz ieguldām klientos un esam augoša kompānija,” turpina J. Šmits. “Desmit gados mūsu sfēra ir ļoti attīstījusies un no necaurspīdīgas jeb tumšas zonas kļuvusi gaiša – klientiem caurskatāma. Kurzemē varam saukties par Nr. 1, kas risinājumus atrod visātrāk. Neizmantojam ārpakalpojumus – visu darām paši. Daudz investējam programmās e-pakalpojumiem, internetveikalam. Kļūstam modernāki, pieejamāki, bagātāki ar plašāku sortimentu. Esam sākuši nodarboties arī ar nomu – tehniku iznomājam.
Vairākus gadus esam pārsnieguši miljona apgrozījumu.” Ir sadarbība gan ar Kuldīgas, gan Ventspils pašvaldību: “Esmu apmierināts, ka vietējo uzņēmumu novērtē. Mazās pilsētās jūtama saliedētība.”
SIA “Parella”, Aiva Zvirbule.
Kuldīgā – jau divpadsmit gadu
Ķīmiskā tīrītava “Parella” nosvinējusi savu 20 gadu jubileju, no tiem 12 gadus tas darbojas Kuldīgā. 2006. gadā uzņēmums pieņēma lēmumu virzīties uz ekoloģisku draudzīgu tīrītavu, kas atbilst visiem noteiktajiem standartiem Eiropā, taču tas esot bijis izaicinājums tirgū, jo konkurenti, kuri neizmanto ekoloģiskās tehnoloģijas, piedāvā lētāku cenu tirgū, jo gan tehnoloģijas, gan izejmateriāli izmaksā krietni vien lētāk nekā ekoloģiskie materiāli. Lai konkurētu, uzņēmums lēmis, ka gūs mazāku peļņu, bet ar laiku cilvēki jau ir sākuši to novērtēt, ko uzņēmums spēj piedāvāt salīdzinājumā ar pārējiem, tā parādot sevi kā spēcīgu spēlētāju tirgū.
Ideja par ekoloģisku uzņēmumu tikusi iegūta pieredzes apmaiņā Amerikā, kur perhlora ķīmiskās tīrītavas tikušas slēgtas saistībā ar tā ietekmi uz cilvēka veselību, tāpēc tika meklēta alternatīva Eiropā. Tā, gūstot pieredzi no dažādām valstīm, Itālijā tika iegūtas ekoloģiski sertificētas ķīmiskās tīrīšanas iekārtas, kas ir konstruētas saskaņā ar vismodernākajām metodēm un tehnoloģijām. Viss mazgāšanas cikls tiek veikts pilnīgi slēgtā vidē, kas norit bez emisiju nonākšanas vidē. “Mans mērķis bija panākt Kurzemē, lai visi esam veseli, mums ir ekoloģiska vide un nepiesārņojam dabu,” stāsta SIA “Parella” īpašniece Aiva Zvirbule.
Pašlaik uzņēmums apkalpo gandrīz visu Kurzemi, sākot no Liepājas un Ventspils un beidzot ar Pāvilostu un Saldu. Kompānija apkalpo ļoti daudz bērnudārzu, tāpēc ir ļoti svarīgi, ka tiek izmantotas ekoloģiskas metodes, jo var rasties situācijas, ka bērnam ir alerģija pret perhloru vai citām ķīmiskajām vielām, ko izmanto citās tīrītavās. Šādi tas tiek risināts. Uzņēmums ir saņēmis vairākas pateicības par to, ka, mazgājot veļu šeit, nav radušās alerģiskas reakcijas, kā tas ir gadījies, izmantojot citu ķīmisko tīrītavu pakalpojumus. Privātpersonu pasūtījumu veido tikai aptuveni 10 līdz 15 procentus no visiem pasūtījumiem. “Mēs esam priecīgi, jo Kuldīgā ir ļoti atsaucīga vide no daudzām pusēm. Esmu ļoti apmierināta ar kolektīvu. Mēs esam šeit, centrā, un pie mums brauc [izmantot pakalpojumu] no vienas puses un no otras,” papildina A. Zvirbule.
SIA “Bukstiņi S”, Bistro “Bukstiņš”, Sandra Ķibe.
Piedāvā tradicionālos latviešu ēdienus
Uzņēmums SIA “Bukstiņi S” dibināts 2013. gadā. Viss esot iesācies un attīstījies Kuldīgas 2. vidusskolā, kur tika gūta liela pieredze un zināšanas par pareizu uzturu, strādājot skolas ēdnīcā un paralēli arī kafejnīcā. Skolā esot nostrādāts divus gadus līdz brīdim, kad uzņēmums ir vēlējies paplašināties un pieņemt jaunus dzīves izaicinājumus. 2015. gadā uzņēmums pārcēlies uz jaunām telpām pilsētas centrā, Smilšu ielā 20. Bistro “Bukstiņš” galvenokārt piedāvā tradicionālos latviešu ēdienus, tostarp arī putras, saldos ēdienus, speķa pīrādziņus, biezpiena un ābolu raušus, sklandraušus un daudz ko citu. Atbildot uz jautājumu, vai bistro izjūt arī tūrisma sezonu vasarā, bistro īpašniece Sandra Ķibe teic, ka pārsvarā tūristu pieplūdumu nejūtot, uzņēmums strādājot vairāk vietējiem, jo ēdiens esot gluži kā mājās – lēts, vienkāršs un garšīgs: “Ir dienas, kad ir vairāk svešie cilvēki, īpaši vasarā vairāk izjūtami lietuvieši, bet ikdienā pie mums pārsvarā nāk strādājošie cilvēki, kuri jau ir kļuvuši par patstāvīgajiem klientiem.”
Uzņēmums piedāvā arī dažādus ēdināšanas pakalpojumus, piemēram, ēdienu līdzņemšanu un piegādi, kā arī specializējas galda klāšanas mākslā un piedāvā izbraukuma ēdināšanu – nometnēs, jubilejās, bērēs, brīvdabas un citos dažādos pasākumos.
Kopā uzņēmumā strādā 7 darbinieki, tiek piesaistīti arī vairāki praktikanti no dažādām skolām, kas apgūst ēdināšanas nozarē nepieciešamās zināšanas. Grūtajos pandēmijas laikos uzņēmums ir cīnījies un strādājis nepārtraukti, pielāgojoties visiem likumiem un ierobežojumiem.
Nominācija “SKAISTUMKOPŠANA UN VESELĪBA 2020”
SPA speciāliste Agnese Solomahina
Klienti pērk mieru
SPA speciāliste Agnese Solomahina saimnieko savā salonā “Sana by Agnese”.
“Kādā brīdī nācās mainīt savu dzīvi no A līdz Z. Tas nāca negaidīti, bet īstajā laikā. Tas bija laiks, kad mēģināju sevi salikt kā puzli no jauna. Centos saprast, kas īsti man patīk, kādu vēlos redzēt savu ikdienu, jo mēs katrs darbā pavadām gandrīz lielāko dzīves daļu. Domāju, kāda būtu tā atmosfēra, kādā diendienā vēlētos strādāt. To visu saliekot kopā, nonācu pie SPA jomas un masāžām, procedūrām, skaistumkopšanas, veselības. Tā es piedzimu otrreiz,” kļūšanu par SPA speciālisti atminas A. Solomahina.
Savu darbavietu viņa sporta skolas kompleksa 2. stāvā, ir priecīga par darba apstākļiem. A. Solomahina uzsver, ka ikdienā jādarbojas ar lielu mieru un katram klientam jāsniedz unikāla pieeja: “Katru dienu, nākot uz darbu, ir interesanti. Jābūt ir ļoti mierīgai. Rokām jābūt mierīgām. Uz darbu ierodos labu laiku pirms klienta. Katram klientam ir sava īpašā pieeja, un man patīk, ka varu dot nedalītu uzmanību, uzdot cilvēkam jautājumus par veselību un uzzināt, ko klients vēlas no manis tajā dienā. Lai nebūtu konveijers, cenšos katram kvalitatīvi, lēnām un mierīgi veltīt uzmanību.”
SPA speciāliste iezīmē, ka klienti iecīnījuši nepiespiesto un mierīgo procedūru atmosfēru: “Man šķiet, ka klienti no manis pērk mieru. Masāžas Kuldīgā mums ir diezgan daudz un dažādas, bet man uzsvars ir uz SPA pieeju, uz pusmeditatīvu stāvokli, lai cilvēki spētu atjaunoties. Ir gadījies, ka daži klienti procedūru laikā aizmieg. Tas man ir kā kompliments, jo saprotu, ka uzdevums ir izpildīts.”
“Kuldīgas bārddzinis”, Sandijs Lapiņš (t. 27426368).
Komforts kungiem
Bārdu uzpucēt vai matus apgriezt? Varbūt vēlaties šautriņas pamētāt, konjaciņu vai kafiju iemalkot? Šādus jautājumus klientiem uzdod vīriešu frizētavā “Kuldīgas bārddzinis”.
Aizputes ielā tā atvērta jau pagājušogad, bet mainījušies īpašnieki, nosaukums, un kopš marta te saimnieki ir Sandijs Lapiņš un Guntis Kaģis. Ideja bijusi šo vietu izveidot kā klubiņu, kur vīrietis var ne tikai safrizēties, bet arī pavadīt laiku, paskatīties sporta spēles. Interjers atbilstošs publikai: stūrī – mopēds, pie sienas – futbolistu krekli. S. Lapiņš smej: “Kad vīrietis aiziet pie frizieres, tad var dzirdēt, kā darbinieces savā starpā parunā par vienu, otru. Vīrietis iziet ārā un domā, ko diez tagad runā par viņu. Mums šeit ir vieta, kur brīvi varam parunāt par sievietēm.”
Līdz šim jaunākajam klientam bijuši divi gadiņi, bet vecākajam – 82. Labi juties esot gan viens, gan otrs. Tas nozīmējot, ka radīt īpašu atmosfēru izdodoties uz visiem simt, un šī vieta piemērota visu paaudžu stiprā dzimuma pārstāvjiem.
S. Lapiņš pēc septiņiem gadiem galvaspilsētā un pēc Rīgas Stila un modes tehnikuma absolvēšanas atgriezies dzimtajā pilsētā. Viņa kolēģis G. Kaģis ir jūrkalnieks. Pēc izglītības – mūziķis, kuru interesējot stils un mode. Guntis stāsta: “Mans lauciņš ir bungas un skaņu režija. Kuldīgā man ļoti patīk – te ir draudzīga vide un cilvēki. Ar klientiem veidojas labas attiecības, ir savējo sajūta. Ja nepieciešams, zvana vakarā. Esam elastīgi – varam strādāt arī pēc darbalaika.”
Skaistumkopšanas meistare Evita Isajeva
Skaistums dāmām
Skaistumkopšanas meistare Evita Isajeva frizētavā “Rita” strādā divpadsmit gadus. Līdz ar modes tendencēm un klienšu vēlmēm mainoties arī viņas darbs.
Agrāk viņa piedāvājusi skropstu pieaudzēšanu un masāžu, pašlaik – vaksāciju, uzacu korekciju, profesionālo grimu un skropstu laminēšanu. Aktualitāte ir permanentais meikaps jeb kosmētiski tetovējumi uzacu, lūpu un acu rajonā. Evita uzskata, ka šajā nozarē ir svarīgi nemitīgi apgūt jaunākās procedūras, jo konkurence liela – jāspēj piedāvāt pašu labāko. Katrai jaunai speciālistei esot sarežģīti iegūt klientus, bet loks ātri vien paplašinājies. Sava nozīme bijusi tam, ka viņa strādā frizētavā, kur klienti ir katrai frizierei, un no tā radušies arī Evitai. Darbs meistarei patīkot, un viņa domā, ka to jūtot arī apmeklētājas. Nesen draudzenes atgādinājušas, ka Evita meitenēm vēl pavisam mazām jau krāsojusi lūpas.
Podoloģe Anita Meiere
Reta profesija
Podoloģe Anita Meiere stāsta, ka vēlme strādāt veselības aprūpē bijusi, kopš pabeidza vidusskolu. “Atceros, ka pēc vidusskolas braucu uz Paula Stradiņa medicīnas koledžu, gribēju mācīties par laborantu, bet pēdējā brīdī pārdomāju, sapratu, ka ir arī kaut kas interesantāks. Mana profesija ir ar savu specifiku, kuru jaunieši pēc vidusskolas izvēlas reti. Darbs ir interesants un atbildīgs. Ne brīdi nenožēloju savu izvēli, strādāju jau 11 gadus. Man ir sava privātprakse Kuldīgā un Aizputē, strādāju arī Kuldīgas slimnīcas Rehabiliācijas nodaļā, tur pieņemu cukura diabēta pacientus, kuriem ir valsts atmaksāta vizīte pie podologa,” saka A.Meiere.
Viņa atzīst, ka podologu Latvijā ir maz, ir brīži, kad gribētos palīdzīgas rokas. Pašlaik A. Meiere ir vienīgā podoloģe Kuldīgā. Viņa stāsta: “Mans galvenais uzdevums ir novērtēt pacienta problēmas un sākt tās risināt. Es vēlos, lai cilvēki šeit nenāktu nevis nāktu. Darba ir ļoti daudz, šogad pieraksts ir pilns. Protams, ka pandēmija ietekmējusi arī mani, šis laiks bijis izaicinājumu pilns, mums viesiem kopīgiem spēkiem jātiek galā.”
Nominācija “AMATNIEKS 2020”
Zemkes juvelieru darbnīca, Andris Zemke.
Nepazaudēt tēva iemācītās juveliera prasmes
“Tēvs bija juvelieris. Es kopš mazām dienām arī sāku ar to nodarboties. Man bija pieci gadi, ka izgatavoju pirmās krelles. Šobrīd tas ir tikai mans hobijs, kam reizi nedēļā ceturtdienās veltu laiku. Arī nākotnē juvelierizstrādājumu izgatavošana paliks mans hobijs, bet pazaudēt to nevēlētos. Jau priekš tā, ka strādāju tikai reizi nedēļā, darba man ir ļoti daudz,” stāsta Andris Zemke. Viņš strādā tēva atstātajā nelielajā darbnīcā.
“Pats gan izgatavoju, gan remontēju dažādus juvelierizstrādājumus. Savulaik Jūrmalā salonos divus gadus pārdevu sevis izgatavoto, bet, tā kā salons uzlika ļoti lielu uzcenojumu, tad nopelnīt ar to nevarēja. Diemžēl klienti arvien retāk kaut ko pasūta izgatavošanai. Cilvēki vairāk vēlas saremontēt jau nopirktās lietas. Retos gadījumos kāds pasūta izgatavot laulību gredzenus. Arī krustiņus un medaljonus praktiski neviens pasūta. Vislabāk man patīk strādāt ar sudrabu, jo tas ir siltāks un patīkamāks,” iezīmē meistars. Juvelieris uzsver, ka šajā arodā nepieciešama ne tikai liela neatlaidība, bet arī akurātums un pacietība.
Sklandraušu meistare Gunta Veinberga.
Apaļie un gardie sklandrauši
Kāda ģimene, dodoties atpakaļ uz Ameriku, sacījusi, ka visspilgtāk atmiņā paliks veikalā “Kuldīgas labumi” pirktie sklandrauši. “Tā ir vislielākā atzinība, kādu var saņemt,” saka Kuldīgas meistare Gunta Veinberga.
“Arī pandēmijas laikā strādāju. Nav ko sūkstīties – jāpriecājas par to, kas ir,” sagaidot žūriju, saka Gunta. Viņa ir viena no lielākajām cepējām kooperatīvā “Kuldīgas labumi”, un rauši braucot uz visām pusēm – Liepāju, Ventspili, arī galvaspilsētu. G. Veinberga tiek dēvēta par vienu no inovatīvākajiem kooperatīva biedriem, jo rausi iemācījusies sasaldēt, un darbiniecēm veikalā atliek vien to krāsniņā izcept. “Amatniekam ir svarīgi, ka nav jādomā, kur braukt, kā tirgoties. Kooperatīvā man nav nekādu kreņķu,” turpina cepēja. “Bet bija laiki, kad visu nakti cepām un rīta agrumā braucām tirgoties. Esmu līdzbraucējiem pat sacījusi, lai parausta aiz matiem – ka neaizmiegu. Šodien mājās raušus izcepu vien radiem un draugiem. Pārējo sagatavojam un sasaldējam, tad sapakojam un vedam uz veikalu. Nedēļā top 200–250 raušu. Darbos liels palīgs ir dzīvesbiedrs Egils, ar kuru kopā esam jau 46 gadus.”
Sklandraušus G. Veinberga cep jau sen, un prasmes ierādījusi omīte. “Savukārt tēvs mācīja, ka bez pamatdarba jāprot arī kas cits, lai grūtākās dienās nepaliktu bez ienākumiem. Paldies vecākiem, kuri iemācīja strādāt, būt atbildīgai. Arī savus bērnus audzināju stingri. Tagad skatos – vecāki bērniem tik dod un dod, bet atdeves nekādas,” spriež G. Veinberga.
Vēl meistare atminas laikus, kad dzīvojusi Pāvilostā, kur vīramāte bērnudārzā bijusi šefpavāre. “Jūrmalas zemē labi auga burkāni, un reiz mums atveda veselu kaudzi. Ko ar tiem darīt? Nospriedu: jācep sklandrauši. Vēlāk, kad pārcēlos uz Aizputi, cepu arī kafejnīcā. Bija laiki, kad algu nevarēja izmaksāt un vadītāja deva mums zaļo gaismu – trīs meitenes cepām raušus, lai nopelnītu iztikai.”
“ZONDA DIZAINS jewelry”, Baiba Ivanovska.
Pārāk skaists, lai aizmirstu
Kulīdzniece Baiba Ivanovska dažādas rotas darina kopš 2007. gada. Sākumā tikai bižutēriju, kas tagad tiek tirgota internetā un 12 veikalos Latvijā, bet pirms pieciem gadiem ar zīmolu “Abiete”, kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē priede, sāka taisīt sudraba gredzenus un auskarus ar dzintaru. To viņa dara tāpēc, lai mainītu priekšstatu par dzintaru kā tikai iepriekšējām paaudzēm piemērotu rotaslietu.
“Redzēju dažādus dzintara izstrādājumus: brošas, krelles. Sapratu, ka man tās nepatīk. Bet pats dzintars iepatikās. Tas ir viens no tiem akmeņiem, kas ir silts visu laiku,” stāsta Baiba. “Pētīju, kas no dzintara ir piedāvājumā. Bija izbrīns, ka Latvijā neviens meistars negatavo jaunas rotas tādā formā, kādā to tagad daru es. Arī pasaulē ne. Sapratu, ka dzintars ir aizmirsts un mūsu paaudze nevarēs tādas rotas atstāt nākamajai paaudzei. Savā ziņā tas ir arī mazliet izzūdošs, jo tik daudz vairs nav pieejams. Tādēļ radās nodoms radīt modernas dzintara rotas.
Sāku Rīgā mācīties meistarklasē pie juvelieres. Sadraudzējos, izstāstīju savu vīziju. Viņa mani atbalstīja un piedāvāja strādāt savā darbnīcā. Es tur apstrādāju akmeņus, bet viņa man pēc manām skicēm taisa sudraba ietvarus. Darbnīcā piecas stundas esmu noslīpējusies putekļaina. Spectērpā – jāvelk cepure un maska. Tad izeju ārā un jūtos, kā bijusi SPA. Tajā brīdī, kad apstrādā akmeni, nevar domāt ne par ko citu. Jā, tas ir netīrs darbs, nav sievišķīgs, bet tas ir tāds radīšanas process, kurā iznāk kaut kas ļoti skaists un sievišķīgs. Interesantākais ir tas, ka nevar zināt, kāds būs rezultāts.”
Pagaidām Baiba darinājusi ap 60 rotām. Tās tiek piedāvātas no Ukrainas sūtītās koka kastītēs, kurās samtu no Anglijas Baiba iepilda pati. Plānots izveidot darbnīcu Kuldīgā. Profesionāla tehnika jau esot iegādāta.
SIA “Dabas sajūta”, Ilze Svilpe.
