Rendas pagasts

www.renda.lv

“No pils kalna, kur atrodas Rendas Valdatu mājas, gājis lielceļš gar Abavas krastu uz Valgales un Sabiles pilim; bet otrpus upes gājis gar krastu cits lielceļš uz Sabiles pilsētu.” (Fr. Reķis Rendā. Brīvzemnieka «Sborņik» . LP, VII, II, 63, 4.)

Rendas pagasts atrodas Kurzemē, Kuldīgas novada ziemeļaustrumos. Tā atrašanās vieta un sasniedzamība ir priekšnoteikums tā attīstībai – cauri pagastam vijas šoseja, kas pagastu savieno ar tuvām un tālākām lielākajām pilsētām: no Rendas līdz novada centram Kuldīgai ir 24 km, līdz Rīgai ir 130 km, līdz Sabilei 24 km, līdz Talsiem 34 km, bet līdz Stendei 21 km. Robežojas ar sava novada Kabiles un Rumbas pagastiem, Ventspils novada Usmas pagastu un Talsu novada Ģibuļu un Abavas pagastiem.

Rendas pagasts ir otrs lielākais pēc platības Kuldīgas novadā (kopējā platība ir 263,4 km2). Tā lielāko teritorijas daļu aizņem meži, tas ir bāgāts purviem, upēm un ezeriem. Aug daudz dižkoku, piemēram, Zviedrijas kadiķis pie "Muižgaļiem" (apkārtmērs 1,15 m), ozols pie "Strēļiem" (7,72 m), ozols pie "Abriņām" (6,07 m), priede pie “Aizplieņiem” (3,56 m) un vīksna pie "Slujām" (5,37 m).

Ziemeļu malā Rendas pagasts robežojas ar Usmas ezera dienvidaustrumu krastu, bet visam pagastam cauri stiepjas Abava ar tās skaisto senleju.

Nozīmīgais Rendas pagasta dabas un kultūras mantojums vilina dabas baudītājus un daudzos tūristus, nodrošinot labvēlīgus priekšnosacījumus tūrisma attīstībai pagastā. Kā īpaša vērtība jāpiemin Abavas senleja – Abavas ielejas dabas parks, kas ir reizē Eiropas nozīmes aizsargājama dabas teritorija Natura 2000 ,dabas liegums  un īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorija.

Vēsturiski Abava tiek uzskatīta par nosacītu robežlīniju starp somiem ziemeļos un baltiem dienvidos. Arheoloģiskie izrakumi senkapos sniedz liecību par apkārtnē kādreiz dzīvojušajiem lībiešu priekštečiem, kurus vēlāk asimilēja baltu cilts “kurši”. Renda pirmoreiz vēsturiskos avotos minēta 1230. gadā, kad tā piederēja pie kuršu Vanemas valsts kā atsevišķs Rendas novads. Vēstures gaitā rūpniecisko uzplaukumu Renda piedzīvoja hercoga Jēkaba laikā, kad Rendas apkārtnē bija darvas cepļi, salpetra vārītava, ūdens un papīra dzirnavas, linaustuves, gateri, virpotavas un mucenieku darbnīcas, čugunlietuves un naglu kaltuves. Garākās priedes no Rendas mežiem tika pludinātas pa Abavu uz Ventu, lai hercoga būvētavās pārtaptu par  kuģu mastiem.

Pašlaik Rendas pagastā dzīvo ap tūkstots iedzīvotāju, no kuriem apmēram trešā daļa dzīvo centrā – Rendā, kur atrodas pagasta pārvalde, bibliotēka, veikals, pasta nodaļa, kultūras nams ar brīvdabas estrādi, kafejnīca, aptieka, doktorāts, baznīca. Nostāk no Rendas centra – Lielrendas muižas ēkās - darbojas Kuldīgas 2.vidusskolas Rendas filiāle, kur Rendas pagasta bērni var darboties rotaļu grupā un iegūt 1. - 6. klašu izglītību. Skolā, tāpat kā visā pagastā, īpaša uzmanība tiek veltīta ekoloģijai un dabai draudzīgam dzīvesveidam.

