Vienkāršo būvniecības procesu

gerbonis

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” (stājās spēkā 14. janvārī un piemērojami no 1. marta) pieļauj vienkāršotāku būvniecības saskaņošanas kārtību – daļai būvdarbu vairs nav jāiesniedz būvniecības ieceres dokumenti, t. i. veicamie darbi vairs nav jāsaskaņo ar būvvaldi.

Normatīvos ieviesta jauna saskaņošanas procedūra – paziņojums par būvniecību –, kas piemērojama gadījumos, kad nav nepieciešama būvvaldes atļauja veikt būvdarbus, bet tie ir veicami, pamatojoties uz būvspeciālista vai atsevišķos gadījumos būvniecības ierosinātāja  izstrādāto dokumentāciju.

Būtiskākās izmaiņas – no 1. marta vairs netiek paredzēta apliecinājuma karte kā būvniecības ieceres iesnieguma veids. Ja pirms grozījumiem dzīvokļa pārplānošanai bija nepieciešama apliecinājuma karte, tad šobrīd šo procesu aizstāj paziņošanas kārtība. Ieviesta arī vienkāršotās pārbūves definīcija – darbi, kas tai atbilst, var tikt veikti ar paskaidrojuma rakstu (ailes nesošajās sienās), pirms tam bija nepieciešams būvprojekts.

Bija situācijas, kad dokumentāciju nevajadzēja

Jaunā redakcijā izteikts Ēku būvnoteikumu 7. punkts, kas nosaka, kādos gadījumos nav nepieciešami būvniecības ieceres dokumenti, t. i., kādos gadījumos darbi nav jāsaskaņo ar būvvaldi, piemēram, interjera projektiem, ēkas lieveņa, ārējo kāpņu un ārējo jumtūdeņu novadsistēmu atjaunošanai, logu un ārdurvju atjaunošanai vai nomaiņai, lodžiju aizstiklošanai, fasādes un jumta krāsošanai, pirmās vai otrās grupas vienstāva ēkas (sezonas) bez pamatiem jaunai būvniecībai vai novietošanai ārpus publiskās ārtelpas u. c.

Pašvaldība var prasīt saskaņojumu

Noteikumi papildināti ar iespēju, ka fasādes un jumta ieseguma krāsošanai, fasādes apgaismojuma ierīkošanai, markīžu un citu ierīču izvietošanai uz ēkas fasādes un jumta nav nepieciešama dokumentācija, bet pašvaldības savos saistošajos noteikumos šādos gadījumos var noteikt pienākumu tos saskaņot, tāpēc aicinām iepazīties arī ar Kuldīgas novada “Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem”.

Iekārtu uzstādīšana uz ēkas jumta vai fasādes nav uzskatāma par būvdarbiem, līdz ar to nav piemērojams būvniecības process. Tomēr pašvaldība savos teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos var noteikt, kur dažādas iekārtas ir vai nav (aizliegts) uzstādīt. Piemēram, Kuldīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi nosaka ierobežojumus satelītantenu, ventilācijas sistēmu (gaisa kondicionieri u. tml.) un citu tamlīdzīgu tehnisko iekārtu vai palīglīdzekļu novietošanai uz ēkas fasādes.

Gadījumā, ja daudzdzīvokļu namā jāveic būvdarbi, šīm darbībām atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma noteiktajā kārtībā jāsaņem dzīvokļu īpašnieku vai Civillikuma noteiktajā kārtībā citu kopīpašnieku saskaņojums neatkarīgi no tā, ir vai nav jāizstrādā būvniecības ieceres dokumentācija. Piemēram, lodžiju aizstiklošanas gadījumā ir jāsaņem vairākuma piekrišana izvēlētajai skicei.

Noteikti būtu jāņem vērā tas, ka, neskatoties uz to, ka spēkā stājušies normatīvi, kas atvieglo būvniecības saskaņošanas kārtību un būvniecības procesu kopumā, veicot būvniecību Kuldīgas novadā un teritorijā, kas skar tieši Kuldīgas vecpilsētu, kultūras pieminekļus vai to aizsardzības zonas, nepieciešams veikt saskaņošanu ar pašvaldību un Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi saskaņā ar Kuldīgas novada “Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem” un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 720 “Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi”.