Iepazīt augus un gūt enerģiju
“Kuldīgas pilsdzirnavu” apartamentos Ilze Svilpe aicina uz “Dabas sajūtu” – vietu, kur izzināt savu un Latvijas augu spēku mijiedarbībā. “Kaut kas mums te ir starp debesīm un zemi,” izrādot ēku, teic I. Svilpe. Viņai ideja par uzņēmumu radusies, mācoties pirts skolā. “Pirtī ir īpaša aura ar stihijām – augiem, uguni un ūdeni. No dažādām enerģijām vajadzēja atbrīvot sevi un arī šo telpu. Vienu rītu pamodos un sapratu, ka jātaisa kvēpinājumi. Tie ir līdzīgi vīrakam ar spēcīgu smaržu,” saka I. Svilpe. Viņa darina arī mizu vīkšķus un hidrolātus jeb augu ziedūdeņus no Latvijas augiem. “Tie ir 100% dabīgi, bez konservantiem un citām pievienotām vielām. Tos var smaržot un smidzināt arī mazi bērni, taču tie ir arī ļoti spēcīgi dabīgi instrumenti,” skaidro Ilze.
“Ejot pļavā, izvēlos tos augus, kas ar mani runā. Mācos, kā katrs uz cilvēku iedarbojas emocionāli. Piemēram, neredzot uzrakstu, cilvēks izvelk pudelīti ar plūškoku, un tas nozīmē, ka viņam vajag mieru. Ozols – spēka simbols – savelk atpakaļ spēku, kas izkaisīts pa malu malām. Pelašķis ir labs kovida laikā. Vai esat redzējuši pelašķi, kas būtu nokāris galvu? Nekad – tas spēj to noturēt. Šis augs arī cilvēku notur vertikāli.”
“Sniedzītes kūkas”, Sniedze Zaļkalne.
Laimīgi klienti atsver negulētās naktis
Sniedze Zaļkalne cep izsmalcinātas kūkas. “Sniedzītes kūkas” ir S. Zaļkalnes vaļasprieks un sirdsdarbs, ar ko viņa nodarbojas jau kopš 2017. gada. Pirmsākumi meklējami sadarbībā ar kafejnīcu “Pīlādzītis”, kur tika pārdoti dažādi konditorijas izstrādājumi. Šādi tika sasniegta liela vietējo interese par Sniedzes gardumiem, un ar laiku paplašināts gan piedāvājuma klāsts, gan ražošanas apjoms. Pašlaik meistare piedāvā dažādus konditorejas izstrādājumus, individuāli pielāgotas un tematiskas tortes ar šokolādes zīmējumiem, kāzu tortes, kā arī citus gardumus dažādām gaumēm.
“Pret sevi esmu ļoti stingra, ja kaut kas nepatīk, tad varu arī pie kūkas strādāt pat trīs līdz četras stundas,” stāsta Sniedze. Redzot klientus laimīgus un iegūstot labu atgriezenisko saiti no klientiem, tas atsver visas negulētās naktis un motivē darboties vēl labāk. Konstanti tiek paplašināts arī savs redzesloks, piedaloties dažādos kursos, tiešsaistes semināros un meistarklasēs. Arī pati amatniece veido savas meistarklases, sadarbojoties ar Kuldīgas Aktīvās atpūtas centru, kas notiek arī attālinātā režīmā, kur katra mājsaimniece var darboties savā virtuvē ar saviem virtuves piederumiem, kas palielina meistarklases mācīšanās efektivitāti.
Lai radītu šādus darbiņus, ir jābūt stiprai radošajai un mākslinieciskajai pusei. Sniedze ar māksliniecisko ir saskārusies jau iepriekš, pabeidzot kursus floristikā un nodarbojoties ar kāzu un svinību dekorēšanu, kas ir kalpojis par pamatu konditorejas mākslas darbiem, kas tiek radīti šodien.
Pašlaik saimniece darbojas mājas virtuvē, bet nākotnē ir plāni procesu pārvirzīt uz atsevišķu telpu. Paralēli Sniedze strādā SIA “Kuldīgas siltumtīkli” par grāmatveža palīgu, kur jau nostrādāts 25 gadus.
Nominācija “TŪRISMA UZŅĒMĒJS 2020”
Stādaudzētava “Ziedoņi”, Dagnija Voika
Smaržīgi krāšņos ziedus grib lūkot daudzi
Peoniju cienītāji visā Latvijā zina, ka vasarā jādodas uz stādaudzētavu “Ziedoņiem” Pelču pagastā. Tur saimniece Dagnija Voika izveidojusi plašu dārzu, kurā var priecāties aptuveni par 200 šķirnēm.
D. Voika stāsta, ka dārzs tapis 16 gados. Tukšā pļavā pamazām veidota kolekcija. Tagad šķirņu skaits pietuvojies diviem simtiem. Ziedēšanas laiks ir divi mēneši, tad šeit var redzēt peoniju burvību. Esot pat tādi cilvēki, kuri dārzu apmeklē vairākas reizes sezonā, jo visas nezied vienlaikus – ir agrās un vēlās šķirnes. D. Voika: “Sākumā darīju pašas priekam. Doma rīkot Peoniju dārza svētkus radās pēc tam, kad 2013. gadā šeit paviesojās “Puķu draugu saiets” – dienas laikā ieradās pusotrs tūkstotis. Nākamajā gadā atvērām dārzu apskatei, jo kolekcija katru gadu tika paplašināta un cilvēkiem bija interese.”
Dārzniece nodarbojas arī ar selekciju: “Jebkura selekcionāra sapnis ir izveidot savu unikālo ziedu. Ceļš no sēkliņas līdz ziedam ir garš – rezultātu var redzēt tikai pēc pieciem septiņiem gadiem.” Darba pietiek no agra pavasara līdz vēlam rudenim, bet saimniece atzīst: “Liels gandarījums ir redzēt, ka ar savu aizraušanos varu radīt cilvēkiem prieku.”
Kursas zeme, SIA “Pipari un sāls”, Ingmārs Lādens
Svarīgi, lai ēdiens garšīgs
SIA “Pipari un sāls” saimnieko kafejnīcā “Kursas zeme” rātslaukumā. Kafejnīca ir Ingmāra un Dzintras Lādenu lolojums, tā durvis vēra 2019. gada janvārī. Vasarā te nodarbina 18 cilvēkus, ziemā – astoņus. Saimnieki atzīst, ka vasara bijusi ļoti veiksmīga, un kafejnīcu iecienījuši daudzi tūristi.
“Strādājam un cīnāmies. Sākotnēji, bija paredzēts darboties kā kafijas grauzdētavai un nelielai kafejnīcai, bet beigās sapratām, ka tas galīgi nestrādā, un tas pašlaik izveidojies par lielāku pasākumu. Tas vairāk ir manas sievas un darbinieku nopelns. Tā ir viņu lielā uzņēmība. Mana sieva Dzintra ir galvenā, kas visu šo ir attīstījusi un noturējusi,” dzīvesbiedri uzslavē I. Lādens. Problēmas sagādājot lielā darbinieku mainība.
“Klientiem ir svarīgi ne tikai ēdienu vizuāli ieraudzīt, bet arī paēst, jo mūsu porcijas ir pietiekami lielas.” Dz. Lādena piemetina: “Man ir svarīgi, lai ēdiens ir garšīgs un porcijā nebūtu mazs, smalks pikucītis. Lai, atnākot ģimenei ar bērniem, var kārtīgi paēst. Pie mums ēdiens tiek gatavots uz vietas, uz gāzes plīts, un pēc tam ievietots konvekcijas krāsnī. Mums nav mikrovilņu krāsns,” stāsta I. Lādens.
Kempings “Nabīte”, SIA “LAKEBUR”, Inese Burdīgina un Madara Burdīgina-Riekstiņa
Ar katru strādā individuāli
Gleznainā vietā, kur Lielais Nabas ezers robežojas ar Nabas upi un ko ļoti iecienījuši ūdens tūristi, atrodas kempings “Nabīte”. Inese Burgīdina kopā ar meitu Madaru un viņas ģimeni te saimnieko jau 20. sezonu. Kempings sniedz pilna servisa pakalpojumus tai skaitā piedāvājot arī DJ, apskaņošanas un apgaismošanas pakalpojumus, pirts, laivu nomu un daudz ko citu. Te var pārnakšņot četrvietīgās un trīsvietīgās mājiņās, labiekārtotos numuriņos viesu namā vai vasaras periodā – arī telšu vietās ezera krastā.
“Mums ir atšķirīgs darbības princips kā citiem, jo lielākā daļa var tikai 20 vai 30 cilvēkus uzņemt, kas darbojas mazos kvantumos, bet mēs toties strādājam uz daudzumu. Vairākus hektārus pļaujam, grābjam un varam izmitināt 160 cilvēkus,” stāsta saimniece. Kempingā pārsvarā figurē tradicionālais un dabīgais materiāls – koks, lai radītu autentisku lauka sajūtu, atpūšoties no pilsētas dzīves vai saspringtās ikdienas. Papildus tam saimnieki sākuši audzēt arī tīršķirnes vistas, kas, kā stāsta saimniece, pilsētu bērniem ļoti patīk un parāda īsto lauku šarmu.
Ģimene ar katru klientu strādā individuāli, piemeklējot atbilstošāko mājiņas atrašanās vietas, šādi rūpējoties un saglabājot labas attiecības. Kempingā dažādos darbos tiek iesaistīti arī skolēni un tehnikuma audzēkņi, kuriem vasaras periodā ir iespējams šeit strādāt vai iziet praksi, šādi apgūsto dažādus lauku darbus un viesu nama administrācijas pakalpojumus.
Uzņēmums saņēmis krietnu triecienu pandēmijas iespaidā, jo vairs nenotiek lielie pasākumi, izjusts ārzemju tūristu iztrūkums. Sezona sākusies gausi, bet pēc tam, laikam ejot, situācija sākusi lēnām uzlaboties.
SIA “Hotel Virkas muiža”, Kaspars Bergmanis.
Lielākā viesnīca Kuldīgā
Senajā Virkas muižā tūristus gaida divas viesnīcas: “Boutique Hotel Virkas muiža” un “Comfort Hotel Kuldiga”. Te ir dažāda izmēra dizaina numuri, kā arī klasiska stila un ekonomiskās klases istabas.
Īpašnieks Kaspars Bergmanis par tūrisma mītnes tapšanu stāsta: “Virkas muiža man pieder, pateicoties volejbola klubam “Elvi”, ko savulaik izveidojām komandas “Elvi/Kuldīga” atbalstam. Komandai par mājvietu izvēlējāmies muižu, kas tolaik bija stipri nolaista. Sākām remontu, lai sportisti tur varētu dzīvot. 2008. gads bija augstāko sportisko sasniegumu punkts un arī krīze ekonomikā. Lai komandu uzturētu, vajadzēja ļoti lielus līdzekļus, un bija jāaizvēlas: komanda vai bizness. Nācās klubu likvidēt. Krīzes rezultātā pret ieguldījumiem remontā varējām ēku saņemt. Kādu laiku tā bija budžeta viesnīca, par ko rūpējās un kur visu savu enerģiju ieguldīja vadītāja Inga Trumsiņa. Paldies viņai, ka ēka tika saglabāta! Pirms pieciem gadiem sāku kapitālo remontu. Otrais stāvs izremontēts tā, kā tam būtu jābūt. Pagājušā gada darbs bija fasādes remonts. Visu, ko nopelnām, liekam atpakaļ. Tagad Kuldīgā esam lielākā viesnīca: senajā namā varam uzņemt 90 viesus, otrajā ēkā ir desmit numuriņu. Jaunums – milzīga sarīkojumu telts lieliem notikumiem un kopābūšanai.”
Muižas dzīvi kopš maija organizē Eva Šimo. Viņa daudzus gadus strādājusi prestižos viesmīlības uzņēmumos ārzemēs, tagad atgriezusies Latvijā. K. Bergmanis: “Mums ar Evu ļoti paveicies – viņai ir liela pieredze, un viņa nelieto vārdus “nezinu, negribu”. Konkursā uz vadītājas amatu pieteicās trīs ļoti spēcīgas kandidātes, un priekšroku devām kuldīdzniecei.”
Eva stāsta: “Strādājam ar domu, ka viss ir iespējams: gan jebkādas viesu vēlmes, gan pašu izaugsme.” Viesnīcā un virtuvē strādā 15 darbinieku: “Mācām un konsultējam, un, ja ir vēlme pilnveidoties, šeit ir karjeras iespēja.” Te ir arī telpas semināriem, esot doma pasākumus muižas teritorijā rīkot ne tikai viesiem, bet arī citiem interesentiem.
Nominācija “ĢIMENE UZŅĒMĒJDARBĪBĀ 2020”
Kempings un atpūtas vieta “Usmas Meķi”, Grasmaņu – Lašu ģimene
Uzticēšanās ģimenei
Grasmaņu-Lašes ģimene saimnieko atpūtas kompleksā “Usmas Meķi” Usmas ezera krastā. Atpūtas vieta izveidota tālajā 2000. gadā. ““Usmas Meķi” ir mans darbs un hobijs. Ja mums šeit pašiem nepatiktu, mēs nevarētu šeit strādāt,” teic Agnese Grasmane-Laše.
“Pašlaik brīvprātīgā – piespiedu kārtā šeit strādā visa ģimene – gan meita Paula, gan dēls Toms. Sociālo tīklu kontus uztur Toma draudzene Patrīcija – tas ir viņas nopelns, ka sanāk tik labi un tiekam pamanīti. Patrīcija atbild arī par virtuvi. Toms gādā par aktīvo atpūtu – ūdens motocikliem, kuteri, ūdens slēpēm un daudz ko citu. Es atbildu par tīrīšanu, uzkopšanu, citām saimnieciskām lietām. Meita Paula dara visu, ko vajag. Tā teikt – visi darām visu, kas nepieciešams,” stāsta uzņēmēja.
“Piedāvājam dažādas mājiņas – bez ērtībām, ar daļējām ērtībām un visām ērtībām – pat baļļām un pirtīm. Piedāvājam arī ēdināšanu, ziemā telpas var izīrēt pasākumiem. Bērniem ir dažāda veida aktīvā atpūta, varam uzņemt nometnes. Šovasar bija iespēja arī jāt ar zirgu. Šī vasara mums bija ārkārtīgi darbīga,” iezīmē saimniece.
“Usmas Meķos” ir arī algoti darbinieki, bet vasarā uzņēmums aktīvi piedalās pašvaldības un Nodarbinātības valsts aģentūras jauniešu nodarbinātības programmās. Bez papildspēkiem vairs neesot iespējams ar visu tikt galā.
Saimniece uzsver, ka izaicinājumu ikdienā netrūkst, bet uzslavē savu ģimeni un priecājas par lielisko savas saimes saliedētību: “Izaicinājums ir tas, ka ir daudz jāstrādā. Vasarā nav iespējams nedomāt par darbu. Bet tā ir visiem, kam ir savi uzņēmumi. Protams, vieglāk ir, kad visa ģimene strādā. Tu zini, ka vari viņiem uzticēties. Vai tas kaut ko sarežģī? Jā, jo man pret saviem bērniem ir augstas prasības. Viņiem nav atlaižu, un viņiem ir jāizdara desmitreiz labāk par citiem. Daudz vairāk tiek aizrādīts un likts darīt. Bet, no otras puses, ir vieglāk, jo man ir tik forši bērni, turklāt ļoti strādīgi.”
ZS “Ezergaļi”, Erdmaņu ģimene.
Saimnieko jau vairākās paaudzēs
Zemnieku saimniecība “Ezergaļi” veiksmīgi, jau ceturtajā paaudzē, darbojas Vārmes pagastā. Iveta un Dzintars Erdmaņi kopā ar ģimeni nodarbojas ar graudkopību un sēklu audzēšanu. Saimniekot palīdz meitas Signe un Marta ar savām ģimenēm.
Sākot saimniekot deviņdesmito gadu sākumā, tika pārņemta Ivetas vecmāmiņas saimniecība. Sākotnēji arī nodarbojušies ar lopkopību, audzējuši puķu stādus, bet, laikam ejot un saimniecībai kļūstot arvien lielākai, pieņemts lēmums nodarboties tikai ar graudkopību. Saimniecībā tagad apsaimnieko ap 1000 hektāru, nodarbinot 8 darbiniekus. Visvairāk te audzē ziemas kviešus, bet arī rapsi, vasaras kviešus, nedaudz auzu, kaņepes u.c. Lielāko daļu no graudiem eksportē. Gadu gaitā ar Eiropas fondu atbalstu saimniecība ieguldījusi naudu tehnikas iegādei, kaltes izveidei, meliorācijas izveidei un citos projektos.
Saimnieku nākotnes plānos ir restaurēt kalti un, iespējams, uzbūvēt vēl vienu kalti, kas ļoti atvieglotu darbu, jo kulšanas laikā tā ir ļoti noslogota. Katru gadu tiek atjaunots arī tehnikas parks, kas ir viens no galvenajiem darba instrumentiem šajā biznesā.
Saimnieki lepojas ar saviem trim mazdēliem, saimnieks Dzintars saka: “Būs, kas nākotnē kombainē”. Bet Iveta uzsver, ka liels ieguldījums ir tam, ka ģimene darbojas kopā. Meita Signe palīdz darboties ar visām programmām, kurās jāreģistrē darbības, kas saistītas ar ikdienas darbiem, sēšanu, kulšanu, miglošanu un tamlīdzīgi. Paši arī izies darba aizsardzības kursus, lai nebūtu jāalgo speciālists, kas atbild par šīm lietām. Katru gadu jāseko līdz visām birokrātiskajām izmaiņām, kas skar šo sfēru, kā arī, gadiem ejot, jāpielāgojas klimatiskajiem apstākļiem, kas ar gadiem mainās.
SIA “PBT”, Siliņu ģimene
Projektē un uzrauga
Arhitektūra, būvuzraudzība un projektēšana ir pamatdarbība uzņēmumā “PBT”, kur strādā kuldīdznieki Velga, Aivars un viņu dēls Artūrs Siliņš. Uzņēmums dibināts 2013. gadā, un tagad tajā visaktīvāk strādājot dēls.
Vecākie Siliņi pēc toreizējā Rīgas Politehniskā institūta absolvēšanas izvēlējušies dzīvot Kuldīgā, kaut arī iepriekš Velga dzīvojusi Pierīgā, bet Aivars – Talsos. 1996. gadā dibināts uzņēmums, kas projektējis labiekārtošanas darbus, daudz strādāts Ventspilī, vēlāk arī Kuldīgā. Kamēr audzis uzņēmums, auguši arī dēli. Vecākais dēls Edgars izmācījies medicīnu, bet Artūrs pēc studijām Rīgas Tehniskajā universitātē turpinājis vecāku iesākto. Uzņēmums projektējis ielas, stāvlaukumus, parkus Talsos, Liepājā, Aizputē, Ventspilī un Kuldīgā. “Kuldīgā projektēt – tam ir sava odziņa,” saka Artūrs. “Te domā ne tikai par to, lai būtu lētāk, bet arī par to, lai ir skaistāk. Tāpēc šī pilsēta daudziem patīk. Te risinājumi ir interesanti.
SIA “PC Konsultants”, Dilānu ģimene.
Darīt to, kas patīk un sanāk
Aldis un Antra Dilāni, kuri uzņēmējdarbībā darbojas vairāk nekā 20 gadus, konkursā pieteikti kategorijā “Ģimene uzņēmējdarbībā 2020”. Ģimenes uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir grāmatvedības programmu tirdzniecība, apmācība, apkalpošana, datorlietu un kancelejas preču tirdzniecības veikals “PC konsultants” un veikals “Pindzele” radošiem cilvēkiem. Biznesā palīdz arī dēls Andris, kurš nodarbojas tehniskiem darbiem un risinājumiem. Uzņēmums pašlaik algo astoņus darbiniekus.
“Strādāju skolā, mācīju fiziku un universitātē biju apguvis pirmos datorus. Atbraucot uz Kuldīgu, skolā man bija pirmie datori, arī vairākām iestādēm vajadzēja, lai es palīdzu apgūt, kas tas par “zvēru”. Aizejot uz virsmežniecību, Jānis Iesalnieks teica: “Es nevaru tev kā privātpersonai samaksāt, tev jātaisa firma.” Es viņam saku: “Tas taču ir sarežģīti!”. Viņš atbild: “Nav sarežģīti! Aizej pie notāra un ātri uztaisi!”. Tālāk pie notāres, viņa izvelk veidlapu un jautā man, kā firma sauksies. Kas pirmais man ienāca prātā, to arī ierakstīju. Aizeju mājās un paziņoju, ka nodibināju firmu. Visi smējās un teica “baigais biznesmenis”, bet tāds bija sākums,” pirmos soļus uzņēmējdarbībā tālajā 1993. gadā atminas Aldis Dilāns.