Rendas pagastā dzimis un darbojies Ernests Vīgners (1850 - 1933) – Latvijas koru un orķestru diriģents, komponists, pedagogs un folkloras vācējs, kā arī pirmais latviešu mūziķis, kas ieguvis profesionālo izglītību konservatorijā Maskavā. 1869. gadā viņš nodibināja Rendas vīru kori, kas piedalījās 1. vispārējos latviešu dziesmu svētkos Rīgā 1873. gadā. Viņa  bija viens no latviešu profesionālās mūzikas aizsācējiem, un viņa skaņdarbi izpildīti daudzos Dziesmu svētkos. 1926. gadā saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni (III šķiras).

Rendā dzimusi un mūžu aizvadījusi Līna Čanka (1893 – 1981; pazīstama arī kā Jānis Čanka) - latviešu strēlniece, jaunākā apakšvirsniece 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulkā un pirmā sieviete, kas apbalvota ar Lāčplēša kara ordeni. Apbalvota arī ar Trīszvaigžņu ordeni.

Rakstniece Vilma Delle (1892-1980) – viena no spožākajām latviešu īsprozas un bērnu literatūras rakstniecēm – līdz mūža galam dzīvojusi Rendas pagasta “Dzelzāmuros”.

Koktēlnieks Guntis Tiltiņš (1945) arvien vēl turpina darbošanos mākslas jomā. Viņš apveltīts ar portretista tvērienu un strādā monumentālajā, memoriālajā tēlniecībā, stājtēlniecībā, darbos galvenokārt izmantojot sarkankoku, gobu, ozolu un melnalksni.

Savukārt Rendā dzīvojošā rakstniece un žurnāliste Dace Zvirbule (1959) sarakstījusi vairākus romānus - "Man nav laika", "Kad Ieva ir Ādams", “Abavas velns”, “Rendas tenkas” un vēl pavisam nesen izdotā grāmata “Kuldīgas slimnīcas stāsti”.

Rendas pagasta pārvalde

Rendas pagasta pārvalde

„Vīgneri”, Renda, Rendas pagasts, Kuldīgas novads, LV 3319
Pārvaldes vadītāja Kristīne Kuzmina
Tālr./fakss 63354606
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Apskates objekti

Īvandes upītes ūdenskritumi

Līdz ietekai Abavā Īvandes upe dolomīta iežos izgrauzusi ūdenskritumus, no kuriem augstākais ir 2,0 m augsts un 9 m plats. Atrodas Rendas centrā apm. 100 m no veikala un autobusu pieturas. Upītes krāčaino posmu un ūdenskritumus pavasara palu laikā iecienījuši ūdenssportisti.

Rendas evaņģēliski luteriskā baznīca

Baznīca ir iesvētīta 1786. gadā, pārbūvēta 1859. gadā, bet 1887. gadā pārbūvēts baznīcas tornis. 1939. gadā par draudzes līdzekļiem pēc arhitekta A.Bērziņa meta tika pārbūvēts baznīcas altāris, kura centrā ir dāvinātā Jāņa Rikmaņa altārglezna. Baznīca remontēta un atjaunota 20. gs. 80 gados kopīgiem kolhoza, mežniecības un iedzīvotāju spēkiem.

Usmas svētā Pētera evaņģēliski luteriskā baznīca

Meistarīgi atjaunotā koka baznīca, kas atrodas Usmas ezera krastā blakus “Baložkalnu” mājām. Jaunā baznīca tika iesvētīta 1936. gadā, kad veco, 1704. gadā iesvētīto Usmas baznīcu pārveda uz Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju.

Mežmuižas klēts

Tipiska 19. gs. tautas celtniecības stila būve, kas atrodas Rendas pagasta “Ezeros”.

