Gudeniekos pozitīva demogrāfijas bilance

gudenieku sapulce
Foto: Kristīne Duļbinska

Aizvadītais gads Gudenieku pagastā bijis darbīgs – daudz strādāts pagasta ceļu uzlabošanā, piedzīvoti dažādi nozīmīgi kultūras pasākumi, bet visīpašākais ir pozitīvā demogrāfijas bilance, dzimušo skaitam pārsniedzot aizsaulē aizgājušo skaitu.  Par to ikgadējā iedzīvotāju sapulcē 3. martā ar prieku un lepnumu pastāstīja pagasta pārvaldes vadītāja Daina Bērende.

Pagasta iedzīvotāju ģimenēs pērn piedzimuši septiņi mazulīši, bet mūžībā aizgājuši seši iedzīvotāji. Kopējais iedzīvotāju skaits pārsniedz piecus simtus. Sociālā darbiniece Ligita Bergmane no Ēdoles brauc uz Gudeniekiem, lai veidotu un vadītu sargeņģeļu grupu jaunajām māmiņām – pagasta vadītāja izteica cerību, ka mammas izmantos šo iespēju. Vēl sociālās darbinieces pērn aizsākušas projektu “Kopienas dārzs”, kas radis atsaucību, maznodrošinātajiem un trūcīgajiem iedzīvotājiem arī sarīkota ekskursija uz jūru. Basu bibliotekāre Anita Dreijere izveidojusi lasītāju klubu. Nozīmīgs notikums 2019. gadā bija ekspozīcijas “Suitu godi” atklāšana Basu tautas namā. Tos, kuri vēl to nav redzējuši. D. Bērende aicināja to apskatīt, iepriekš piesakoties pie kultūras darbinieces Olitas Ulmkalnes. “Mēs nedrīkstam būt sliktāki par Alsungas suitiem,” pauda D. Bērende. Šogad Basos plānoti divi īpaši nozīmīgi pasākumi – no 5. līdz 7. jūnijam starptautiskais burdona festivāls, bet 22. augustā – suitu vienas dienas kafejnīcas, kas ar labiem rezultātiem notika arī pērn. Abiem pasākumiem muižas teritoriju izmantot laipni atvēlējis jaunais Basu muižas saimnieks, kurš te saimnieko no pērna gada, bet teritoriju pasākumiem sakopt palīdzēs četri bezdarbnieki. Strādājot pie graustu sakārtošanas, šogad plānots nojaukt aizsargu namu – šobrīd veic cenu aptauju, lai noskaidrotu darbu veicēju. D. Bērende sapulcē uzteica braši strādājošos pagasta lauksaimniekus un pauda prieku, ka viņu vidū ir arī jaunie zemnieki.

Viens no vissvarīgākajiem jautājumiem ir ceļu stāvoklis. Pagasta ceļu kopgarums ir ievērojams – 80 kilometru. No autoceļu fonda gadā pagasts ceļu uzlabošanai var izlietot 40 tūkstošus eiro, bet pērn un arī šogad piešķirta papildu nauda no pašvaldības budžeta – 14 tūkstoši eiro gadā. Cik par šiem līdzekļiem iespējams izdarīt, tik arī tiek darīts. D. Bērende pastāstīja par pērn veiktajiem uzlabojumiem Kaltnieku un Ceļarāju ceļos, kā arī ceļos Vītoli–Ruņģu kapi, Krasti–Jātnieki un Basi 2–Kriņģeļkalni. Šogad iecerēts vairāk pievērsties ceļam Lancenieki–Prūši posmā no “Lapiņām” līdz “Darbnīcām”, uzberot granti un nomainot caurteku.  Caurteka jāmaina arī centrā un pie “Ziedlejām”, bet grants jāuzved Basi 2 ceļam. D. Bērende bija skumīga par ceļu bojāšanu mitrajā laikā Adzēs, kur darbojas naftinieki un dāņu zemnieks. Viņa lūdza visiem saudzēt, nebojāt ceļus laikā, kad tie ir slapji. Svarīgi arī neapart laukus līdz pašam ceļam. Iedzīvotāji diskutēja par savlaicīgu ceļu greiderēšanu un lūdza pielabot Basu–Jaunmuižas ceļu.

Neizpalika arī jautājumi un diskusija par valsts ceļiem. Kā pastāstīja sapulcē klātesošais VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” Kuldīgas nodaļas vadītājs Andris Upmalis, viņa vadītā iestāde tikai atvēlētā finansējuma ietvaros veic ceļu uzturēšanu, bet nelemj par to, kādiem būtiskiem ceļu uzlabojumiem piešķirt līdzekļus. Ir zināms, ka šogad veiks ceļa Kuldīga–Basi četrus kilometrus gara posma divkārtu virsmas apstrādi. Ceļa asfaltēšana palaikam parādoties nākotnes plānos, taču līdz šim vienmēr no plāniem tikusi diemžēl izņemta. Pērn laikapstākļi bijuši ceļu uzturētājiem salīdzinoši labvēlīgi. Iedzīvotāji A. Upmalim jautāja par to, kāpēc ceļus greiderē pa daļām un vairākās dienās. Viņš atbildēja, ka ceļu greideris strādā pēc konkrēta maršruta un ceļa kvalitāte no tā, vai ceļu nogreiderē vienā vai divās dienās, nemainoties.

Aktuāls jautājums pagastā ir arī ogļūdeņražu ieguve. Sapulcē par aktuālo šai jautājumā iedzīvotājus informēja Domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa. Pēc ilgstošās ogļūdeņražu ieguves eksperimentālā veidā pērn jūlijā uzņēmums SIA “Baltic Oil Management” beidzot ieguvis licenci komerciālai naftas ieguvei. 2008. gadā vēl Gudenieku pagasta padomes laikā noslēgtais līgums paredz, ka uzņēmumam ar šo brīdi jāmaksā pašvaldībai 5% no iegūto ogļūdeņražu vērtības proporcionāli pašvaldībai piederošās zemes daļai no naftas ieguves licences laukuma, kas ir 68%. Maksājamo summu aprēķina pēc īpašas formulas, kur ņem vērā naftas cenu biržā. Summa, ko pašvaldība var iegūt, gan nav īpaši liela – no 2000 līdz 4000 eiro mēnesī, bet to pašu uzņēmums nevēlas maksāt – visu laiku notiek smagas sarunas. Pašvaldības pērnā gada nogalē izrakstītais rēķins par 15 tūkstošiem eiro ilgstoši palicis neapmaksāts, bet dienu pirms Gudeniekos plānotās sapulces nauda pēkšņi ieskaitīta – I. Bērziņa to saistīja ar uzņēmumam sacīto, ka iedzīvotājiem sapulcē noteikti būs jautājumi par naftas ieguvi. Problēmas ir arī ar naftas urbumiem – tie atzīti par trešās grupas būvēm un nav nodoti ekspluatācijā. Būvvalde ir sastādījusi aktus par nelikumīgo būvniecību, un atklāts ir jautājums, vai urbumi nebūs jāslēdz.

< SKATĪT AKTUALITĀTES

Pievienot komentāru
  • Jānis

    Skaists pagasts, un ja vēl samazinātu lauksaimniecībā izmantojamo ķimikāliju daudzumu, būtu pavisam laba atpūtas vieta.

    17.04.2020 19:19:38