Antra Dilāne papildina: “Pēc izglītības esmu pasniedzēja. Esmu matemātiķis, bet Aldis ir fiziķis. Abi sākām strādāt skolā, un, kad es aizgāju dekrētā, sapratu, ka skolā neatgriezīšos. Tomēr vēlme mācīt manī iekšā bija. Sāku pasniegt datorstundas. Vēlāk atnācām uz šejieni, telpām Raiņa ielā. Veikala un personāla lietas ir mana atbildība, bet Aldis rūpējas par grāmatvedību, klientu konsultācijām. Aldim, tā teikt, ir uzņēmuma gudrā daļa. Taču, kā jau mazā uzņēmumā, mēs darām visu. Sākot no malkas gādāšanas, beidzot ar visu pārējo.”
2008. gadā pēc viņas idejas radās veikals “Pindzele”: “Sākoties krīzei 2008. gadā, auduma veikals blakus izvācās, un mums radās iespēja iegūt telpas. Lai gan tajā laikā citi centās visu samazināt, mēs paņēmām šīs telpas un sāku tirgot mākslas lietas. Mana intuīcija izrādījās pareiza, jo mēs savā ziņā esam Kuldīgas magnēts”.
“Viens no maniem draugiem stāstīja latviskās pārdošanas likumu – ja klients tevi izmet pa durvīm, nekāp atpakaļ iekšā pa logu. Viņš pats pie tevis atnāks. Šī lieta izpildās arī mūsu biznesā, un tas nes gandarījumu, kad klients pēc laika atgriežas,” atklāj A. Dilāns. Tikmēr A. Dilāne uzsver, ka smaidīgie klienti ir labs enerģijas lādiņš.
Kaspara Bergmaņa un Nansijas Lindes ģimene
Dara pašiem, noder arī citiem
Savā pieredzē dalās Kuldīgas uzņēmēji Nansija Linde un Kaspars Bergmanis. Kopā ar vecākiem strādā dēls Krists Bergmanis, kurš apsaimnieko ģimenes nekustamos īpašumus. Meita Nika Linde dzīvo Rīgā, ir funkcionālā fitnesa trenere un veselīga dzīvesveida motivatore, un viņai ir divi bērni: Gustavs un Emīls. Jaunākā meita Betija Bergmane mācās tūrismu Ventspils tehnikumā.
Kaspars dzimis un audzis Saldū, bet uz Kuldīgu viņu atvedusi dzīvesbiedre, un te dibināta ģimene. Par uzņēmējdarbībā kopā piedzīvoto Nansija saka: “Droši vien grāmatu varētu sarakstīt.” Ģimene atzīst: gan izaugsme pieredzēta, gan krīze pārdzīvota. Kādu jomu izvēlēties, to bieži noteicis vienkāršs jautājums – ko pašiem vajag, gribas un kā nav, to tad arī attīstīt, un izrādās, ka arī noder citiem.
K. Bergmanis: “Deviņdesmito gadu sākumā kopā ar Arvi Mikālu no Vācijas vedām lietotas mantas un šeit tirgojām, Kuldīgā atvērām veikalu “Toms”. Saimniecības preču, būvmateriālu un pašapkalpošanās pārtikas veikalu te vēl nebija. “Mājlietas” vēlāk tika radītas tāpēc, lai nopirkt varētu veļas pulveri un citas saimniecības preces.” N. Linde: “Uzņēmējdarbības sākumā vīri veda un pakoja tehniku un mēbeles, mēs ar Baibu (Arvja sievu – aut.) tīrījām.”
Savukārt “Elvi” bija Kuldīgā pirmais pašapkalpošanās pārtikas veikals, kas izauga par veikalu ķēdi, kurā strādā ap 700 darbinieku. K. Bergmanis: “Bija laiks, kad visa kā bija ļoti daudz un apgrozījums – miljonos. Uzņēmumam “Linde pārtika” gadā tas bija 30 miljonu, tad vēl bija būvniecība, citas sfēras. Sapratu, ka to nevajag. Tik daudz manis nav, lai spētu visu kontrolēt un viss strādātu nevainojami.” Pašlaik ģimenei pieder veikals “Alandeko”, būvfirma “P.B.A.”, viesnīca Virkas muižā, apartamenti, citi nekustamie īpašumi.
Uzņēmēju bērni pirmo darba pieredzi guvuši, strādājot vecāku uzņēmumos un sākot ar pavisam vienkāršiem darbiņiem, piemēram, esot par istabeni, iznesot būvgružus no objekta. K. Bergmanis uzskata, ka tā ir tāda dzīves skola, kas jāapgūst tieši praksē, kaut vai tāpēc, lai zinātu, ko negribi darīt, lai saprastu, kā veidojas darba alga, kas un kādi ir nodokļi utt.
Nominācija “DEBIJA 2020”
Suši bārs “Hercogs”, Pēteris Silarājs.
Biznesu sāk pandēmijas laikā
Suši bārs “Hercogs” Kuldīgas vecpilsētā darbojas otro gadu, un Pēteri Silarāju var nodēvēt par drosmīgu, jo biznesu viņš sācis tieši pandēmijas laikā. Nesezonā te nodarbina trīs četrus, sezonā – septiņus astoņus cilvēkus.
“Bāru atvērām pirmajā saslimšanas vilnī, un daudzi mūs sauca par kovida bērniem,” atklāj P. Silarājs. Viņš Kuldīgā nonācis pirms četriem gadiem, kad apmeklējis pavasara palu šovu “Lido zivis”. “Tolaik Ventspils tehnikumā mācījos par ēdināšanas speciālistu. Man piedāvāja, lai palīdzu, pēc tam Mārtiņš Kokalis uzaicināja par šefpavāru “Metropolē”, bet man tolaik vēl bija tikai 18. Vēlāk padarbojos kafejnīcā “Kursas zeme”. Sapratu, ka zināšanas un spēki ir uzkrāti – pienācis laiks sākt ko savu.
Sastapu nu jau kolēģi Matīsu Upleju, un viņš ieteica šīs telpas. Sāku domāt, kā Kuldīgai vēl pietrūkst. Pirmā ideja bija burgeru bārs, jo pašam tāds ēdiens tuvāks. Vēl izsecināju, ka pietrūkst suši. Tā 2020. gada 4. janvārī sākām darboties – vispirms iekārtot bāru. Viss, kas te redzams, par 90% ir pašu taisīts: slīpējām, krāsojām. Bārs durvis vēra aprīlī. Šī ir otrā vasara, kad strādājam. Jāsecina: pirmā bija labāka, šī klusāka. Mums labāk patīk apkalpot uz vietas, jo tad redz atgriezenisko saiti.”
SIA “Rosgard”, Rosens Ilijevs.
Kurzemes sparģeļu karalis
Kategorijā “Debija 2020” konkursam pieteikts SIA “Rosgard”. Uzņēmums dibināts 2016. gadā un nodarbojas ar zaļo sparģeļu audzēšanu. Saimnieks Rosens Ilijevs trīs gadus ļāvis sparģeļiem augt, lai 2019. gadā varētu pirmo reizi plūkt gardos un vērtīgos asnus.
“Ar sparģeļiem pirmā darīšana bija vairāk nekā pirms desmit gadiem, kad Dānijā strādāju sparģeļu novākšanā, un man izveidojās labas attiecības ar dāņu saimnieku. Vienu sezonu dānim piecarpus tūkstoši stādu palika pāri, un divu nedēļu laikā bija jāatrod, kur tos iestādīt. Tā arī sāku 2017. gadā, kad iestādīju pirmos sparģeļus, bet 2019. gadā varēju sākt tos piedāvāt klientiem. Apjoms aug ar katru gadu, un nākamais gads, visticamāk, būs visražīgākais. Man ir divi lauki,“ stāsta R. Ilijevs.
Viņš biznesu aizsācis un vada paša spēkiem, un šobrīd ir lielākais sparģeļu audzētājs visā Kurzemes reģionā. “Strādāju viens, tikai uz sezonu meklēju palīgus. Nekādas ķīmijas audzēšanā nelietoju. Pārsvarā manu produkciju iegādājas privātpersonas, daļu vedu uz tirgiem. Sparģeļi bija nopērkami arī “Kuldīgas labumu” veikalā. Piegādāju arī dažiem Rīgas restorāniem. Cenšos sparģeļus klientiem nogādāt pēc iespējas svaigākus, un cilvēki saka, ka mani sparģeļi ir garšīgākie, kādus ir ēduši. Sezona ilgst 40 līdz 45 dienas, taču tad ir jāstrādā bez brīvdienām,” stāsta uzņēmējs
R. Ilijevs atzīst: “Tas ir hobijs un blakus bizness. Ieguldījis, protams, esmu ļoti daudz, bet vismaz šogad daļa ir atpelnīta. Sāku no nulles, man nebija ne traktora, ne citas tehnikas. Pašlaik esmu apstādījis pusotru hektāru ar sparģeļiem, bet paskatīšos, kā man ies, jo šogad Covid-19 dēļ vairāki pircēji atteicās no sākotnēji pasūtītajiem sparģeļiem.”
SIA “Tiny Bunny”, Ilva Kauliņa.
Bērnu apģērbs ar īpašu vēstījumu
SIA “Tiny Bunny” piedāvā gaumīgus, lakoniskus apģērbus bērniem līdz desmit gadu vecumam. Apģērbs ir rūpīgs roku darbs, darināts no dabīgiem materiāliem. Uzņēmums lepojas ar apģērbu apdrukām, kas veidotas no oriģinālām, ar roku zīmētām ilustrācijām, kā arī ar unikāliem audumiem ar pašu veidotu rakstu.
Uzņēmuma īpašniece Ilva Kauliņa stāsta, ka ideja par bērnu apģērbu dzima visai nejauši: “Ideja radās, kad man, staigājot pa parku, ienāca prātā nosaukums “Tiny Bunny”, un pie sevis nodomāju: “Tas gan ir lielisks nosaukums bērnu apģērbu zīmolam.” Tā tas sāka manī augt, pašai piedzima pirmais bērniņš, sāku radīt pirmos apģērbus viņam, pēc tam arī draudzeņu bērniem.”
“Mūsu kolekcijas nav tikai par apģērbu, bet katra nes kādu vēsti. Mēs runājam par bērnu emocionālajai attīstībai, ģimenei svarīgām tēmām. Piemēram, atgādināt bērnam, cik ļoti vecāki viņu mīl. Tas ir domāts, lai mēs audzinātu savus bērnus ar drošu pamatu, viņi augtu par pārliecinātiem pieaugušajiem, kuri tālāk būs spēcīga nākamā paaudze,” zīmola pamatvērtības ieskicē I. Kauliņa.
“Savu darbību sākām Latvijā, bet nu jau dodamies uz eksportu un esam piedalījušies divās starptautiskajās izstādēs Parīzē, prezentējām sevi, Kuldīgu un Latvija plašākai pasaulei. Latvijā liekam tekstu latviešu valodā, bet ārzemju pasūtījumiem – angļu valodā.” Nupat izveidota nākamās vasaras kolekcija, un ir jau pirmie pasūtītāji no veikaliem ASV un Beļģijā.
“Tiny Bunny” īpašniece iezīmē, ka lielākā atbildības daļa gulstas uz viņas pleciem, taču uzsver, ka tas ir arī komandas darbs: “Uzņēmumā es darbojos viena, bet mums ir palīgu komanda – ir grafiskā dizainere un cilvēks, kurš nodod dizainu šūšanai ārpakalpojumam. Mēs šujam sadarbībā ar citu Kuldīgas uzņēmumu SIA “ED Kriksis””.
SIA “Kursa Altum”, Māris Lapsiņš.
Piedāvā arborista pakalpojumus
SIA “Kursa Altum” īpašnieks Māris Lapsiņš īstenojis sapni kļūt par uzņēmēju, un viņa bizness saistīts ar hobiju – klinšu kāpšanu. Uzņēmums piedāvā arborista pakalpojumus, tostarp vainaga veidošanu, kopšanu, koku stāvokļa novērtēšanu un konsultācijas, šķeldošanu, celmu likvidēšanu um citus darbus. M. Lapsiņš savus pakalpojumus piedāvā gan visā Kurzemē, gan arī Rīgā un tās apkārtnē.
“Sāku būtībā ar neko, un nu jau iekrāts diezgan paliels inventārs un zināšanu bāze, kā arī kontakti,” stāsta Māris. Savu ideju par biznesu Māris sācis attīstīt 2017. gadā. Sācis ar biznesa plāna izstrādi, kā arī teorētisko zināšanu un prakstisko iemaņu iegūšanu Ogres meža tehnikumā. Savu ideju M. Lapsiņš turpinājis attīstīt ar LIAA Kuldīgas biznesa inkubatora atbalstu – te ieguvis vērtīgas zināšanas, kontaktus un palielinājis savu darba inventāru, piedaloties dažādos LEADER projektos.
Ikdienā uzņēmumā Māris strādā kopā ar kolēģi, bet, palielinoties darba apjomam un strādājot ar lielāka apjoma objektiem, tiek piesaistīti papildspēki, lai darbu paveiktu pienācīgi un nevilcinoties. Līdz ar augošo attīstību sezonalitāte uzņēmumu krasi neietekmē, jo darbus veic arī ziemas aukstajos mēnešos.
Skaistuma Platforma “Kemona”, Monta Putniņa un Nansija Freija.
Katram meistaram savs klients
Frizieres Monta Putniņa un Nansija Freija skaistuma platformu “Kemona” atvēra 2019. gada 1. maijā.
Ideja par savu frizētavu frizierēm radās, kad kopā brauca uz mācībām Rīgā, lai paaugstinātu friziera kvalifikāciju. “Sadraudzējāmies un sapratām, ka esam uz viena viļņa. Gribējām savu salonu, kurā nesteidzīgi strādāt, kur nav garas rindas un varam veltīt uzmanību katram klientam. Izvēlējāmies šo vietu, jo dzīvojam tepat blakus mājā, kā arī mums ir mazi bērni un šeit ir daudz vieglāk piebraukt ar mašīnu,” stāsta M. Putniņa. Pirms tam šajās telpās atradies gaļas veikals. Lielāko daļu izremontējušas pašas, arī vīri un draugi iesaistījušies. Par salona dizainu parūpējusies Baiba Ivanovska.
Viņas uzskata, ka katram meistaram ir savs klientu loks. “Pie mums brauc klienti ne tikai no Kuldīgas, bet arī no novada, Ventspils, Rīgas. Kuldīga ir viena no iecienītākajām vietām, kur precēties, tāpēc nereti veidojam frizūras līgavām. Mums ir sadarbība ar vizāžistēm, ja līgava vēlas varam atrast piemērotu meistari. Manuprāt, Kuldīgā strādā ļoti atsaucīgi cilvēki,” saka N. Freija.
“Pandēmijas laiks nav bijis viegls, bet esam centušās ievērot visus noteikumus un strādāt. Vienmēr cenšamies saskatīt pozitīvo, piemēram, kad nevarējām strādāt, tad izglītojāmies un atsākām darbu ar jaunām idejām,” saka frizieres.
2019. gadā
Piektdien, 17. janvārī, Kuldīgas Jauniešu mājā godinās labākos novada uzņēmējus un amatniekus – konkursa “Kuldīgas novada uzņēmēju un amatnieku Gada balva 2019” nominantus. Pretendentus konkursam varēja pieteikt iedzīvotāji.
Konkursa žūrija paviesojās pie 33 pretendentiem, kuri konkursā izvirzīti astoņās nominācijās. Iepazīstinām ar visiem balvas nominantiem.
"Kuldīgas novada uzņēmēju un amatnieku Gada balvas 2019" nominantu video apraksti
Nominācija “Ražotājs 2019”
SIA “Laimdotas” - “Ejam tikai uz priekšu – bizness mums ļoti veiksmīgs,” saka Padures kokapstrādes un galdniecības uzņēmuma SIA “Laimdotas” īpašnieks Guntars Pirtnieks.
G.Pirtnieks stāsta, ka nesen uzbūvēta pilnīgi jauna 3000 m² ēka mēbeļu ražošanai. “Startējām projektā un saņēmām finansējumu būvmateriāliem. Tā izdevās vislētāk, jo ēku projektējām un būvējām paši. Gribam paplašināt mēbeļu ražošanu. Tagad būs pilnīgi citas iespējas ražot sērijveidā. Jau daudzus gadus mūsu klienti ir logu un durvju ražotāji. Vietējais tirgus ir ļoti mazs, tāpēc stabili klienti ir Anglijā un Vācijā. Mēbeles aiziet lielākoties aiziet uz Norvēģiju, klienti ir arī Pakistānā un Irānā. Pašlaik mums ir pietiekami labs amatnieku sastāvs, bet esmu pārliecināts, ka vajadzēs vēl. Atrast jaunus darbiniekus ir ļoti grūti. Uzņēmumā strādā vairāk nekā 50 cilvēku, viņi ir no Padures, Kuldīgas, Snēpeles, Alsungas,” atklāj uzņēmējs.
SIA “AJG Plus” - Konkursam izvirzītā SIA “AJG Plus” īpašnieks Aigars Zvingulis kokapstrādes biznesā darbojas kopš 1993. gada, taču šī kompānija izveidota 2001. gadā. Uzņēmums par spīti dažādiem pārbaudījumiem veiksmīgi darbojas vēl joprojām.
Tas klientiem Latvijā, Eiropā un Apvienotajā Karalistē piedāvā visaugstākās kvalitātes produkciju – izturīgus koksnes dēļus palešu ražošanai. Ražo šķeldu, zāģskaidas un nomaļu malku. Ražotni attīstījuši arī metālapstrādes jomā un griezējinstrumentu asināšanā. Pašlaik uzņēmumā nodarbina 34 cilvēkus.
“Veiksmīga biznesa pamatā ir labi darbinieki. Kāda jēga man kaut ko ražot, ja man nav darbinieku? Algas nevienu reizi nav aizkavējušās, tāpēc darbinieki nevarētu teikt, ka šeit slikti maksā un kaut kas kavētos. Vairums manu darbinieku šeit strādā ļoti ilgi. Biznesa sākums bija ļoti grūts. Kas lika nepadoties? Domāju, ka mans sportiskais gars iemācījis cīnīties līdz galam,” pārdomās dalās A. Zvingulis.
SIA “Ineses tortes” - Konditore Inese Goldmane rūpējas par savu uzņēmumu SIA “Ineses tortes”. Decembrī uzņēmumam apritēs jau 26 darba gadi.
Te dienā pagatavo pat 500 tortes. Sortimentā pašlaik ir desmit dažādu medus, šokolādes un biezpiena toršu. Tās cep no dabiskām un Latvijā iegūtām izejvielām un var nopirkt “Rimi” veikalu tīklā.
“Kūku cepšana ir mana sirdslieta, tāpēc man tiešām patīk tas, ko es daru. Ikdienas prieks ir tas, ka mēs no dabīgām izejvielām, spējam ražot to, kas garšo mums pašiem. Īpašs gandarījums, ka mūsu biezpiena tortei vienīgajai Latvijā ir “Zaļā karotīte”,” prieku par padarīto uzsver konditore. Produkcijas pagatavošanā piedalās četras līdz piecas konditores. Īpašniece atzīst, ka labie darbinieki ir uzņēmuma panākuma atslēga.
SIA “Platte” - Konkursam pieteiktā uzņēmuma SIA “Platte” īpašnieki Roberts Herberts un Raimonds Ūdris izstrādā koka bērnu spēļu virtuvītes “Midmini”, veic dažādus individuālos pasūtījumus, kā arī rada korpusa mēbeles.
Pašlaik uzņēmums algo četrus darbiniekus. “Koka spēļu virtuvītes ir ūdens drošas, tur var griezt īstus tomātus. Tās lielākoties sūtām uz ASV. Dienā spējam uztaisīt aptuveni četras, piecas virtuvītes. Ideja radās, jo manai meitai Zojai bija dzimšanas diena, un sieva ierosināja, ka vajag kaut ko izdomāt. Virtuvītēm pašlaik ir 28 dažādas versijas,” stāsta R. Herberts.