Jauna saskaņošanas procedūra – paziņojums par būvniecību

Ēku būvnoteikumos ieviesta jauna saskaņošanas procedūra – paziņojums par būvniecību –, kas būtu piemērojama vairākos gadījumos, kad nav nepieciešama būvvaldes atļauja veikt būvdarbus, bet tie veicami, pamatojoties uz būvspeciālista (būvkomersanta) vai atsevišķos gadījumos – būvniecības ierosinātāja – izstrādāto dokumentāciju. Šādi gadījumi ir, piemēram, pirmās grupas ēkas nojaukšana vai otrās grupas palīgēkas nojaukšana, palīgēkas, kas atbilst mazēkai, jauna būvniecība vai novietošana ārpus pilsētas, savā privātajā teritorijā.

Savukārt, lai nodrošinātu, ka persona neveic patvaļīgu būvniecību, pirms būvdarbu uzsākšanas ir jāinformē būvvalde, iesniedzot Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) paziņojumu par būvniecību, kam pievieno būvspeciālista vai būvniecības ierosinātāja izstrādātu dokumentu.

Ēku būvnoteikumi paredz, ka būvniecības ierosinātājs būs tiesīgs uzsākt darbus pēc paziņojuma iesniegšanas BIS, ja plānota otrās vai trešās grupas ēkas vai tās daļas vienkāršota atjaunošana (ēkas vai telpu grupas, piemēram, dzīvokļa atjaunošana, pārplānošana, neskarot ēkas nesošās konstrukcijas – pamatus, nesošās sienas un citas konstrukcijas), jaunu ēkas ailu, piemēram, logu, durvju, lūku, inženiertīklu šahtu vai šķērsojumu būvniecība, pārbūve vai nojaukšana pirmās grupas ēkās ārpus publiskās ārtelpas, otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamās ēkās, palīgēkās vai lauku saimniecības nedzīvojamās ēkas nesošajās konstrukcijās.

Izņēmums ir, ja tiek plānota jauna būvniecība ielu fasādēs vai ja ēka ir kultūras piemineklis. Tāpat pēc paziņojuma iesniegšanas varēs veikt pirmās un otrās grupas ēkas nojaukšanu, kā arī jaunas nojumes (mazēkas) būvniecību vai novietošanu meža zemēs.

Iesniedzot paziņojumu BIS, varēs nojaukt pirmās grupas ēkas vai otrās grupas palīgēkas.

Paskaidrojuma raksta izmantošana

Izmaiņas skar arī paskaidrojuma raksta iesniegšanu. Ēku būvnoteikumu 6. punkts nosaka, ka paskaidrojuma raksts ir būvniecības ieceres iesnieguma veids, kas attiecas uz ēkām. Inženierbūves regulē citi normatīvie akti.

Paskaidrojuma rakstu turpmāk varēs izmantot, ja paredzēta jauna pirmās grupas ēkas vai otrās grupas palīgēkas būvniecība vai novietošana, jaunas pirmās, otrās vai trešās grupas sezonas ēkas būvniecība vai novietošana, pirmās grupas ēkas vai tās daļas restaurācija. Tāpat paskaidrojuma rakstu varēs iesniegt, ja plānota pirmās grupas ēkas vai tās daļas pārbūve, nepārsniedzot vispārīgajos būvnoteikumos noteiktos apjoma rādītājus.

Paskaidrojuma raksts būs nepieciešams, lai veiktu otrās vai trešās grupas ēkas nojaukšanu, pirmās, otrās vai trešās grupas ēkas vai tās daļas atjaunošanu, šādas ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņu bez pārbūves, ēkas vai tās daļas vienkāršotu pārbūvi vai konservāciju.

REINIS ZĪLE, Būvvaldes vadītājas vietnieks

< SKATĪT AKTUALITĀTES

Pievienot komentāru
  • Šim rakstam komentāru nav