Rendas pilskalns

Rendas pilskalnsir valsts kultūras piemineklis, atrodas Rendā, netālu no “Valdātu” mājām.

www.zudusilatvija.lv/objects/object/4409/

Senkapi

Rendas pagastā atrodas vairāki senkapi: Avotiņu, Zviedru, Sluju, Kroju un sākotnēji par velna laivas tipa apbedījumu uzskatītie senkapi Abavas krastā. 2000. gada jūlijā Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte un Latvijas vēstures institūts ar Kultūrkapitāla Fonda finansiālo atbalstu prof. Andreja Vaska vadībā veica arheoloģiskos izrakumus. Pētījumos noskaidrojās, ka senkapi nav pieskaitāmi bronzas laikmeta skandināvu tipa akmens laivu kapiem, bet gan dzelzs laikmeta akmeņkrāvuma kapiem, kādi Kurzemē zināmi tikai 5-6 vietās.

Goskalns

Goskalns ir sena apmetnes vieta pie Usmas ezera. Uzkalns ezera krastā apvīts teikām un nostāstiem un agrāk tika uzskatīts par pilskalnu.

Lielrendas muižas apbūve un parks

Abavas senlejas krastā, vecās hercoga medību pils vietā, 19. gs. celtā muižas apbūve. Jaunā pils celta 19. gs. 2. pusē uz kādreizējās ķīmiskās fabrikas pamatiem. Tā ir angļu neogotikas stila ēka, kurai 20. gs. 50. gados piebūvēta sānu daļa. Sākotnējā interjeru apdare praktiski nav saglabājusies, ēkā vēlāk izvietojusies Rendas skola. Pašlaik tajā darbojas Kuldīgas 2.vidusskolas Rendas filiāle. Muižas parks sākotnēji bijis regulāras formas, par ko vairs liecina tikai atsevišķas tā daļas.

Nacionālās pretošanās kustības muzejs

Nacionālās pretošanās kustības muzejsatrodas Rendas pagasta “Viesturos”. Muzeja ekspozīcija veltīta Nacionālo partizānu karam, kas norisinājās no 1944. līdz 1956. gadam. Ekspozīcijas veidošanā izmantota 2008. gadā tapusī Latvijas okupācijas muzeja izstāde „Latvijas brīvības kareivji. Nacionālo partizānu karš 1944 - 1957”.  Muzeju veidojis nodibinājums “Rubeņa fonds” sadarbībā ar tuvējām pašvaldībām, Latvijas okupācijas muzeja speciālistiem, novadpētniekiem un vēstures pētīšanas entuziastiem.

Mārtiņa Vagnera vīna dārzs un vīnotava

Vēstures liecībās ir minēts, ka hercoga Jēkaba laikā Rendā tika audzētas vīnogas un skābais vīns bija iecienīts Jelgavas galmā. Tad Kurzemē pirmie stādi ar gaišām ogām tika ievesti no Reinas apgabala Vācijā.  Līdzīgi kā tolaik, pirms kāda laika vīnkopis Mārtiņš Vagners no tā paša reģiona atvedis un iestādījis Rendā tūkstoš Weisser Riesling šķirnes vīnogu stādus. Vīna dārzs tiek papildināts arī ar citām vīnkoku šķirnēm, no kuru vīnogām tiek darināti vīni. Vīna dārzos ir iespēja nodegustēt ne tikai vīnu, bet arī ķirbju sēklas un eļļu.

“AnnA BergmanS” tēju dārzi

Bergmaņu ģimenes saimniecība “Upmaļi” ražo tējas un garšaugus, kas pazīstami ar zīmolu “AnnA BergmanS”. 1988. gadā aizsākot biodinamiskās lauksaimniecības praksi Latvijā, saimniecība attīstījusies līdz ievērojamam tēju ražotājai un zaļā/ekoloģiskā dzīvesveida popularizētājai, kurā tiek izmantotas bioloģiskās lauksaimniecības un permakultūras metodes. “Upmaļos” ir apskatāmi “Upmaļu” plašie zāļu tējas dārzi, tur var gūt vērtīgus padomus bioloģiskajā saimniekošanā un Ziemeļu ajūrvēdā, kā arī piedalīties kādā no semināriem vai ekskursijām pa dziedinošajiem dārziem.