“Mūsu ikdienā nav rutīnas, jo darbiniekiem visu laiku dodam apgūt jaunas lietas. Kolektīvs ir mūsu zelta atslēga. Ja pie tā nestrādāsim, tad nebūsim veiksmīgi. Uzņēmumā ir laba sinerģija – mums ir labas telpas, labi startējām LIAA Biznesa inkubatorā, un šogad apgrozījums pieauga par 500%. Klienti ļoti novērtē mūsu kvalitāti,” SIA “Platte” veiksmes stāstu raksturo īpašnieks.
Nominācija “Pakalpojums 2019”
Zobārstniecības uzņēmums “Anroja” - izvirzīts kategorijā “Pakalpojums 2019”. Ārste Anete Paškova to Kuldīgā atvērusi 2015. gadā. Viņas darba stāžs jau gana ilgs. Sākusi strādāt studiju gados Rīgā, bet pirmā darbavieta bijusi Kuldīgā. “Kad 2013. gadā atvēru pirmo privātpraksi Ugālē, daudzi pacienti pie manis brauca no Kuldīgas, arī māsiņa ir no šīs puses, tāpēc sakrita vairāki priekšnosacījumi, lai taptu šis kabinets.” Ugāles prakse nesen beigusi pastāvēt. Ārste katru dienu brauc no Ventspils, divas darbinieces – no Saldus, pārējie dzīvo ap Kuldīgu. “Pirms četriem gadiem bijām divas ar māsiņu, tad pievienojās higiēniste, un nu jau esam 11 darbinieces: četras ārstes, katrai māsa, higiēniste un divas administratores. Darba pietiktu arī lielākam skaitam darbinieku, bet telpas ierobežo. Pietrūkst ortodonta, kas regulē zobus, bet pārējās manipulācijas varam te nodrošināt. Sapnis nākotnei ir datortomogrāfijas rentgens, bet arī tam vajag telpu. Kurzemē vienīgā vieta, kur tāds pieejams, ir Ventspils. Prakses izveidē izmantots programmas LEADER finansējums,” stāsta A. Paškova.
Jautāta par konkurentiem, A.Paškova atbild, ka kolēģus par tādiem neuzskata: “Kuldīgas pluss ir tāds, ka tā atrodas pašā Kurzemes vidiņā, – uz šejieni var atbraukt klienti no Liepājas, Ventspils, Rīgas, arī no Latvijas otras malas un, protams, no ārzemēm.” Ārste uzsver, ka pacienti pierakstījušies diezgan ilgu laiku uz priekšu.
SIA “Leroko” - Nav lielu, stiklotu logu, bet ir kustīgi ļaudis
Konkursam izvirzītā SIA “Leroko” īpašnieks Māris Rožkalns stāsta, ka uzņēmums pārsvarā nodarbojas ar lauksaimniecības tehnikas pārdošanu un apkalpošanu. M. Rožkalna partneris šajā biznesā ir Juris Sļisarenko. Lielākoties tiek tirgota lietota tehnika, kas nāk no dažādām Eiropas valstīm. Pircējus lietotu tehniku pirkt motivē tās cena.
Uzņēmums strādā visā Latvijā un mazliet arī Lietuvā un Igaunijā. Te nodarbina piecus cilvēkus. “Mums nav lielu, stiklotu logu, mums ir kustīgi ļaudis,” teic M. Rožkalns, stāstot, ka dosies klientam palīgā, lai kur viņš atrastos, pat ja saplīsīs tehnika kaut kur Latgalē. Tehnika ir liela, dārga un sarežģīta, klienti ar to pelna naudu, tāpēc viņiem ir svarīgi, ka uzņēmums palīdzēs, ja kaut kas ar to notiks.
Ģimenes ārstes Ineses Zīlesprakse - aptver Vārmi, Kabili un Turlavu. Ārstei kopumā ir ap 2000 pacientu. Dr. Zīle nāk no ārstu dinastijas un atzīst, ka ārsta profesija ir dzīvesveids. Viņa praksi veidojusi tādu, kādai, pēc viņas domām, būtu jābūt ārsta praksei laukos, vienlaikus uzsverot, ka gaidīt, ka ārsts laukos varēs piedāvāt tikpat daudz, cik Kuldīgas kolēģi, ir utopija.
Divreiz nedēļā praksē notiek laboratorijas izbraukums, lai pacienti varētu nodot analīzes. Reizi mēnesī atbrauc pediatre, kura palīdz parūpēties par mazākajiem pacientiem. Tepat doktorātā ir “Zaļās aptiekas” filiāle. Ārste strādā bez pieraksta – visus pacientus, kuri ir atnākuši uz doktorātu, arī pieņem.
Daktere uzsver, ka ārsts viens pats bez saviem palīgiem nav nekas. Doktorātos strādā profesionāli ārsta palīgi, kas dakteres prombūtnes laikā izdara lauvas tiesu darba. Ļoti daudz ko mūsdienās varot izdarīt arī attālināti, pacientam nemaz doktorātu neapmeklējot. “Ļoti priecājos, kad tie, kas manu acu priekšā ir uzauguši, atved pie manis reģistrēt savus bērnus, pat no citas vietas. Ja izdodas pacientam palīdzēt, kaut to pašu invaliditātes grupu nokārtot. Arī, kad paldies pasaka – tas ir pats patīkamākais,” par gandarījumu ārsta darbā stāsta Dr. Zīle.
Veikals “Retro” (SIA “AZG”) - vienīgais Kuldīgā piedāvā iespēju pievīlēt atslēgas, kā arī pārdod lietotu elektrotehniku, kas nāk no Skandināvijas, un, sadarbojoties ar meistaru Aivaru Lukševicu un darbnīcu “Sfēra”, veic arī elektrotehnikas remontu. Uzņēmums darbojas jau kopš 2000. gada. Tajā pašlaik strādā trīs darbinieki.
Veikala īpašnieks Guntars Zvingulis atzīst, ka trūkst labu un zinošu meistaru: “Trūkst labu speciālistu. Vienīgais Kuldīgā ir Aivars. Lai gan esam interesējušies un meklējuši, Kuldīgā jauno meistaru nav. Neviens jau neraujas to darīt, jo tas ir ietilpīgs darbs. Uzņēmuma veiksmes stāsts? Daudzi aizskrēja uz jomām, kur ir labāk. Pa šiem gadiem mums gājis visai mierīgi, pārdzīvojām krīzes gadus. Kā mēs strādājam, tā strādājam. Ejam un darām, negaidām, ka kaut kas nokritīs no gaisa, jo visi vēlas vieglu biznesu. Lai viss būtu labi, mēs vienmēr esam bijuši ļoti godīgi. Uz to mēs arī turamies,” pārdomās dalās G. Zvingulis.
“IMG Projekti” - Kategorijā “Pakalpojums 2019” konkursam izvirzīts Kuldīgas uzņēmums “IMG Projekti”, kas izgatavo, piegādā un montē logus, durvis, vārtus, iebūvējamās mēbeles, bīdāmās sistēmas, moduļu virtuves un žalūzijas.
“Uzņēmums pastāv 12 gadus, bet trīs četrus pirms tam ar logiem jau nodarbojos,” saka īpašnieks ir Mārcis Ivanovskis un atceras pirmsākumu. “Tas bija ar uzrāvienu, bet tad pienāca 2008. gada krīze. Vienubrīd likās, ka 8. klasē man bija vairāk naudas nekā tad. Jau sāku meklēt, ko citu darīt, bet pārziemoju. Tik bēdīgi turpmāk vairs nav bijis. Logi un durvis ir primārais pakalpojums, vēl piegādājam paceļamos vārtus un žalūzijas. Ieskaitot grāmatvedi, esam seši darbinieki. Vairāk vai mazāk darbalauks ir Kurzeme. Uz citiem novadiem ik pa laikam aizbraucam, bet transporta izmaksas klientam visu sadārdzina. Kuldīgā mums ir divi biroji: Mucenieku ielā un veikalā “Elvi”. Mūsu darbinieki ir celtnieki, kuri ar to nodarbojas ikdienā, bet strādā citur, – mēs viņus iesaistām, kad nepieciešams. Tas ir fiziski smags darbs, taču kadru mainība nav liela. Pa šiem gadiem nomainījušies trīs cilvēki.”
Mārcis procesu pārzina līdz niansēm. Kā citādi varētu novērtēt padarītā kvalitāti? Arī šajā jomā jūtama sezonalitāte. “Salā strādāt nevar. Darām visu, kas nepieciešams, iemontējot logu vai durvis, arī apdari. Protams, nebūs tā, ka nosiltināsim visu sienu. To atstājam citiem,” skaidro M. Ivanovskis. Uzņēmuma partneri ir Polijā: “Sākumā deklarējām, ka atbalstīsim vietējos ražotājus, taču dzīve visu nolika savās vietās. Tagad sadarbojamies ar lielu rūpnīcā Polijā, kas nodrošina kvalitāti un ir gatava piegādāt pat vienu logu, ja vajag. Tur saražo 800 logu dienā. Bet žalūzijas ņemam no lietuviešiem.”
Nominācija “Amatnieks 2019”
SIA “Kaisme Dizains” - Rotu māksliniece Kristīne Šimpermane, kura izveidojusi uzņēmumu SIA “Kaisme Dizains”, stāsta, ka gatavo keramikas rotas un tādējādi mēģina lauzt stereotipu par mālu kā smagnēju materiālu.
“Sāku ar porcelānu, bet māls man tāds mīļāks tomēr. No māla rotas negatavo neviens. Māls nav smalko lietiņu materiāls, tāpēc daudziem tas liekas interesanti,” stāsta rotu meistare. Gadu viņa darbojas LIAA Kuldīgas biznesa inkubatora paspārnē un ir pateicīga par tā sniegto atbalstu.
Katrs auskaru pāris iznāk atšķirīgs. Meistare strādā mājās un vienatnē. Viens auskaru pāris topot apmēram mēnesi. “Man likās svarīgi izmantot to resursu, kas man ir pieejams, un visas savas prasmes – protu fotografēt, rakstīt un arī pārdot. Mana mērķa grupa ir sieviete, latviete, lai kur viņa dzīvo, kas šīs rotas dāvina sev. Sieviete, kurai ir sentiments pret Latviju, mīlestība pret dabu,” stāsta K. Šimpermane. Rotu meistare teic, ka auskari ir impulsa pirkums. Rotas lielākies tiek pārdotas tirdziņos, jo K. Šimpermanei patīk satikšanās un sarunas ar klientiem, taču uzņēmumam ir arī sava mājaslapa www.kaisme.com ar internetveikalu.
Adītāja Vita Ošeniece profesionāli ar to nodarbojas 25 gadus, bet šogad kopā ar kolēģi atvērusi Kuldīgā darbnīcu un veikaliņu 1905. gada ielā.
“Adu jau kopš bērnības, manuprāt, no astoņu gadu vecuma. Skolā tas nepatika, jo man nepatīk, ka ieliek rāmjos. Vēl tagad patīk pašai izdomāt, ko un kā darīt. Mašīnadīšana sākās tad, kad vīrs uzdāvināja mašīnu. Sākumā adīju bērniem, sev, radiem. Pēc gadiem tika uzdāvināta nākamā mašīna. Visus gadus strādāju mājās. Visi skapji un malas bija pilni ar dzijām. Kad bērni paaugās, nolēmu iet no mājas ārā, sāku strādāt par pārdevēju,” stāsta meistare.
“Jau gadu man ir sava darbnīca. Gribēju būt cilvēkiem sasniedzamāka, pasūtījumu skaits auga, visus klientus mājās vairs negribēju uzņemt. Esmu vairāk pieejama, cilvēki mani redz. Tomēr visiem saku, ka pasūtījumus nepieņemu. Arī tas tāpēc, ka nevēlos, lai mani kaut kas ierobežotu. Ja mani darbi patīk, tos var iegādāties darbnīcā. Pasūtījumi saistīti ar klienta cerībām, ar viņa izvēlēto materiālu, un tas vienmēr var likt vilties. Kad vien ir laiks, radu jaunus modeļus. Internetā ieraudzītās idejas tiek pārveidotas. Adījumā jābūt precīziem mērījumiem. Ir tādas dzijas, ko pēc tam izārdīt vairs nevar. Izmantoju tās, ko pazīstu: kā tās uzvedas pēc mazgāšanas, cik viegli ir adīt, kā kalpo valkājot. Tām pati braucu pakaļ uz vietām, kur jau sen nodibināti kontakti: uz Rīgu, uz Lietuvu,” atklāj V. Ošeniece. Agrāk daudz braukusi uz tirdziņiem, bet nu, kad ir savs saloniņš, to tik daudz vairs nedara. Reklāmai viņa izmanto arī internetu.
Padures darbnīcas “Saules ceplis” dizainere un keramiķe Madara Atiķe ir viena no nedaudzajiem amata meistariem, kas traukus darina pēc sentēvu tehnoloģijas, katru darbu lipina ar rokām un apdedzina uz atklātas uguns ceplī. Darbus viņa apstrādā ar sudraba karotēm. Sudrabaini melno krāsu māla darbi iegūst tautā sauktajā svēpēšanas tehnoloģijā.
“Kamēr cepļa kungs tiek piepildīts, paiet divi trīs mēneši. Process notiek lēnām un prātīgi. Man nav svarīgi kaut ko izdarīt ķeksīša pēc. Strādāju ar Latvijas sarkano mālu. Tam nepatīk šoka terapija – ar to vajag apieties prātīgi. Daudzi uzskata, ka māla trauki nav ērti, bet es veidoju tā, lai būtu. Arī sava spēka krūze katram jātaisa pašam – tai jābūt tik lielai kā kulakam, tāpēc citam nevaru uztaisīt tā, lai būtu ērta. Ar glazūrām nestrādāju, jo tā ir ķīmija un tad traukā vairs nav tās enerģijas,” skaidro M. Atiķe.
Nelda Blūma (SIA “Drukart”) - pēc vairāku gadu pavadīšanas Anglijā atgriezusies Kuldīgā, vispirms strādājot mākslas skolā, bet tagad – sniedzot dažādus augstspiedes un sietspiedes drukas pakalpojumus privātajiem, koorporatīvajiem, un biznesa klientiem.
Viņa rada ar rokām drukātas kartītes, pastkartes, ielūgumus, apsveikumus, vizītkartes, klades, iepakojumus, bukletus un citus mārketinga materiālus, auduma maisiņus un citas lietas.
“Man visvairāk patīk darbu izstādes process. Tas man sagādā vislielāko prieku. Es tomēr sevi vairāku uzskatu par amatnieku nekā mākslinieku. Man patīk, saņemot projektu, domāt risinājumu problēmai. Pēc tam sākas drukāšanas process, kas man ir ļoti meditatīvs,” prieka avotu savā ikdienas darbā atzīst N. Blūma.
Nominācija “Tūrisma uzņēmējs 2019”
Uzņēmums “Rota IG” - kas saimnieko Kuldīgas viesnīcā un restorānā “Jēkaba sēta”, izvirzīts kategorijā “Tūrisma uzņēmējs 2019”. Uzņēmumam jau pieci gadi, un tas pamazām attīstījies, piedāvājot aizvien jaunus pakalpojumus, iegūstot uzticīgus klientus un savu vietu nozarē. Viesnīcas 21 numurā var izmitināt 45 viesus. Īpašniece Ingrīda Garoza skaidro, ka viesnīcas un restorāna apmeklētāju skaits katru gadu ir audzis, izveidojusies sadarbība ar ārzemju tūrisma firmām. Viesnīcu īpaši iecienījuši vācu tūristi. “Tūrisma bizness ir sezonāls. Mūsu sezona ilgst apmēram piecus mēnešus. Pēdējos gados viesnīcas apmeklētība augusi arī pārējā laikā. Nesezonā viesnīcu vairāk izmanto tie, kuri atbrauc darba darīšanās, komandējumā. Uzņēmumi pie mums rīko seminārus un atpūtas pasākumus,” stāsta uzņēmēja. Viesnīcas vadītāja Jolanta Lange papildina: “Varam piedāvāt pilnu pakalpojumu spektru: banketa zāli, SPA, nakšņošanu, ēdināšanu. Ja ir vēlme apskatīt Kuldīgu, sazvanām gidu. Iznomājam divriteņus. Mūsu pluss ir vieta pašā centrā – tā ļoti ietekmē izvēli.” Ārpus tūrisma sezonas popularitāti ieguvis brančs jeb vēlās brokastis
Uzņēmumā nesezonā strādā 11 cilvēku, sezonā – 16. I. Garoza atzīst, ka daļa darbinieku strādā ilgstoši, bet citās darbavietās mainība liela, tāpēc šis jautājums visu laiku ir dienas kārtībā. Uzņēmums piedalās pašvaldības nodarbinātības programmā, kas vasarā dod iespēju katru mēnesi strādāt diviem jauniešiem. Te praksi var iziet arī Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma topošie pavāri un viesmīļi.
Zemnieku saimniecības “Zemturi” - saimniece Kristīne Kristovska stāsta, ka tūrisms ir tikai viena no nozarēm – otra ir šķirnes trušu audzēšana. Ideja par tūrismu radusies, draugu un radu iedrošināta – ciemiņi priecājušies, cik šeit skaisti, un saimnieki sasparojušies atvērt savu sētu arī tūristiem.
Bez trušiem “Zemturos” mīt arī krāšņi fazāni, murkšķu pāris, eksotiskais degunlācītis Čaplins un daudzi citi dzīvnieki un putni. Saimniecībā iekārtotas divas pastaigu takas, var apskatīt šeit augošos dižkokus, baudīt pirts priekus, peldi dīķī vai makšķerēšanu. Virs pirts iekārtota arī “siena viesnīca”, kas pilsētniekiem šķiet ļoti eksotiska. Viesu grupas saimnieki var pacienāt ar zupu un saldo ēdienu – ambroziju, kā arī ar saimnieces mammas gatavotajām Agates končām un smeķīgajiem ķiļķēniem.
Ciemos braucot gan ģimenes ar bērniem, gan tūristu grupas. Saimniece novērojusi – ja Kuldīgā notiek kāds pasākums lielāks, tad arī šeit būs vairāk apmeklētāju. Ziemā gan visi zvēriņi atpūšas, bet saimnieki gatavojas jaunajam darba cēlienam, un jau pavasarī “Zemturos” atkal gaidīs viesus. Saimniece stāsta, ka ir daudz ieceru nākotnei, tās gan pagaidām neatklājot.
Brīvdienu mājas “Raxti” (SIA “Provinces sēta”) - saimniece Aija Pušīlova priecājas, ka aizvadītā sezona bijusi laba. Pieprasījums ir liels, uzņemti viesi pat no ļoti tālām zemēm. Latviskā garā iekārtotā naksmītne ir omulīga un atrodas tikai nedaudz ārpus Kuldīgas centra. Daudz darba un laika telpu remontēšanā ieguldījis saimnieks Oskars Oficiers, bet telpas iekārtojusi saimniece, pati arī piemeklējusi atbilstošus traukus un nodrošina telpu dekorēšanu svētkos. Viesu mājā “Raxti” var izguldīt 14 cilvēkus, bet vēl četrus cilvēkus – citos šai pašai ģimenei piederošajos apartamentos “Romance” Kuldīgas vecpilsētā. Lai gan aktīvā tūrisma sezona jau sen galā, nedēļas nogalēs naktsmītne ir aizņemta arī klusajā sezonā. Pieprasīta ir arī svinību zāle.
A. Pušīlova 15 gadus bijusi prom no Latvijas. Vadījusi lielu viesnīcu ar vairāk nekā 40 cilvēku kolektīvu, darbs labi veicies un paticis. Taču bērni izauguši līdz skolas vecumam, un ģimenei nācies domāt – braukt atpakaļ tagad vai nekad. Izvēle izdarīta par labu Latvijai. Pirms atgriešanās ģimene iegādājusies šo īpašumu, bet pēc atbraukšanas iestājušies LIAA Kuldīgas biznesa inkubatorā un nodibinājuši savu uzņēmumu. Attīstībai piesaistīts finansējums no LEADER un reemigrācijas programmas. “Kuldīga ir laba vieta, lai darbotos tūrismā. Kuldīga patīk visiem klientiem,” secina naktsmītnes saimniece. Viņa uzsver, ka cenšas, lai katrs viesis no šejienes aizbrauktu apmierināts.
Kafijas grauzdētavā “Curonia” - Klāvs Šlakorcins saimnieko Kuldīgas kafijas grauzdētavā “Curonia”. “Pagājušā gada otrajā pusē sākām kafiju grauzdēt un izplatīt. Esam vienīgie tādi ražotāji Kurzemē, kas strādā ar specializētaju kafiju. No nulles esam izauguši līdz normālam apgrozījumam. Mūsu kafija nav komerciāla un nekad nebūs lielajos veikalu tīklos. Apmācām cilvēkus, kuri to tirgo, jo klientiem jāstāsta, kāpēc šī ir īpaša un kāpēc maksā dārgāk. Tas nav tikai tāpēc, ka tiek ražota Latvijā, bet gan tāpēc, ka ir specializēta, kas pēc Eiropas un Amerikas audzētāju reitingiem ieguvusi vairāk par 80 punktiem. Tai ir konkrēta izcelsmes valsts, saimniecība, šķirne, ir zināms, kādā augstumā tā augusi. Mēs strādājam ar pēdējā gada ražu. Pavisam drīz būs jaunā raža no Brazīlijas. Noliktavās neko neuzglabājam un gatavojam tikai pēc pasūtījumu. Tā vienmēr būs svaiga,” stāsta K. Šlakorcins.
“Mums kafija nāk no konkrētām vietām Brazīlijā, Etiopijā un Kolumbijā. Piedāvājam piecus veidus. Tā ir nopērkama vai pagaršojama vismaz četrās vietās Kuldīgas novadā, veikalu “Balzamiko” un “Daba” tīklos, kafejnīcās, specializētos veikalos Rīgā un citur,” skaidro uzņēmējs. “Uzņemam tūristus un stāstām par kafiju, par sevi. Reizēm te notiek meistarklases, kā kafiju pagatavot dažādos veidos un kā to baudīt. Grauzdējam tikai vienu vai divas reizes nedēļā, bet gribam izaugt līdz tam, ka tas būtu jādara katru dienu. Vēl nav tik liela pieprasījuma. Pagaidām cenšos visu darīt pats, bet reizēm vajadzīgi palīgi. Strādājam kopā ar Kuldīgas biznesa inkubatoru un caur šiem kanāliem mēģinām virzīties uz Somiju un Zviedriju, jo mūsu kafija ir īpaša un atbilst pasaules līmenim,” atklāj K. Šlakorcins.
SIA “KUULD” - ir dāvanu, suvenīru veikals, kā arī veikals māksliniekiem un amatniekiem. Par to ikdienā rūpējas Igors Verners kopā ar sievu Sandu Svenču-Verneri. Te var iegādāties dizaina lietas – no skaistas Kuldīgas pastkartes, oriģināliem suvenīriem līdz pat porcelāna traukiem, tekstila un ādas izstrādājumiem.
“Gribējās darīt kaut ko pašiem. Vieglākais būtu šīs telpas izīrēt kādam citam, bet mēs izvēlējāmies to riskanto un darbietilpīgo variantu. Tas dod gandarījumu,” par veikala izveidi 2018. gadā stāsta S. Svenča-Vernere.
“Kad man draugi jautā, ko es tirgoju, atbildu, ka tirgoju emocijas. Tas ir tik patīkami, kad cilvēks ienāk un izbauda veikala atmosfēru. Es saku – varat arī neko nepirkt, nolieciet somu, mēteli, pavadiet šeit laiku. Un, ja cilvēks iziet no veikala smaidīgs un apmierināts, man tas ir pats galvenais,” ikdienas motivāciju iezīmē I. Verners.
Nominācija “Debija 2019”
Saiva Auziņa - Kategorijai “Debija 2019” pieteiktā Saiva Auziņa dekorē svinību vietas un iznomā dekorus, rīko meistarklases floristikā un rotu gatavošanā.
“Viss sākās ar diegu lampiņām, ko gatavoju. Man ļoti patīk savās mājās uz svētkiem izlikt pilnīgi jaunu dekoru. Citi mudināja šo aizraušanos likt lietā. Nolēmu nodarboties ar to, kas man patīk un ko jau tāpat daru. Sāku ar nomu. Sapratu, ka vajadzīga dekoru un citu materiālu bāze. Rūpīgi pētīju Latvijas tirgu, kāds ir nomas sortiments – mēnešiem sēdēju un plānoju. Sākuma kapitāls bija ierobežots, jānopērk tieši tas, kas dotu tālākos ienākumus. Pirmajā gadā darbojos mājās. Pieteicās pirmais kāzu pāris. Biju ļoti nobijusies – piecas reizes braucu pārmērīt viesu namu. Viss izdevās. Pirmie pastāstīja citiem. Šogad man jau 90% klientu bija tādi, kuriem mani ieteikuši citi. Te ir viss, lai nodekorētu divas kāzas pa 100 cilvēkiem. Esmu pabeigusi floristikas kursus, bet šajā profesijā gandrīz visu nosaka prakse,” stāsta uzņemēja.
Viņa atvērusi salonu Kuldīgā, Smilšu ielā 12: “Šajā telpā klienti redz manu piedāvājumu, es – viņus un to, kā līgava skrien gar plauktiem… Tas, kā viņa to dara, daudz ko pastāsta par cilvēkiem un to, kā lielo dienu – kāzas – radīt tieši tādas, kā viņi vēlētos, nevis tā, kā varbūt patiktu man. Lielākoties klienti ir kurzemnieki vai rīdzinieki. Ja viņi nevar atbraukt pie manis, braucu pie viņiem, bet man noteikti vajag sajust, vai šie cilvēki ir tādi, ar kuriem vēlos strādāt. Diviem pāriem esmu atteikusi, jo jutu, ka domājam pilnīgi atšķirīgi. Tas ir godīgi gan pret klientu, gan sevi. Kāzu dekorēšana nav vienīgā nodarbošanās. Es palīdzu arī tad, ja kāds vēlas pasākumu dekorēt pats. Tā var būt dzimšanas diena vai bērnu ballīte. Ne tikai iznomāšu dekorus, bet arī palīdzēšu visu noorganizēt. Ko pati esmu iemācījusies, mācu citiem.” Vēl viena aizraušanās viņai ir rokassprādzes.
Mārtiņš Tjarve ir SIA “MT Parts” īpašnieks. Virkas ielā uzņēmumam ir veikals, kas piedāvā plašu vieglo auto rezerves daļu, smērvielu un auto aksesuāru klāstu. Pašlaik uzņēmums algo piecus darbiniekus.
“Sākām darboties 2018. gada martā. Mitināmies Virkas ielā un attīstāmies, mēģinot tikt līdzi saspringtajai tirgus situācijai. Kuldīgā ir daudzi rezerves daļu veikali, kas nozīmē, ka konkurence ir liela. Šobrīd mūsu uzņēmumam viss sanāk,” uzsver īpašnieks. Ikdienā noder uzkrātā pieredze, jo pirms tam četrus gadus nostrādājis autorezervju daļu tirdzniecībā, bet klienti novērtējuši uzņēmēja draudzīgo cenu.
Uzņēmuma piedāvātais preču spektrs ir plašs. Te piedāvā rezerves daļas jebkurai automašīnas markai, tomēr vispieprasītākās ir vācu un japāņu spēkratu detaļas. Parasti preci var saņemt vienas līdz divu darba dienu laikā, citreiz pat tajā pašā dienā. Galvenie klienti ir autovadītāji, kuri paši mājās remontē savus auto. Vairums autovadītāju pērk vidējās cenas preci. “Teikšu godīgi – piecdesmit procentus no darba gandarījuma sniedz palīdzēšana cilvēkiem. Vienmēr gribas atrast klientam to īsto detaļu, tieši to, ko viņš vēlas. Nevis piedāvāt to detaļu, kas man būtu visizdevīgākā, piemēram, notirgojot pazīstama zīmola ražotu preci, bet to, ko cilvēks grib,” iezīmē SIA “MT Parts” īpašnieks.
SIA “Flockmen” ir jauns uzņēmums, bet strauji attīstās un jau iekarojis ievērību visā pasaulē – Kuldīgā un Murjāņos ražotās koka rotaļlietas mēro ceļu pie klientiem visos kontinentos. Uzņēmumā spēkus apvienojušas vairākas ģimenes – esošie vai bijušie kuldīdznieki. Šķietami vienkāršais produkts – zīmola “Flockmen” attīstošās koka rotaļlietas – top no dabīga koka un bez krāsvielām. “Flockmen” tulkojumā nozīmē ganāmpulks, pulciņš. Nelielos koka cilvēciņus pārdod komplektos. “Rotaļlietai bija jābūt tādai, kas attīsta bērna domāšanu,” skaidro J. Stārasts. Rotaļājoties cilvēciņus var kombinēt, aplīmēt, nokrāsot vai apzīmēt. Bērni mācās domāt, attīstīt savu radošumu, skaitīt. Produkts izmantojams arī sociālajai rehabilitācijai, piemēram, cilvēkiem pēc insulta.
Uzņēmuma mērķa tirgus ir ārpus Latvijas. “Mūsu pircējs ir ļoti izglītotas mammas vecumā no 30 gadiem. Tie pārsvarā ir cilvēki ar labu atalgojumu. Mēs necīnāmies ar ķīniešiem, ar lētā gala produktiem,” atzīst uzņēmējs. Produkta ražošanai nevajag lielu rūpnīcu. To var viegli sapakot un nosūtīt uz jebkuru vietu pasaulē. Uzņēmums dod darbu desmit cilvēkiem – izveidojusies ļoti laba, atbildīga komanda. “Flockmen” rotaļlietas var pasūtīt caur mājaslapu. Uzņēmums sūta preces uz 32 pasaules valstīm.
Kabiles muižas vīna darītavas īpašnieces, bērnības draudzenes arhitekte Agate Eniņa un vieglatlēte Lauma Grīva te saimnieko jau trešo gadu.
L. Grīva, kura ieguvusi zināšanas sidra skolā Anglijā, atbild par sadarbības partneru meklēšanu un receptūru izstrādi, savukārt A. Eniņa ir atbildīga par ēkas restaurāciju, mārketingu un produkta dizaina pusi. Pašlaik Kabiles muižā notiek restaurācija, taču ēkā notiek grupu ekskursijas un sidra degustācijas. Pagaidām īpašnieces iztiek bez algotiem darbiniekiem.
A. Eniņa uzsver, ka visi finanšu līdzekļu tiek ieguldīti biznesa attīstībā: “Pašlaik mūsu biznesu varam nosaukt par darba hobiju. Pagaidām visu, ko nopelnām, liekam muižas restaurācijā vai iekārtu iegādē. Mūsu apgrozījums ir neliels, un pārsvarā ieguldām privātos līdzekļus. Neņemot nekādus kredītus, esam paveikuši diezgan daudz.”
Nominācija “Ilgtspējīgākais uzņēmums 2019”
Mēbeļu ražošanas uzņēmums SIA “SIMRA” izveidots 1998. gadā nelielā galdniecībā kā mēbeļu ražošana pēc individuāliem projektiem. Mūsdienās uzņēmumam ir divi galvenie darbības virzieni – koka kabeļu spoļu ražošana un mēbeļu izgatavošana.
Kā atklāj uzņēmuma īpašnieks Raimonds Serdants, uzņēmums darbu sācis ar diviem darbiniekiem, bet pašlaik nodarbina 30 cilvēkus.
“Laba biznesa pamatā ir produkta kvalitāte, kā arī jābūt diezgan elastīgam. Biznesā noteikti jābūt “biezai ādai”. Domāju, ka ilgtspējīga uzņēmuma pamatā ir darbinieki. Tas, ka vari uz viņiem paļauties. Ja gadījumā saslimsi un neatnāksi uz darbu, visi procesi notiks, un nebūs tā, ka pārējie arī neatnāks. Darbinieku kodols palicis teju nemainīgs, savstarpēji esam ļoti draudzīgi,” atklāj R. Serdants.
SIA “Agrotehnika” - Kuldīgas uzņēmuma “Agrotehnika” darbības sfēras ir lauksaimniecības tehnikas un automašīnu “Ford” rezerves daļu, akumulatoru, riepu, arī darba instrumentu, dārzkopības un lopkopības preču tirdzniecība. Nesen piedāvājumā iekļautas pārvietojamās mājas.
1992. gadā tas dibināts kā individuālais uzņēmums, bet 1994. gadā pārveidots par SIA “Agrotehnika”. Valdes priekšsēdis Arturs Cimoška stāsta, ka sākotnēji tirgota tikai lauksaimniecības tehnika un virziens neesot mainīts, tikai piedāvājums nemitīgi paplašināts. Uzņēmums darbību sācis Kuldīgā, pašlaik ir deviņas filiāles citviet Latvijā. Pasūtīts tiekot centralizēti no Kuldīgas. Gadā apgrozījums ir ap pieciem miljoniem eiro.
Svarīgākais pēdējos gados esot saglabāt stabilitāti. “Latvija ir maza valsts, cilvēku kļūst aizvien mazāk, bet konkurence lielāka. Paplašināties neredzam ekonomisku pamatojumu,” saka A. Cimoška. “Jādara tas, ko zinām. Strādājam pamatā ar mazajiem zemniekiem un uzņēmumiem. Detaļas iepērkam laikus uz nākamo sezonu, lai būtu labākas cenas. Ja kas nepieciešams, varam to iedot ātri. Strādājam ar rūpnīcām – starpniekus izmantojam maz.” Uzņēmumā ir ap 40 darbinieku, teju puse Kuldīgā. Uzņēmuma ilgtspējas un stipruma pamatā esot laba komanda.
Kuldīgas salonfrizētavas “Rita” kolektīvs šogad nosvinējis 25 gadus. Īpašniece Rita Peterlevica saka: viegli šie gadi nav bijuši, jo konkurence ir liela. Pašas darba mūžs gan daudz ilgāks – viņa Kuldīgā par frizieri strādā kopš 1973. gada un pārliecinājusies, ka jāmācās visu laiku. Uzņēmējdarbības principi apgūti tikai praksē. Bet tieši neveiksmes un kļūdiņas esot labākie skolotāji. Salons “Rita” izveidots kopā ar vīriešu frizieri Rosmu Strautmani, kura strādā visus 25 gadus. Pārējās kolēģes mainījušās. Tagad šis ir skaistumkopšanas salons, un te strādā septiņas speciālistes: četras frizieres, divas manikīra un pedikīra meistares un kosmētiķe. Tāds arī bijis Ritas mērķis – sniegt sievietēm dažādus pakalpojumus. Papildus tiek piedāvāts degustēt mājas vīnus, ko darina Peterlevicu ģimene.
Ilgtspējības galvenais priekšnoteikums esot klienti: “Pateicoties viņiem, esam noturējušies. Neviens cits maizi nedos. Ja varēsim viņus ieinteresēt, viss būs kārtībā. Par klientiem jādomā visu laiku – ko vēl un vēl piedāvāt. Protams, jūtam, ka iedzīvotāju skaits samazinājies.” Vissarežģītāk esot strādāt ar rīdziniekiem: “Viņiem vēl aizvien šķiet, ka mums te nekā nav, pat matu putu. Tomēr provinces meistari rīdziniekus pārspēj kaut vai tāpēc, ka labi padara savu darbu. Jaunajiem reizēm grūti noturēt veco meistaru uzlikto latiņu. Ja klients atnācis, nedrīkst skatīties pulkstenī un domāt, ka darba laiks jau beidzies.”
Veikals “Lote” - “Mums ir izdevies noturēties,” saka Kuldīgas veikala “Lote”, kam aprit 25 gadi, īpašniece Dzidra Priedola.
Te var iegādāties audumus, aizkarus, šūšanas piederumus, dziju, veļu un citas lietas. Dz. Priedola stāsta: “Pastrādāju vienā privātā uzņēmumā, pēc tam citā un tad domāju, kāpēc lai es nevarētu kaut ko izveidot pati. Tagad veikalu atvērt bez iekrājumiem nav iespējams, bet tajā laikā vēl varēja. Visus šos gadus esam cīnījušies un ieguvuši pastāvīgos klientus. Pie mums nāk šuvēji un rokdarbnieki, un to ir ļoti daudz. Mēs vienmēr jūtam, kas modē, un šobrīd modē ir adīt bez adatām – ar pirkstiem. No audumiem visbiežāk izvēlas linu un kokvilnu.” Vadītāja atklāj, ka šis gads veikalam tomēr ir grūts periods: “Konkurence liek sasparoties.”
Nominācija “Mentors 2019”
Intu Burnevicu - Kuldīgas kultūras centra direktori Intu Burnevicu vairāki cilvēki ieteikuši kategorijā “Mentors 2019”, kas Intas ikdienu konkursa žūrijai parādījusi gluži citā gaismā.
Inta vairāk nekā 30 gadu strādā kultūrā un ir palīdzējusi izkost nozares knifus un specifiku daudziem profesionāļiem, lai gan pati saka: “Diezin vai kādam uzņēmējam vai amatniekam esmu tā apzināti turējusi rociņu, ievadot darbā. Jā, praktikantu man bijis daudz. Bet virsū ar savu padomu neskriešu. Cilvēkam jānobriest un jābūt gatavam paņemt. Tā bagātināšanās ir abpusēja.”
“Mana pirmā ir mūziķes izglītība, teorijā un praksē apgūta kultūras vadība un menedžments, bet matemātikas novirziena klase vidusskolā ļauj visu salikt un vadīt sistēmā. Turklāt daru to, kas patīk. Tas ir mans hobijs. Kad jaunieši nāk praksē, mēs viņus atsijājam pēc tā, vai viņi grib kaut ko iemācīties, un tad ar tiem strādājam. Ja vajadzīgs ķeksītis, vari meklēt citu vietu,” stāsta I. Burnevica.
“Producējot pasākumus, man ir iespēja redzēt, kā strādā kolēģi. Kuldīgā mākslinieki grib atgriezties, jo būtiska ir elementāra cieņa pret cilvēku, kurš atbraucis ciemos. Ne jau visu regulē līgumattiecības – daudz nosaka cilvēciskais faktors. Man pašai, atnākot 1987. gadā uz Kuldīgas rajona kultūras namu, bija brīnišķīgi darbaudzinātāji: Nikolajs Auziņš, Vija Hofmane un Dace Kuršinska. Šie atzītie nozares profesionāļi iemācīja to, ka nevajag turēt sveci zem pūra, ka ar to, ko esi apguvis pats, ir jādalās. Mēs neienākam tukšā vietā, bet pārņemam to, ko padarījuši priekšgājēji. Ir ļoti labi, ja, ienākot profesijā, kāds nevis saskata konkurentu, bet palīdz.”
Imantam Rukutam piederošajam uzņēmumam SIA “IMA autoserviss” 2018. gadā piešķirta balva kā Kurzemes labākajam mācību prakses uzņēmumam. Ikdienā uzņēmumam ir laba un ilgstoša sadarbība ar Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumu, nodrošinot automehāniķiem prakses vietas.
Gada laikā praksi uzņēmumā iziet aptuveni pieci skolēni. Pašlaik uzņēmumā nodarbina 16 cilvēkus.
I. Rukuts cenšas savas zināšanas nodot jaunajai paaudzei un atzīst, ka vislielāko gandarījumu sniedz tas, ka jaunietis, kurš uzņēmumā iziet praksi, kļūst par labu speciālistu un paliek darbā kā pilntiesīgs automehāniķis. “Kādi 60 vai 70 procenti no mūsu darbiniekiem ir Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma absolventi,” uzsver I. Rukuts.
Andris Grīnvalds - Pasākumu rīkotājs un vadītājs, radio raidījuma vadītājs un rallija komentētājs Andris Grīnvalds nejūtas kā mentors vai darbaudzinātājs, vien no sirds dara savu darbu – gan pamatdarbā kultūras centrā, gan Kurzemes radio, kur jau gadiem vada raidījumu “Autolaiks”, gan komentējot ralliju, ko arī dara jau ilgstoši. Viņš uzsver, ka galvenais ir darīt to, kas patīk. “Ja kaut kas jādara, tas ir jādara tā, lai beigās ir sajūta, ka esi izdarījis visu, ko varēji,” uzsver A. Grīnvalds.