Sabiedriskā dzīvē Rendas pagastā

Rendas kultūras namā rīkotie pasākumi

Vislielāko popularitāti izpelnījušies, un ļaužu iemīlēti ir Rendas kultūras nama pasākumi. Katru gadu Rendas kultūras nama organizētais labdarības koncerts “Eņģeļi pār Latviju” pulcē vienlīdz daudz apmeklētāju un dalībnieku. 2015. gada pasākumā Rendas pagastā kopā saziedoti 594,91 eiro. Par tradīciju kļuvuši arī Rendas pagasta svētki, kas 2015. gadā tika svinēti divu dienu garumā ar nakts orientēšanās stafetēm, ugunsšovu, koncertiem, zaļumballi un citām izklaidēm: katrs pagasta iedzīvotājs vai viesis varēja atrast kaut ko sev pa prātam.

Daudz lustēties gribētāju pulcina kultūras nama organizētās balles: vasarā zaļumballes, ziemā koncerti un balles ir kupli apmeklētas. Rendā viesojušies un koncertus snieguši gan grupas “Baltie lāči”, “Los Daugavas Nens”, “Tērvete”, “Liepavots”, “Roja”, “Jūrkant”, “Novadnieki” un “Galaktika”, gan kori “Kaiva” un “Dziedonis”, gan dziedošā Ņikonovu ģimene un māsas Legzdiņas, gan “Latgales dāmu pops”, gan Dobeles zemessargu ansamblis, gan aktieri Edgars Pujāts, Egons Dombrovskis, Juris Hiršs, Mārtiņš Egliens un Mārtiņš Vilsons, gan Rīgas gospeļkoris, gan Roberto Meloni un Dzintars Čīča.

2015. gadā notika foto konkurss ”Mājas Rendas pagastā”, kas tika organizēts ar mērķi gūt laikmeta liecības par Rendas pagasta mājām, vidi un cilvēkiem.

Tāpat 2015.gadā Rendā notika vislatvijas vecmāmiņu konkursa “Vecmāmiņa 2015” fināla 5.kārta, kurā šarmantākās vecmāmiņas, ģērbušās sava novada tautastērpā, interesantā veidā prezentēja katra savu izstrādāto ciltskoku. Plānots, ka arī 2016.gadā Rendas kultūras namā notiks kāda no ikgadējā vecmāmiņu konkursa fināla kārtām.

Rendas kultūras namā aktīvi darbojas arī gardēžu klubiņš un pašdarbības kolektīvi – deju kolektīvs un amatierteātris, kas atzinīgi novērtēti.

Ikgadējās sacensības jāšanas sportā "Zāgkalnos”

Usmas ezera krastā, Rendas pagasta ”Zāgkalnos” notiek ikgadējās sacensības jāšanas sportā konkūrā "Zāgkalnu kauss". Papildus sacensībām ir garantēta arī lieliska izklaide ar dziedāšanu, peldēšanos Usmas ezerā un tradicionālo Usmas zivju zupu.

Sporta pasākumi

2016. gadā Rendas pagastā jau otro reizi notiks Latvijas čempionāta ultragarajās distancēs 3. posms – nakts trails "Zilonis tumsā". Sportisti par Latvijas čempiona titulu cīnīsies 63 km distancē., bet aktīva dzīvesveida piekritējiem piedāvāsim vēl trīs dažādas distances – 40 km, 20 km un 10 km. Skrējienu trases plānotas pa ainaviskām vietām gar 10 ezeriem, tai skaitā gar Usmas ezeru, Mordangas ezeru, Mežmuižas ezeru, Slujas ezeru, Mežzīles dzirnavezeru un Ziloņa ezeru, tādējādi iepazīstinot sportistus un viņu atbalstītājus ar Kuldīgas novadu un Rendas pagastu.

Laivošana, smaiļošana

Laivošana, smaiļošana – visa gada garumā, kamēr vien Abava ir vaļā un Usmas ezerā copē. Abavu līkločus un daudzos Rendas pagasta ezerus iemīļojuši aktīvo sporta veidu cienītāji tā, ka laivošana nenorimst gandrīz ne brīdi.