“Drebulis vienmēr ir iekšā, neatkarīgi no tā, liels vai mazs pasākums. Man patīk tas, ko es daru, tāpēc es te strādāju. Labākais ir fināls, kad redzi, ka pasākums ir izdevies,” teic pieredzes bagātais pasākumu rīkotājs. Savā pagastā viņš savulaik rīkojis pietiekami daudz pasākumu, bet arī tagad galīgi malā nestāvot.
Nominācija “Skaistumkopšana 2019”
Friziere Anda Barkāne - “Paldies klientiem, kas mani izvirzījuši!” saka Kuldīgas friziere Anda Barkāne. Viņa strādā jau kopš 1985. gada.
“Šī ir mana vienīgā profesija, turklāt nebiju domājusi, ka kļūšu par frizieri, bet draudzene aizvilka. Negāja viegli – to arī meistare atzina, ka par mani bijušas lielas bažas. Pēc skolas aizsūtīja zvērīgā praksē uz Jūrmalu. Tur vajadzēja strādāt daudz, un trīs mēnešos mūs pamatīgi izdresēja. Tie bija padomju laiki, kad Jūrmala bija pilna ar cilvēkiem un jāstrādā uz ātrumu. Pirmā darbavieta padomju laikos bija frizētava “Metropolē”, un tad cilvēki gaidīja dzīvajā rindā. Pēc tam 12 gadus strādāju skaistumkopšanas salonā “Madara”. Tad “Tavā frizētavā”. Pienāca laiks pastrādāt nedaudz lēnāk, tāpēc tagad esmu frizētavā “Sorem,” stāsta meistare.
“Klienti te jūtoties kā mājās. Te ir mierīgi, jo strādājam divatā. Klienti ir brīnišķīgi, jo viņi man ir paši galvenie. Šajā profesijā visvairāk patīk tas, ka satieku cilvēkus. Laikam nekad nevarētu būt grāmatvede. Strādāju visu dienu, bet man ir enerģija, ko saņemu no cilvēkiem. Man tā komunikācija patīk. Visvairāk man patīk matus krāsot. Visnervozākā ir ilgviļņu likšana. Es labprātāk daru ikdienas lietas un frizūras līgavām neuzņemos,” atklāj A. Barkāne.
Olga Pērkone - Skaistumkopšanas speciāliste un individuālā komersante Olga Pērkone darbojas Piltenes ielā pretī “A aptiekai”. Cilvēki novērtējuši viņas rūpīgo un kvalitatīvo darbu, bieži pakārtojot darba laiku klientu vajadzībām. Klienti atzinīgus vārdus velta Olgas komunikācijas spējām un mājīgajam kabinetam.
“Savulaik izmācījos par virsdrēbju šuvēju, bet skaistumkopšanas jomā strādāju kopš 2007. gada. Nodarbinātības valsts dienestā piedāvāja kursus, un tā arī aizgāja. Savukārt 2012. gadā sāku strādāt individuāli. Mums klientu ir ļoti daudz. Drīz mana meita sāks strādāt, un būsim kopā vienā kabinetā,” nokļūšanu nozarē atminas O. Pērkone.
“Kuldīga ir maza, un viens otram iesaka mūsu pakalpojumus. Konkurence ir liela, bet es domāju, ka visiem pietiek darba. Sievietēm patīk pucēties, un viņas to darīs vienmēr.” Manikīre uzsver, ka bieži cilvēki no skaistumkopšanas salona aiziet ļoti priecīgi, taču darbā nākas būt arī psihologam: “Klienti mūs ļoti novērtē. Man ir gandarījums, kad cilvēks aiziet priecīgs, smaidīgs un apmierināts. Ko sievietēm vajag? Uzlako nagus, un garastāvoklis uzlabojas! Ikdienas darbā nākas piestrādāt arī par psihologu. Kāds tev kaut ko izstāsta, un tas arī cilvēkam uzlabo garastāvokli. Lai gan darbs mēdz būt emocionāli nogurdinošs, tas ir patīkams, jo cilvēki nāk pie tevis kā pie drauga.”
Individuālā komersante Ina Japeniņa darbojas skaistuma studijā “Mocca” Liepājas ielā. Studijai šogad aprit pieci gadi šajās telpās.
“Frizieres darbu savulaik sāku Pārventā, kur man bija neliels kabinetiņš, bet vēlāk pārcēlos uz pilsētu. Studiju nosaucām vārdā “Mocca”, jo arī nakts tonis ir “Mocca”. Tas ienāca prātā manai kolēģei,” atminas speciāliste. Salonā strādā trīs frizieres, kuras ir ne tikai kolēģes, bet arī draudzenes.
Friziere atzīst, ka klientu netrūkst, to pieplūdums jūtams visu gadu. Nedaudz tukšāks ir janvāris. Darbam izteiktas sezonalitātes neesot, taču daudz darba ir mācību gada sākumā, izlaidumu un svētku laikā. “Konkurenci pilsētā nejūtam. Visiem ir darbs, un ir forši, ka nozarē nāk jaunie. Mūsu klientes lielākoties ir sievietes. Ir arī daži vīrieši,” stāsta meistare. “Ja ir vajadzība, atnāku uz darbu arī svētdienās. Esmu nākusi agri no rīta vai vēlos vakaros. Pielāgojos klientiem, un viņi to ļoti novērtē. Man ir gandarījums, ka es strādāju, un daudzi zvana. Ir labi, ka ir jāstrādā, nevis jāsēž un jāgaida. Darba lielākā balva ir klienti,” atzīst friziere. I. Japeniņa piekrīt, ka frizieriem jāseko līdzi jaunākajām modes tendencēm un jāpapildina zināšanas.
Manikīrei Kristīnei Kromanei kabinets ir Kuldīgā, Smilšu ielā 24. Par nominēšanu viņa saka – sākumā domājusi, ka tas ir joks. “Esmu tajā superekskluzīvajā cilvēku kategorijā, kurā darbs ir reizē vaļasprieks un sirdslieta. Pamatnodarbošanās man ir manikīre, bet klientes vēlas arī citus pakalpojumus, piemēram, skropstu pieaudzēšanu. Es mīlu vienatni, un klienti mīl individuālu pieeju, lai gan ar mani vienmēr ir kolēģis – sunītis Guči. Par klienšu trūkumu nevaru sūdzēties. Vienam cilvēkam rēķinu stundu laika. Līgavas, protams, ir īpašs gadījums. Manas klientes ir aizņemtas – viņām ir tikai pusdienas pārtraukums vai stundiņa pēc darba laika. Cenšos pielāgot viņu vajadzībām. Jāstrādā ātri, kvalitatīvi. Klienti ir prasīgi, un man tas patīk – tas neļauj atslābt. Bet viņi ir vislabākie – mani lutina un saka: “Es tev atnesu maizīti. Apēd, un tad strādāsim!” Jo pulkstenis ir pusdeviņi vakarā. Šodien pēdējā kliente būs pēc astoņiem vakarā.”
“Sākums bija skropstu pieaudzēšanas kursi, ko kompānijas pēc beidzu kopā ar trim citām meitenēm. Sanācis tā, ka no visām strādāju vienīgā. Domāju, ka nespēšu būt tik ciešā kontaktā ar cilvēkiem. Klientu loks auga, un reiz, kad sestdienā deviņos no rīta piezvanīja sieviete, sakot “Man vajag skropstas,” sapratu, ka vilciens sācis kustēties un ātrums pieaug – vajag meklēt telpas. Sāku nepilnos piecos kvadrātmetros ar pavisam mazu galdiņu. Manikīru apguvu pēc tam. Protams, ir milzīgs ģimenes atbalsts. Pamazām, arī ņemot kredītu, viss sagādāts. Šeit esmu ceturto gadu,” stāsta meistrare. Viņai ir doma par savu skolu un meistarklasēm.
2018. gadā
Konkursa žūrija paviesojās pie 39 pretendentiem, kuri konkursā izvirzīti astoņās nominācijās. Iepazīstinām ar visiem balvas nominantiem.
Konkursa apbalvošanas fotogalerija
Nominācija “ZAĻĀ SAIMNIECĪBA 2018”
ZS “Luniņi” – bioloģiskā saimniecība Snēpeles pagastā. Īpašniece Ilonda Reita. Snēpeles “Luniņos” Juris Belševics un dzīvesbiedre Ilonda Reita bioloģiskajā saimniecībā audzē zirgus un Šarolē gaļas liellopus.
ZS “Upmaļi” – bioloģiskā vides un veselības saimniecība Rendas pagastā. Nodarbojas ar ārstniecības augu un garšaugu audzēšanu dārzos un ievākšanu dabā. Gatavo īpašus, pēc orģinālām receptēm veidotus kosmētikas līdzekļus, zāļu tējas un uztura bagātinātājus. Īpašnieki Dainis un Māra Bergmaņi. Saimnieki Dainis un Māra Bergmaņi smejoties sauc sevi par dinozauriem – tik ilgs ir viņu bioloģiskās saimniekošanas stāsts. Viņiem ir ļoti svarīgi, lai pašu ražotā produkcija būtu patiešām kvalitatīva.
ZS “Aploki” – bioloģiskā saimniecība Gudenieku pagastā. Nodarbojas ar piena lopkopību un augkopību. Īpašnieks Leons Eglītis. Gudenieku pagasta zemnieku saimniecībā “Aploki” Leons Eglītis saimnieko kopš 90. gadiem.
Mājražotāja Ilona Kricka Krauja – bioloģiskā saimniecība “Klintis” Rendā. Audzē dārzeņus, aitas, vistas un trušus. Ražu pārstrādā ievārījumos, marinējumos, žāvējumos, tējā, pārdod olas, aitas vilnu un rokdarbus. Ilona Kricka-Krauja kopā ar vīru, vīra mammu un bērniem saimnieko Rendas pagasta “Klintīs”. Ģimene šo māju atradusi un iegādājusies pirms trim gadiem. Kraujām ir bioloģiskā saimniecība, kurā audzē dārzeņus, aitas, vistas un trušus, savukārt dzīvoklis Mežvaldē pielāgots mājražošanai.
Nominācija “RAŽOTĀJS 2018”
ZS “Garīši” – uzņēmums dibināts 1995. gadā un tā pamatnodarbošanās ir kāpostu un citu lauka dārzeņu audzēšana. Liela daļa izaudzētās produkcijas tiek pārstrādāta. Īpašnieks Jānis Čaročinskis. Vārmes zemnieku saimniecībā “Garīši” dārzeņus ne tikai izaudzē, bet arī dažādos veidos pārstrādā. Šobrīd uzņēmuma ražotnē norisinās būvdarbi, jo nepieciešams būtiski palielināt ražotnes jaudu – tā teju dubultosies.
SIA “Energoparks” – uzņēmums dibināts 1998. gadā. Nodarbojas galvenokārt ar šķeldas ražošanu, apaugumu novākšanu no īpašumiem, ar savu tehniku nodrošinot gan iegūtā materiāla sašķeldošanu, gan transportu. Īpašnieks Andris Pšečenko.
SIA “Energoparks” dibināts 1998. gadā. Kopš 2005. gada tas aktīvi darbojas vietējā šķeldas ražošanas un piegādes tirgū un ir kļuvis par daudznozaru uzņēmumu. “Pa šiem gadiem gājis kā pa celmiem. Dažbrīd labāk, dažbrīd sliktāk. Es, protams, ceru, ka mums ies vēl labāk,” stāsta uzņēmuma īpašnieks Andris Pšečenko.
SIA “Vēvers” – ģimenes uzņēmums, dibināts 2001. gadā. Ražo augstas kvalitātes priedes kokmateriālus. Lielāko daļu produkcijas eksportē. Valdes priekšsēdētājs Nauris Vēvers, valdes loceklis Ģirts Vēvers. SIA “Vēvers” ir viens no Kuldīgas novada lielākajiem kokapstrādes uzņēmumiem, kas ļoti daudz investē ražošanas modernizācijā un infrastruktūrā.
SIA “Kuldīgas Tekstils” – uzņēmums dibināts 1992. gadā, nodarbojas ar apģērbu šūšanu, ražošanu. Saražotie apģērbi tiek eksportēti uz Zviedriju, kur dzīvo uzņēmuma īpašnieks.
IK “G. Matroža kokzāģētava” – uzņēmums dibināts 2004. gadā. Īpašnieks Gunārs Matrozis. Individuālais komersants “G. Matroža kokzāģētava” ievērību izpelnījies ar noturību spēcīgajā konkurencē un to, ka ēdolniekiem ir lielākais darba devējs.
Nominācija “PAKALPOJUMS 2018”
SIA “Kuldīgas ginekologu prakse” – 2014. gadā atvērta ēkā, kas atjaunota ar pietāti pret tās pagātni un seno meistaru veikumu, vienlaikus pielāgota mūsdienīgas medicīnas iestādes vajadzībām. Īpašniece Dr. Dagmāra Veldruma. “Patīkami, ka varu kādam palīdzēt,” saka ginekoloģe Dagmāra Veldruma. Pēdējos četrus gadus viņa pieņem pati savās telpās Liepājas ielā 38.
SIA “Modra autoskola” – autoskola dibināta 2012. gada decembrī, piedāvā autovadītāju apmācību dažādās kategorijās. Īpašnieks Modris Vite. SIA “Modra autoskola” īpašnieks Modris Vite bijis ļoti pārsteigts, kad uzzinājis par nomināciju Kuldīgas novada uzņēmēju un amatnieku gada balvai. Tieši pirms Ziemassvētkiem autoskolai apritēs seši gadi.
Veikals “Akcents” (IK Divi dēli) – veikaliņš Tirgus ielā 2 atvērts vien nepilnu gadu. Piedāvā plašu preču klāstu no Latvijas uzņēmumiem, kā arī no mājražotājiem. Piedāvā arī savus ražojumus un izšuj pēc individuāla pasūtījuma. Īpašniece Ineta Ausmane. Omulīgais veikaliņš “Akcents” Tirgus ielā 2 atvērts vien nepilnu gadu, taču šai laikā ievērojami progresējis visās tā izpausmēs. Tajā piedāvā plašu preču klāstu gan no Latvijas jaunajiem, gan mazajiem, gan lielākiem uzņēmumiem, tāpat arī no mājražotājiem. Papildus tā piedāvājumā iekļauti arī savi ražojumi, un I. Ausmane izšuj pēc individuāla pasūtījuma.
SIA “Līgas Vaļģes ārsta prakse” – prakse reģistrēta 2009. gadā. Iedzīvotāji novērtējuši pozitīvo attieksmi un augsto profesionalitāti veselības pakalpojumu jomā. Īpašniece Līga Vaļģe. Kuldīgas veselības centrā praktiski vienmēr var sastapt daudz cilvēku. Tā ir arī dienā, kad Kuldīgas novada uzņēmēju un amatnieku gada balvas žūrija apciemo dakteri Līgu Vaļģi, SIA “Līgas Vaļģes ārsta prakse”īpašnieci. Viņa gan jūtas pārsteigta par nomināciju konkursam un stāsta par izaicinājumiem, ar ko sastopas ikdienā, apvienojot ārsta darbu ar uzņēmējdarbību.
Solāriju studija “Vanella” – solāriju studija savus pakalpojumus piedāvā Liepājas ielā 38. Īpašniece Daiga Sermole. “Šeit ir mūsu paradīze, kurā atpūšamies,” sakasolārija studijas “Vanella” īpašniece Daiga Sermole. Tomēr jauniešiem te tiek dota tik svarīgā pirmā darba pieredze.
Nominācija “AMATNIEKS 2018”
Rita Morozova – šuvēja. Ikdienā veic dažādus šūšanas darbus – gan labojumus, gan pēc klientu pasūtījumiem. Šuvusi tērpus vairākiem deju kolektīviem. Šuvēja Rita Morozova apģērbus gan labo, gan šuj pēc klientu pasūtījuma, un Kuldīgā šādus pakalpojumus piedāvājot daudzi.
Arita Svenča – studijas “Varavīksne” audēja, līdzdarbojas rokdarbu kopas “Čaupes” vadīšanā. Ierodoties ciemos pie audējas un rokdarbu darbinātājas Aritas Svenčas, kura uzņēmēju un amatnieku gada balvas konkursā izvirzīta nominācijā “Amatnieks 2018”, meistare žūrijas komisijai izrāda plašo darbu spektru – sākot no pašas darinātām cepurēm un cimdiem, beidzot ar džemperiem un galdautiem. Tomēr daļa no darbiem šobrīd atrodas kādā izstādē Lietuvā.
Ziedonis un Ināra Āboliņi – audēji, izveidojuši ģimenes uzņēmumu SIA “Audēju darbnīca”. Ražo augstas kvalitātes roku darba izstrādājumus, aktīvi piedalās dažādos amatnieku gadatirgos un izstādēs gan Latvijā, gan ārvalstīs. Ināras un Ziedoņa Āboliņu ģimenes uzņēmums “Audēju darbnīca” darbojas desmit gadus, bet abi auž jau gadus 30.
SIA “Nordvalde” – galdniecības uzņēmums dibināts 2004. gadā, ražo koka logus, durvis, kāpnes un mēbeles. Īpašnieks Matīss Meike. SIA “Nordvalde” ir salīdzinoši neliels galdniecības uzņēmums, kurā strādā vien trīs cilvēki. “Esam mazā galdniecība, kam patīk lielie projekti,” uzsver uzņēmuma īpašnieks Matīss Meike. Uzņēmums sākotnēji piederējis viņa tēvam, kurš arī ir galdnieks.
Andris Bergmanis – frizieris. Strādā salonā “Pie Aivas” Kuldīgā. “Cenšos klientus lutināt un ceru, ka viņi to jūt,” saka frizieris Andris Bergmanis, kurš desmito gadu reizi nedēļā no Ventspils ierodas Kuldīgā skaistumkopšanas salonā “Pie Aivas”.
Nominācija “TŪRISMA UZŅĒMĒJS 2018”
SIA “NORNIEKI” – šobrīd lielākā strausu ferma Latvijā, kas specializējas gaļas ražošanā un piegādē. Pamatnodarbošanās ir gaļas strausu un kazu audzēšana un pārstrāde, kā arī viesu uzņemšana, radošo darbnīcu organizēšana. Īpašniece Anda Šīmane. Snēpeles “Nornieku” īpašnieki Anda Šīmane un Pēteris Gobzemis audzē gaļas strausus un kazas, uzņem viesus lauku restorānā un organizē radošās darbnīcas.
Ēdoles pils – zināma ne tikai kā vēsturisks objekts ar laikmetīgām vērtībām un leģendām apvītu atmosfēru, bet arī kā dažādu koncertu, izstāžu, publisku, individuālu pasākumu un filmēšanas vieta. Rīko plaši apmeklēto Emīla tirgu. Pārvaldniece Māra Valtere. “Ziemā pie mums diezgan klusu, jo nav jau tūrisma sezonas, bet līdz rudenim apmeklētāju bija daudz,” atzīst Ēdoles pils pārvaldniece Māra Valtere.
Apartamenti “Kuldīgas Pilsdzirnavas” – naktsmītne atrodas vēsturiskā mājā, pie vecā ķieģeļu tilta pār Ventu. Kopš 2015. gada apartamenti pārstāvēti vietnē Booking.com. Īpašniece Laura Anspuka. Apartamentu Kuldīgas pilsdzirnavas īpašniece Laura Anspuka saka: senajai ēkai Baznīcas ielā 36 pie ķieģeļu tilta dota otra elpa, jo pirms tam tā bija ļoti bēdīgā stāvoklī.
“Maras Muiža” – kultūrvēsturisks objekts, kas pirmoreiz minēts 16. gadasimtā, atjaunots 2006. gadā. Piedāvā muižas apskati grupām ar iespēju pasūtīt kafiju un kūku, kā arī nakšņošanu. Īpašniece Ilga Pranča-Hartingera. “Viesi pie mums brauc aizvien vairāk – tā ir kā sniega bumba,” secina Maras muižas saimniece Ilga Pranča-Hartingere.
ZS “Polīši” – atpūtas bāze “Polīši” piedāvā makšķerēšanu zivju dīķos, viesu namu ar kamīnzāli un pirti, nakšņošanu istabās vai teltīs, telšu vietas, divus smilšu volejbola un futbola laukumu, ugunskuru vietas. Izveidots brīvdabas dievnams “Bētele” skaistā ozolu birzī netālu no viesu nama. Īpašniece Rūta Pirro. Atpūtas bāzes “Polīši” Rumbas pagastā saimnieki Rūta un Viesturs Pirro, vaicāti, kā klājas, atbild: “Paldies Dievam, iet ļoti labi! Arvien labāk.” Viņi priecājas par nesen noasfaltēto veco Saldus ceļu, kas ved arī uz “Polīšiem” – labi ceļi vienmēr palīdzot tūrismam.
Nominācija “DEBIJA 2018”
Rezidence Kafe “Venta” – kafejnīca atvērta 2018. gada pavasarī. Saimnieks Aigars Celms. Kafejnīca Rezidence kafe “Venta” pie Kuldīgas vecā tilta atvērta tikai šopavasar, bet vadītājs Aigars Celms secina: “Liekas, ka viss iznāk.”
Kafejnīca “The Marmalade” – kafejnīca atvērta kopš 2017. gada decembra. Iedzīvotāji novērtējuši mājīgo atmosfēru un jauko apkalpošanu. īpašnieki Mārtiņš Einbergs, Iveta Einberga, Dace Nelsone. Kafejnīca “The Marmalade” durvis vēra tikai pirms gada – 2017. gada 1. decembrī. Dace Nelsone, viena no omulīgās kafejnīcas īpašniecēm, stāsta, ka pirmais gads bijis labāks nekā cerēts, taču neesot māksla iesākt – svarīgi arī sasniegto noturēt un attīstīties.
SIA “Lat Food LP” – Uzņēmums ražo bioloģisku pārtiku pilnvērtīgam bērnu uzturam ar zīmolu “Mazo lāču putra”. Īpašniece Laura Prūse. Bērnu pārtika ar zīmolu “Mazo lāču putra”, kas nu jau iepazīta un remdē izsalkumu mazuļiem visā Latvijā, tiek ražota Snēpelē.
SIA “Pilskrogs” – “Pilskrogs” iekārtots Ēdoles pilī, piedāvā ēdināšanas pakalpojumus ikdienā, klāj svētku gadus, kāzu banketus, kafijas pauzes semināros. Īpašnieks Jānis Grundmanis. “Pilskrogā” Ēdoles pilī saimnieko SIA “Pilskrogs” īpašnieki Agnese un Jānis Grundmaņi. Agnese Grundmane stāsta, ka ideja par uzņēmumu radusies krīzes gados, taču atzīst, ka nozare vienmēr bijusi sirdij tuva.
I. Knupkes Īvandes pagasta zemnieku saimniecība “Paegļi” – zemnieku saimniecībā top vairākas desu šķirnes, kupāti un kūpinājumi. Īpašniece Ieva Knupke. Ieva Knupke kopā ar vīru uz Kuldīgas pusi pārcēlās pirms gada, atgriežoties dzimtajā vietā pēc desmit gadu prombūtnes.Viņa saimnieko zemnieku saimniecībā “Paegļi” Īvandē.
Nominācija “ILGTSPĒJĪGĀKAIS UZŅĒMUMS 2018”
Veikals “Pie Jura” – SIA “JKLM” reģistrēta 1997. gadā, veikalā tirgo dārzkopības līdzekļu un lauksaimniecības inventāru. Īpašnieks Juris Kozmeijers. Daudz dažādu preču iespējams atrast veikalā “Pie Jura”. Tā īpašnieks Juris Kozmeijers biznesā ir jau ilgus gadus un Kuldīgas novada uzņēmēju un amatnieku gada balvas konkursā pieteikts nominācijā “Ilgtspējīgākais uzņēmums 2018”.
SIA “Dz. Ozoliņas zobārstniecības kabinets” – zobārstniecības privātprakse dibināta 1994. gadā. Īpašnieki Dzintra Rudīte Ozoliņa, Leonards Ozoliņš. Uzņēmums “Dz. Ozoliņas zobārstniecības kabinets”dibināts 1994. gadā, bet Dzintra Rudīte Ozoliņa ir zobārste jau 41 gadu.
SIA “AMAZONE” – uzņēmums dibināts 1993. gadā kā vācu firmas “Amazonen-Werke” oficiālais pārstāvis Latvijā. Piedāvā augsnes apstrādes tehniku, lopbarības sagatavošanas tehniku, kartupeļu stādīšanas un ražas novākšanas tehniku, kardānu vārpstas, uzkares sistēmas, miglotāju sprauslas. Īpašnieki Arvis Mikāls, Baiba Mikāla. Baiba un Arvis Mikāli uzņēmējdarbībā iesaistījās 1992. gadā, atjaunojot Baibas vecvectēva Jēkaba Gulbja 1924. gadā dibināto zemnieku saimniecību “Upeskalni”, kas vēlāk mainīja juridisko formu un pārtapa par SIA “Upeskalni AB”. 1993. gadā dibināta SIA “Amazone”, kas nodarbojas ar lauksaimniecības tehnikas tirdzniecību, bet 2015. gadā – trešais uzņēmums SIA “Precīzo tehnoloģiju skola”. Kopā visi trīs uzņēmumi kopš šī gada pazīstami ar nosaukumu “Amazone grupa”. “Mūsu sauklis visai grupai – mums ir pasaules pieredze lauksaimniecībā, bet ar stabilām saknēm esam Latvijas zemē. Pie tā mēs ļoti pieturamies un piestrādājam,” stāsta B. Mikāla.
SIA “JK” – uzņēmums dibināts 1994. gadā, nodarbojas ar degvielas, naftas produktu tirdzniecību. Īpašnieki Juris Geide un Kārlis Balodis. SIA “JK” šī gada Kuldīgas novada uzņēmēju un amatnieku gada balvas konkursā pieteikts nominācijā “Ilgtspējīgākais uzņēmums 2018”.
IK “RŪTA” – uzņēmums dibināts 1993. gadā un nodarbojas ar preču mazumtirdzniecību stendos un tirgos. Īpašniece Rūta Lindberga. Uzņēmumu IK “Rūta” kuldīdznieki labāk atpazīst pēc veikala “Pelnrušķīte” Liepājas ielā. IK “Rūta” īpašniece Rūta Lindberga savu biznesu sāka pirms 25 gadiem, izveidojot savu kafejnīcu.
Nominācija “MENTORS 2018”
Guntra Krūkliņa – pedagoģe, karjeras konsultante V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskolā. Viļa Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas karjeras konsultante Guntra Krūkliņa par nomināciju kategorijā “Mentors” uzņēmēju un amatnieku gada balvas konkursā ir pārsteigta, taču atzīst, ka cenšas skolēniem palīdzēt, cik vien spēj: “Skolā esmu vienkāršākā karjeras konsultante. Vairāku gadu laikā esmu palīdzējusi daudziem absolventiem. Vismaz man šķiet, ka ir palīdzēts. Karjeras konsultants savā ziņā ir arī mentors. Mentors esmu, pirmkārt, skolas bērniem, kā arī palīgs skolas pasākumos. Visvairāk bērniem ir jāmāca, kad viņi kaut ko sāk saprast par savu dzīvi – septītajā, astotajā klasē.”
Dina Poriņa – jauno žurnālistu skolas vadītāja, laikraksta “Kurzemnieks” žurnāliste un literārā redaktore. Laikraksta “Kurzemnieks” žurnāliste un literārā redaktore, jauno žurnālistu skolas vadītāja Dina Poriņa par nomināciju Kuldīgas novada uzņēmēju un amatnieku gada balvai ir pārsteigta. Zvans no pašvaldības viņu esot ļoti samulsinājis, jo jauno žurnālistu skolotāji neesot mentori klasiskā izpratnē, kā to saprot uzņēmējdarbībā. “Mēs nemācām biznesa pamatus, vairāk palīdzam apgūt profesijas pamatus,” stāsta D. Poriņa, piebilstot, ka, viņasprāt, daudz atbilstošāks būtu vārds “darbaudzinātājs”.
Sigita Vaivade – “Meža ABC” projekta idejas autore, organizatore un vadītāja. “Meža ABC” projekta idejas autore, organizatore un vadītāja Sigita Vaivade jau ceturtajā paaudzē ir mežsaimniece un ar projektu “Meža ABC” nodarbojas jau 13 gadus. “Meža ABC” ir tas, ko man patīk darīt. To daru bez maksas jau kopš 2005. gada. Šogad aizvadījām astoto “Meža ABC” pasākumu Kuldīgas novadā. Vienubrīd bija ideja pasākumu vilkt uz Latvijas centrālo daļu, taču sapratu, ka to negribu. Latvija nav tik liela, lai skolēni un ģimenes neatbrauktu uz Kuldīgas pusi,” lepni stāsta pasākuma idejas autore.
Baiba Mikāla – papildus uzņēmējdarbībai sniedz būtisku ieguldījumu novada attīstībā, veicina sabiedrības, tostarp jauniešu, jauno uzņēmēju interesi par uzņēmējdarbību. Līdzdarbojas Kuldīgas biznesa inkubatora konsultatīvajā komisijā. Uzņēmēja, “Amazone grupa” īpašniece Baiba Mikāla saspringtajā ikdienā, kas, viņasprāt, reizēm atgādina nemitīgu vienādojumu risināšanu, tomēr atrod laiku, lai sniegtu atbalstu jaunajiem censoņiem, kuri savu ceļu uzņēmējdarbībā vien sāk.
Indra Iveta Gaile – pedagoģe, motivējusi jauniešus domāt par profesijas izvēli. Ilgus gadus pedagoģe bijusi “Junior Achievement Latvija” koordinatore savā skolā un Kuldīgā, organizējusi skolēnu mācību uzņēmumu tirdziņus. Pedagoģe Indra Iveta Gaile jauniešus motivējusi domāt par saviem uzņēmumiem.
2017. gadā
Konkursa apbalvošanas fotogalerija
Nominācija “Gada lauksaimnieks”
ZS “Jaunkalni”– jauktā lauksaimniecība (augkopība un lopkopība) Laidu pagasta “Vecmeždreijas”. Īpašnieks Gatis Zonenbergs.
SIA “Lāses AM”– struktūrvienība, gaļas liellopu novietne “Kolumbi” Rumbas pagastā – bioloģiskā lauksaimniecība, tīršķirnes gaļas liellopu audzēšana, graudu audzēšana. Saņemta Zemkopības ministrijas augstākā balva “Sējējs” par Latvijā labāko bioloģisko lauku saimniecību. Valdes priekšsēdētājs Aigars Melderis.
ZS “Nogales”– piena pārstrāde un pārtika, jauktā lauksaimniecība, Kabiles pagasta “Nogales”. Īpašnieks Ainārs Guštilo.
ZS “Akmeņkalni”– augkopība un tehniskās kultūras, Gudenieku pagasta “Akmeņkalni”. Īpašnieks Ainārs Bierands.
Nominācija “Gada ražotājs”
SIA “Stiga RM”– 100% latviešu kapitāla meža nozares uzņēmums. Nodarbojas ar bērza saplākšņa ražošanu un pārdošanu, bērza finierkluču iepirkšanu un šķeldas pārdošanu, meža zemju iepirkšanu un apsaimniekošanu, apaļkoku pārdošanu un kokmateriālu transportu, Meistaru ielā 1, Kuldīgā. Valdes loceklis Andris Ramoliņš.
SIA “Mežmaļi”– kokapstrādes uzņēmums, ražo skuju un lapu koka taras delīšus/palešu sagataves, Pelču pagasta “Aizmeži”. Valdes priekšsēdētājs Andris Dieziņš.
SIA “Kuldīgas maizes ceptuve”– maizes ražošana, svaigi ceptu mīklas izstrādājumu un kūku ražošana, Graudu ielā 14, Kuldīgā. Valdes loceklis Dāvids Šternbergs.
SIA “Milzu!” – ražo četru veidu auzu un rudzu pārslas, tostarp bioloģiskās graudaugu pārslas, Rumbas pagasta “Miķeļi”. Valdes loceklis Ence Enno.
ZS “Smilškalni”– audzē krūmogulājus. Nodrošina patērētājus ar svaigām deserta ogām. Ražo mājas vīnus. Īpašnieks Alvils Elksnis.
Nominācija “Gada tirgotājs”
SIA “RZ autoparks” – transportlīdzekļu tirdzniecību un piekabju noma/tirdzniecība, Riteņu ielā 1, Kuldīgā. Valdes priekšsēdētājs Roberts Zanders.
Konditoreja “Šarlote” (SIA “Gusto Vanilla”) – konditorejas izstrādājumu, saldumu ražošana, Mālu ielā 12, Kuldīgā. Valdes locekle Aira Egle.
SIA “Pārsa”– mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku, Graudu ielā 5, Kuldīgā. Valdes priekšsēdētājs Gatis Rozenfelds.
Veikals “Pindzele” (SIA “PC Konsultants”) – kancelejas preces, preces māksliniekiem, skolēnu radošajām nodarbībām un dažādiem hobijiem, biroja tehnikas pakalpojumi, Raiņa ielā 2, Kuldīgā. Valdes priekšsēdētājs Aldis Dilāns.
SIA “Vindenieki”– ziedu tirdzniecība un floristika, tirdzniecības vietas Kuldīgā - Ēdoles iela 31, Sūru iela 2 un Mucenieku iela 26. Valdes priekšsēdētāja Lāsma Ciekause.
Nominācija “Gada amatnieks”
Baiba Cine (mājražotājs “Baibas gardumi”) – piedāvā mājās ceptas tortes no dabīgiem produktiem, Atpūtas ielā 8, Kuldīgā.
Mārtiņš Ausmanis (“MMēbeles”) – pēc individuāla pasūtījuma izgatavo visa veida korpusa mēbeles, kā arī logus, durvis un kāpnes, Apšu ielā 30, Kuldīgā.
Elijs Bite– sertificēts skursteņslauķis.
Ineta Bērzupa (IK “Marionet”), apģērbu dizains un šūšanas pakalpojumi, pēc individuāla pasūtījuma, 100% roku darbs, Liepājas ielā 50, Kuldīgā.
Santa Kļava (“SK handmade”) – ziedu un sajūtu dizains.
Nominācija “Gada pakalpojums”
Skaistumkopšanas salons “Paloma” (SIA “Palomino) – skaistumkopšanas pakalpojumi, Liepāja ielā 1, Kuldīgā. Valdes priekšēdētāja Līvija Tinte.
Inga Trumsiņa– gida pakalpojumi.
SIA “Royal Key”– interjera dizainere Aiga Vaitkus, Liepājas ielā 8, Kuldīgā.
SIA “HL Dizains”– projektu vadība īpašumu attīstībai, arhitektūras un interjera dizaina pakalpojumi, Liepājas ielā 37, Kuldīgā. Valdes priekšsēdētāja Henriete Ludvika-Brazovska.
Kafejnīca “Pagrabiņš”(SIA “Alekšupīte”) – restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi, Baznīcas ielā 5, Kuldīgā. Valdes locekļi Raimonds Lapuķis un Jānis Ķirsis.
Nominācija “Gada jaunais uzņēmums”
Dzīvais muzejs “Senās Kuldīgas stāsts”(SIA Goldingen Train”) – septiņu telpu komplekss, kur katrā telpā iedzīvināti un atdzīvināti stāsti par pilsētu un tās vēsturi, Jelgavas ielā 2, Kuldīgā. Valdes locekles Kristīne Kārkliņa un Santa Cine.
SIA “ED Kriksis”– individuāli šūti apģērbi bērniem no zīdaiņa līdz skolas vecumam, Pilsētas laukumā 7, Kuldīgā. Valdes priekšsēdētāja Egita Dedze.
SIA “SL Projects”– sveču ražošana, Gaismas ielā 9-25, Kuldīgā. Valdes priekšsēdētāja Sintija Hercenberga.
SIA “Lexa ID”– dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība, Dzirnavu ielā 8-3, Kuldīgā. Valdes priekšsēdētājs Ingus Benhens.
“Katrīnas apartamenti”– ekskluzīvi apartamenti, ērti divām ģimenēm. Apartamentos ir ekskluzīvas mēbeles, mākslas darbi. Domāti cilvēkiem, kas grib baudīt ne tikai skaisto, mierīgo pilsētu, bet arī novērtē skaistumu sev blakus, Strautu ielā 3-5, Kuldīgā. Īpašniece Dace Gaile.
Nominācija “Ilgtspējīgākais uzņēmums”
SIA “Mars”– kokmateriālu ražošanas jomā darbojas jau kopš 1993. gada. Uzņēmums nodarbojas ar padziļinātu kokmateriālu apstrādi un dažādu kokapstrādes produktu ražošanu. SIA “Mars” ražo un pārdod grīdas, apdares un terases dēļus, plauktus un palodzes, konstrukcijas zāģmateriālus, durvju apmales, dažāda veida koka profillīstes, pirts apdares un pirts lāvas dēļus, kā arī kurināmās skaidu briketes, Rumbas pagasta “Mars”. Valdes priekšsēdētājs Andris Lapiņš.
SIA “Dekors RD”– reklāmas pakalpojumi, Tehnikas ielā 9, Kuldīgā. Valdes priekšsēdētāja Anda Gutlande.
SIA “Jaunais Kurzemnieks”– Kuldīgas, Alsungas un Skrundas novada laikraksts, 1905. gada ielā 19, Kuldīgā. Valdes priekšsēdētāja Inese Opelta.
Veikals “Dārziņš” (ZS “Sūrupes”) – pārtikas tirdzniecība Baznīcas ielā 15, Kuldīgā. Īpašnieks Vilnis Beņķis.
Veikals “Tīne” (IK Velga Pigevica) – piedāvā plašu galantērijas, audumu, aizkaru un gultasveļas klāstu, kā ikdienas vajadzībām, tā īpašām vēlmēm, speciāli izgatavota produkcija pēc pasūtījuma, Liepājas ielā 30, Kuldīgā. Īpašniece Velga Pigevica.
Nominācija “GADA INVESTĪCIJA”
SIA "Stiga RM" - ražošanas ēka. Valdes loceklis Andris Ramoliņš.
Z/S "Kalna - Mikas"- lauksaimniecības noliktava. Īpašnieks Jānis Brantevics.
Z/S "Purvmaļi"- lauksaimniecības šķūnis. Īpašnieks Edgars Grohoļskis.
Nominācija “GADA MECENĀTS”
SIA "Rietumu nafta LV" – valdes loceklis Toms Egle – par ziedotajiem līdzekļiem Kuldīgas futbola attīstībai, “Ģimenes dienai” un citiem kultūras pasākumiem;
SIA "Ostas celtnieks" - valdes priekšsēdētājs Konstantīns Bursakovskis – par atbalstu pilsētas festivālam “Dzīres Kuldīgā”;
SIA "MKM mežs"- valdes priekšsēdētājs Kristaps Martinovs, valdes loceklis Mārcis Martinovs – par ziedojumu biedrībai “Motorsports.lv”.
2016. gadā
Konkursa apbalvošanas fotogalerija
Nominācija „GADA LAUKSAIMNIEKS”
ZS “Ezergaļi” – nodarbojas ar graudkopību. Saņēma balvu “Sējējs 2016” nominācijā “Gada lauku saimniecība”. Vārmes pagasts, īpašnieks Dzintars un Iveta Erdmaņi.
Nominācija „GADA RAŽOTĀJS”
ZS “Smaidas” – gaļas pārstrāde un konservēšana. Snēpeles pagasts, īpašnieks Jurģis Bružāns.
Nominācija „GADA TIRGOTĀJS”
SIA “Autoveikals O.Z.I.” – autoveikals, mazumtirdzniecība ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem. Īpašnieks Uģis Martinsens.
Nominācija „GADA AMATNIEKS”
Uldis Melbergs - juvelieris, rotkalis.
Nominācija „GADA PAKALPOJUMS TŪRISMĀ”
ZS “Zvejas” – Riežupes smilšu alas. Rumbas pagasts, īpašniece Inese Štofrēgene.
Nominācija „GADA PAKALPOJUMS”
IK “Klūdziņa” – krodziņš, ēdienu gatavošana uz dzīvās uguns. Ēdoles iela 40, Kuldīga, īpašnieki Zigrīda un Guntis Stuceri.
Nominācija „GADA JAUNAIS UZŅĒMĒJS”
SIA “Mana Galdniecība”– specializējas standarta un dažādu nestandarta mēbeļu, iekārtu un citu izstrādājumu izgatavošanā no koka gan mājām, gan birojiem, gan citām platībām. Padures pagasts “Dreimaņi”, īpašnieks Māris Stepanovs.
Nominācija „GADA PAKALPOJUMS BŪVNIECĪBĀ”
SIA “Būvfirma INBŪV” – Darbības virzieni: vispārējo celtniecības darbu veikšana un vadīšana, restaurācijas darbu veikšana un vadīšana, ēku un būvju arhitektūras un konstrukciju projektēšana, ielu izbūvēšana un apgaismojuma instalāciju darbi, piedāvā zemes rakšanas tehnikas pakalpojumus. Īpašnieks Toms Trubins.
Nominācija „GADA INVESTĪCIJA”
SIA “Upeskalni AB” - graudkopības saimniecība Padures pagastā. Īpašnieki Arvis un Baiba Mikāli.
Nominācija „GADA MECENĀTS”
SIA “Rietumu nafta” - degviela, degvielas, naftas produktu tirdzniecība, vairumtirdzniecība. Valdes priekšsēdētājs Toms Egle.
Lielākie nodokļu maksātāji pēc samaksātās iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas 2015. gadā
- SIA “Vizuālā diagnostika”,
- SIA “Amazone”,
- SIA “Kuldīgas maizes ceptuve”,
- SIA “Bērzi plus”,
- SIA “Kuldīgas tekstils”.
Lielākie nodokļu maksātāji pēc kopējās samaksāto nodokļu summas 2015. gadā
- SIA “Amazone”,
- SIA “Agrotehnika”,
- SIA “Kuldīgas maizes ceptuve”,
- SIA “Bērzi Plus”,
- SIA “Baloži & CO”.
Vairākas speciālbalvas pasniedza arī pašvaldības sadarbības partneri – laikraksts “Kurzemnieks” iespēju izvietot reklāmu par 100 EUR piešķīra veikalam “Tonis”. SIA “Kurzemes Biznesa inkubators” simpātiju balvu pasniedza Artim Reimanim, uzņēmuma “Silver Note” īpašniekam. Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra Kuldīgas birojs ZS “Apškalni” dāvināja atbalstu nākamajam projektam 100 EUR vērtībā, AS “Swedbank” simpātijas piederēja galdniekam Mārtiņam Ausmanim, AS “SEB banka” – ZS “Ezergaļi”,Attīstības finanšu institūcijas “Altum” Liepājas reģionālais centrs apbalvoja SIA “Mana Galdniecība”, bet Latvijas investīciju un attīstības aģentūras Kuldīgas Biznesa inkubators sveica Diānu Panjušenkovu – bērnu izklaides centra “Brīnumzeme” radītāju.
2015. gadā
Konkursa apvalvošanas fotogalerija
Nominācija „GADA LAUKSAIMNIEKS”
SIA „Upeskalni AB” - piedāvā kartupeļus, sēklkopību, graudu audzēšanu, siena un skābsiena sagatavošanu rulonos, padures pagasta “Upeskalnos”, īpašnieki Arvis un Baiba Mikāli.
Nominācija „GADA RAŽOTĀJS”
SIA „PalleteRies” – taras dēlīšu un palešu sagatavju ražošana, Kuldīgā, Zaļā ielā 6, īpašnieks Edijs Ošs.
Nominācija „GADA TIRGOTĀJS”
SIA „AGROTEHNIKA” – lauksaimniecības tehnikas rezerves daļas, „Ford” automašīnu rezerves daļas, akumulatori, dārzkopības un lopkopības preču tirdzniecība, Planīcas ielā 67, Kuldīgā, īpašnieks Arturs Cimoška.
Nominācija „GADA AMATNIEKS”
Oskars Pirtnieks –metālapstrādes meistarsPelču pagasta „Pirtniekos”.
Nominācija „VIESMĪLĪGĀKAIS GADA UZŅĒMĒJS”
SIA „IG Rota” – viesnīca, restorāns „Jēkaba sēta”, Liepājas ielā 36, Kuldīgā, īpašniece Ingrīda Garoza.
Nominācija „GADA PAKALPOJUMS”
Tūristu vilcieniņš „Ludis” – SIA„Goldingen Train”, valdes locekļi Santa Cine un Kristīne Kārkliņa.
Nominācija „GADA JAUNAIS UZŅĒMĒJS”
SIA „K27” –„Cafe „Tilts”” Kuldīgā, Kalna ielā 27, īpašniece Iveta Ozolniece.
Nominācija „GADA INVESTĪCIJA”
SIA „Stiga RM” –bērza saplākšņu ražošana un pārdošana, bērza finierkluču iepirkšana un šķeldas pārdošana, meža zemju iepirkšana un apsaimniekošana, apaļkoku pārdošana, kokmateriālu transports, Meistaru ielā 1, Kuldīgā. Īpašnieks Andris Ramoliņš.
Nominācija „Gada mecenāts”
SIA "MKM mežs" – īpašnieks Mārcis Martinovs.
Lielākie nodokļu maksātāji pēc samaksātās iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas 2014. gadā
- SIA "Kuldīgas maizes ceptuve"
- SIA "Bērzi Plus"
- SIA "AMAZONE"
- SIA "KULDĪGAS TEKSTILS"
- SIA "AGROTEHNIKA"
- SIA "BALOŽI & KO"
- SIA "Ziemeļkurzemes MRS"
- SIA "VIZUĀLĀ DIAGNOSTIKA"
- SIA "ALRA"
- SIA "LĀSES AM"
Lielākie nodokļu maksātāji pēc kopējās samaksāto nodokļu summas 2014. gadā
- SIA "AMAZONE"
- SIA "Kuldīgas maizes ceptuve"
- SIA "AGROTEHNIKA"
- SIA "Bērzi Plus"
- SIA "BALOŽI & KO"
- SIA "VIZUĀLĀ DIAGNOSTIKA"
- SIA "RIETUMU NAFTA"
- SIA "KULDĪGAS TEKSTILS"
- SIA "SIGMA ELEKTRO"
- SIA "KULDĪGAS RPB"
Speciālbalvas pasniedza arī pašvaldības sadarbības partneri – laikraksts “Kurzemnieks”, SIA “Kurzemes Biznesa Inkubators”, Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra Kuldīgas nodaļa, AS “Swedbank”, AS “SEB banka” un Attīstības finanšu institūcija “Altum”.
2014. gadā
Konkursa apbalvošanas fotogalerija
Nominācija „Gada lauksaimnieks”:
ZS „Reķi” – augkopība Kurmāles pagasta „Gaismās”, saimnieki Aivars un Spodris Reķi.
Nominācija „Gada jaunais uzņēmējs”:
SIA "PROPELLER FOODIE”, itāļu restorāns – picērija „Goldingen Room”, Baznīcas ielā 2-2, Kuldīgā, īpašniece Santa Cine.
Nominācija „Kuldīgas tēla popularizētājs”:
Vokāli instrumentālais ansamblis „Rumbas kvartets”, IK Artis Šimpermanis.
Nominācija „Gada pakalpojums”:
SIA „Reinfelds” – kravu pārvadājumi, transportlīdzekļu apkope un remonts, Graudu ielā 11, Kuldīgā, īpašnieks Modris Reinfelds.
Nominācija „Ģimenei un bērniem draudzīgākais uzņēmums”:
IK „Dekoru meistars” veikals „Zelta Apelsīns” – dekoru veikals, svinību apkalpošana, Liepājas ielā 6, Kuldīgā, vadītāja Inta Lagzdeniece.
Nominācija „Gada amatnieks”:
Restaurators Andris Bogdans, „Lagzdieni”, Kurmāles pagastā un restaurators Māris Gulbis, „Māli”, Saldus novadā, Šķēdes pagastā.
Nominācija „Gada ražotājs”:
SIA „Planka” – kokapstrādes cehs, „Plāņi”, Īvandes pagastā, īpašnieks Dzintars Knupke.
Nominācija „Gada būve”:
Alekšupītes promenādes izveide un ar to saistīto ielu rekonstrukcija, pasūtītājs – Kuldīgas novada pašvaldība, būvuzņēmējs – SIA „Ostas celtnieks”, būvprojekta autors – SIA „Inženierbūve”.
„Gada mecenāts”:
SIA „Amazone”. Atbalsts grāmatai „KULDĪGA. Arhitektūra un pilsētbūvniecība”, biedrībai „Padure”, Pilsētas svētkiem „Dzīres Kuldīgā”, Kuldīgas invalīdu biedrībai, Padures mazpulkam, Kuldīgas 2. vidusskolai, florbolistiem, rallija komandai, Annas draudzei, Kuldīgas Bērnu un jauniešu centram, Vientuļo Padures pensionāru sveikšanai, LLU stipendijām, konkursam „Zelta lauks”.
Pasākumā tika godināti arī uzņēmumi, kuri valsts un novada budžetā iemaksājuši visvairāk nodokļu 2013. gadā. Lielākos nodokļu maksātājus godinās divās kategorijās – pēc lielākās nodokļu summas valsts budžetā un pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), ko saņēmis Kuldīgas novads.
Pēc kopējās budžetā iemaksātās nodokļu maksājumu summas:
- SIA „Linde pārtika”
- SIA „Amazone”
- SIA „Kuldīgas maizes ceptuve”
- SIA „Agrotehnika”
- SIA „Vēvers”
- SIA „Baloži & CO”
- SIA „Kuldīgas tekstils”
- SIA „Mobile-A”
- SIA „Rietumu nafta”
- SIA „Sigma Elektro”
Pēc iemaksātās iedzīvotāju ienākumu nodokļu summas:
- SIA „Linde pārtika”
- SIA „Kuldīgas maizes ceptuve”
- SIA „Amazone”
- SIA „Bērzi plus”
- SIA „Vēvers”
- SIA „Kuldīgas tekstils”
- SIA „Vizuālā diagnostika”
- SIA „Agrotehnika”
- SIA „Alra”
- SIA „Baloži & CO”
Laikraksta „Kurzemnieks” specbalva – nākamajā gadā ievietot reklāmu par 100 eiro – tika piešķirta veterinārai aptiekai un praksei SIA „ArsaL”, īpašniece Sandra Rubīne.
Savukārt SEB bankas Kuldīgas filiāles vadītāja Inga Kaltniece simpātiju balvu pasniedza ZS „Reķi SA” īpašniekiem Aivaram un Spodrim Reķiem.
Kurzemes Biznesa inkubators pasākumā godināja divus uzņēmumus – SIA „Alias Products” un SIA „Rivonda”, vizuālo risinājumu vēstniecību, Arti un Kristīni Šimpermaņus.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Kuldīgas filiāles vadītāja Daiga Mellere z/s „Akmeņkalni” pasniedza dāvanu karti nākamā kopīgā projekta realizēšanai.
VAS „Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum” pasniedza savu simpātiju balvu SIA „MGS Factory” īpašniekiem Sanitai un Marekam Gipteriem.
Arī Swedbank savu simpātiju balvu piešķīra SIA „Rivonda”, vizuālo risinājumu vēstniecību, Arti un Kristīni Šimpermaņus.
2013. gadā
GADA TIRGOTĀJS – SIA „Meistars LV” Kuldīgā, īpašnieks Leonīds Žerebcovs.
GADA PAKALPOJUMS – SIA „Obodņikova veterinārais serviss”, īpašnieks Olārs Obodņikovs.
GADA AMATNIEKS – kalējs Dailonis Jakobovskis no Kuldīgas.
JAUNAIS UZŅĒMĒJS – kafejnīca „Šarlote” Kuldīgā, īpašniece Aira Pigožne.
GADA RAŽOTĀJS – SIA „Mežmaļi” Pelču pagastā, īpašnieks Andris Dieziņš.
GADA LAUKSAIMNIEKS – z/s „Laivenieki” Padures pagastā, īpašnieks – Jānis Laivenieks.
GADA INVESTĪCIJAS – z/s „Bētas” par liellopu novietni „Mārtiņstallis” Vārmes pagastā, īpašnieks Ilmārs Pilenieks.
GADA BŪVE – par būvobjektu „Stendes ielas rekonstrukcija posmā no Vecā ķieģeļu tilta līdz pilsētas robežai” arhitektam SIA „Inženiertehniskie projekti”, būvuzņēmējam – SIA „Ostas celtnieks”. Pasūtītājs – Kuldīgas novada pašvaldība.
2012. gadā
Nominācijā GADA TIRGOTĀJS – SIA „ITU Vārpiņa" pārtikas veikals „Vārpiņa” Vārmes pag., īpašnieks Juris Nespļaks.
Nominācijā GADA PAKALPOJUMS – SIA „Linde pārtika” veikala ELVI bistro-kafejnīca Kuldīgā, īpašniece Nansija Linde.
Nominācijā GADA AMATNIEKS – tērpu māksliniece Jolanta Ozollapa.
Pateicība PAR MŪŽA IEGULDĪJUMU – Tautas lietišķās mākslas meistarei, Kuldīgas kultūras centra lietišķā mākslas studijas „Ķocis” ilggadējai vadītājai Austrai Rumbeniecei.
Nominācijā JAUNAIS UZŅĒMĒJS – Gunita Šternberga, SIA „Garšu fabrika” Kuldīgā.
Nominācijā GADA RAŽOTĀJS – SIA „Kurzemes finieris” Kuldīgā, īpašnieks Dzintars Odiņš.
Nominācijā GADA LAUKSAIMNIEKS – z/s „Ezergaļi" Vārmes pag., īpašnieks Dzintars Erdmanis.
Nominācija GADA INVESTĪCIJAS - SIA „Vēvers” par kokapstrādes cehu Padures pagastā, īpašnieki Ģirts un Nauris Vēveri.
Nominācijā GADA BŪVE – Biomasas koģenerācijas elektrostacija. Pasūtītājs pašvaldības SIA „Kuldīgas siltumtīkli”, SIA „Diānas Zalānes projektu biroja” projekts, būvuzņēmējs SIA „Velve”.
2011. gadā
- Nominācijā GADA TIRGOTĀJS PILSĒTĀ – SIA „ZR Autodetaļas”
- Nominācijā GADA TIRGOTĀJS PAGASTĀ – SIA „Rendas Uplejas”
- Nominācijā GADA PAKALPOJUMS – SIA „PC konsultants”
- Nominācijā GADA AMATNIEKS – Tautas lietišķās mākslas studija „Vēveri”
- Nominācijā JAUNAIS UZŅĒMĒJS – z/s „Smilškalni”
- Nominācijā GADA RAŽOTĀJS – SIA „Lāses AM”
- Nominācijā GADA LAUKSAIMNIEKS – Z/s „Kalna-Mikas”
- Nominācijā GADA BŪVE – Sinagogas ēku kompleksa pārbūves par Kuldīgas Galveno bibliotēku (būvuzņēmējs – SIA „Linde N”, arhitekts – SIA „Ozola&Bula”)
Savas balvas pasniedza arī konkursa sadarbības partneri SEB banka, laikraksts „Kurzemnieks”, Dnb banka un Swedbank.
2010. gadā
- Nominācijā GADA TIRGOTĀJS – veikals „Malvīne”
- Nominācijā GADA PAKALPOJUMS – tūrisma uzņēmums I/K „Jūras laivu kompānija”
- Nominācijā GADA LAUKSAIMNIEKS – z/s „Akmeņkalni”
- Nominācijā GADA RAŽOTĀJS – SIA „Saules LM”
- Nominācijā GADA AMATNIEKS – SIA „Metālapstrāde”
- Nominācijā JAUNAIS UZŅĒMĒJS – Raitis Hercenbergs un Gatis Rozenfelds.
Savas balvas pasniedza arī konkursa sadarbības partneri: Kuldīgas novada uzņēmēju un amatnieku apvienība, Kurzemes biznesa inkubators, laikraksts „Kurzemnieks”, SEB banka, DnB Nord banka, Swedbanka.
2009. gadā
- Nominācijā GADA TIRGOTĀJS – SIA „Linde pārtika”.
- Nominācijā GADA ĒDINĀTĀJS – „Stender’s pica”.
- Nominācijā GADA PAKALPOJUMS – „Pie Aivas”.
- Nominācijā GADA NAKSTMĪTNE – viesnīca „Metropole”.
- Nominācijā GADA RAŽOTĀJS – SIA „Kuldīgas RPB” maizes ceptuve.
- Nominācijā KULDĪGAS TĒLA POPULARIZĒTĀJS – SIA „Zvaigžņu Rati”.
- Nominācijā VECPILSĒTAS MAGNĒTS – kafejnīca „Madara”.
- Nominācijā GADA BŪVE – biroja ēkas jaunbūve un biroju ēkas ieejas mezgla rekonstrukcija Pilsētas laukumā 4, 4A, Kuldīgā.
- Nominācijā GADA AMATNIEKS – māksliniece Kristīne Šimpermane.
- Nominācijā JAUNAIS UZŅĒMĒJS – veikals “Medus un bišu lietas”.
- Nominācijā GADA UZŅĒMUMS – SIA „Kuldīgas RPB” maizes ceptuve.
Konkursa sadarbības partneru balvas
Kuldīgas novada uzņēmēju un amatnieku apvienības BALVA: par aktīvu dalību biedrības darbībā – Normundam Jansonam (SIA „Rajaks”).
Laikraksta „Kurzemnieks” BALVA – veikalam „Tīne” (IK Velga Pigevica).
SEB bankas simpātiju BALVA – SIA „Kuldīgas energoceltnieks”.
2008. gadā
- Nominācijā „KLIENTAM DRAUDZĪGS UZŅĒMUMS TIRDZNIECĪBĀ” - ziedu salons „Oāze”.
- Nominācijā „KLIENTAM DRAUDZĪGS UZŅĒMUMS SABIEDRISKAJĀ ĒDINĀŠANĀ” – kafejnīca „Pagrabiņš”.
- Nominācijā „KLIENTAM DRAUDZĪGS UZŅĒMUMS VIESNĪCU UN PAKALPOJUMU NOZARĒ” – reklāmas darbnīca „Dekors RD”.
- Nominācijā „STABILITĀTE” – SIA „Agrotehnika”.
- Nominācijā „SADARBĪBA” – „Dzīres Kuldīgā” ģenerālsponsors SIA „Linde Pārtika”.
- Nominācijā „KULDĪGAS TĒLA POPULARIZĒTĀJS” – Sporta klubs „Elvi/Kuldīga”.
- Nominācijā „VECPILSĒTAS MAGNĒTS” – bārs-klubs „Stender’s”.
- Nominācijā „GADA BŪVPROJEKTS - KOMERCOBJEKTS” – telpu rekonstrukcija un iekšpagalma izbūve Kuldīgas vecpilsētā Liepājas ielā 1 (SIA „Diānas Zalānes projektu birojs”).
- Nominācijā „GADA BŪVPROJEKTS INDIVIDUĀLAJĀ BŪVNIECĪBĀ” – dzīvojamā māja Alsungas ielā 1 (īpašniece Lolita Stucere).
- Nominācijā „GADA AMATNIEKS SADZĪVES PAKALOJUMU JOMĀ” – SIA „Metālapstrāde” atslēdznieks Juris Poļikovs.
- Nominācijā „GADA AMATNIEKS LIETIŠĶAJĀ MĀKSLĀ” – Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma profesionālās vidusskolas galdniekmeistars Nauris Bergmanis.
Konkursa sadarbības partneru balvas
Kuldīgas novada uzņēmēju un amatnieku apvienības BALVAS: par ieguldījumu uzņēmēju un amatnieku biedrības darbības aktivizēšanā – Kasparam Bergmanim (SIA „Linde N”), par aktivitāti biedrības un pašvaldības sadarbības projektos – Baibai Ivanovskai (SIA „Baltijas īpašumu birojs”).
Laikraksta „Kurzemnieks” BALVA– reklāmas darbnīcai „Dekors RD" – par spēju mainīties, ejot līdzi laikam, par radošām idejām un atsaucību.
SEB bankas simpātiju BALVA – SIA „Amazone”.
DnB NORD Bankas BALVAS – SIA „Agrotehnika”, Veikalam „Mežrozīte”, SIA „Saullēkts KI”.