Ar tikšanos Padurē sākas ikgadējās iedzīvotāju sapulces

padure
Foto: Kristīne Duļbinska

25. februāra vakarā ar tikšanos Padures pagasta pārvaldē sākās ikgadējās iedzīvotāju sapulces Kuldīgas novada pagastos. Par notiekošo pagastā stāstīja pagasta pārvaldes vadītāja Brigita Lange kopā ar kolēģiem. Iedzīvotāju jautājumus un ierosinājumus uzklausīja Domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa un pašvaldības izpilddirektores vietniece Agnese Buka.

I. Bērziņa pastāstīja, ka tagad iespējams saņemt datus par nomaksātajiem nodokļiem pagastu griezumā, un šai ziņā Padure ir līderos pagastu starpā. Savukārt A. Buka uzsvēra, ka ļoti gaida iedzīvotāju sapulces, jo tajās paustie viedokļi, izteiktie jautājumi un ierosinājumi palīdz uzstādīt mērķus un veidot veicamo darbu plānus. Viņa pastāstīja, ka vissvarīgākais risināmais jautājums pagastos ir ceļu stāvokļa uzlabošana, tāpēc pašvaldība gan pērn, gan arī šogad no budžeta līdzekļiem piešķir papildus naudu, lai katrā no pagastiem var atjaunot vairākus kilometrus ceļu vairāk. Pagastiem piešķirtā nauda atkarīga no ceļu kopgaruma, un šogad Padurei papildus piešķirti 13 tūkstoši eiro. Pārējās prioritātes atkarīgas no tā, kas katrā pagastā svarīgāks.

B. Lange pastāstīja, ka pagasta iedzīvotāju skaits praktiski ir nemainīgs. No pagājušā gadā lielākajiem projektiem viņa pieminēja ceļa Kalnieši-Saulieši-Jaunmuiža atjaunošanu kilometra garumā, koku vainagu kopšanu Pils ceļā, klēts iekštelpu un ārējās fasādes remontu. No iesniegtā un atbalstītā LEADER projekta par laipas atjaunošanu Padures dīķī diemžēl nācies atteikties pārāk augsto izmaksu dēļ – projektu sadārdzinājis tas, ka bijis iecerēts padarīt laipu pieejamu cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Laipai veiks tehnisko apsekojumu, lai to varētu atjaunot par pašvaldības līdzekļiem.

No šogad piešķirtā papildu finansējuma Ķimales alejā veiks divkārtu virsmas apstrādi. Vēl plānots aizbērt dzirnavu tilta arku. Pie klēts izbūvēs ārējo apgaismojumu, labos arī ielūzušo klēts grīdu un veiks apsekojumu, lai noskaidrotu, kāpēc zem grīdas rodas mitrums. Par Padures alejas sakārtošanu saņemta atbilde no VAS “Latvijas valsts ceļi”, nu kokus apsekos pašvaldības apstādījumu komisija. Vēl šogad turpinās tīrīt Nabes ezerus un kanālu, kā arī pašvaldības dzīvokļos uzstāda dūmu detektorus.  Pirmsskolas grupas Padurē, kas no janvāra ir bērnudārza “Cīrulītis” paspārnē, ir pieprasītas – te mācās 44 bērni. Ja izdosies pielāgot telpas, Padurē varēs uzņemt vēl vairāk mazulīšu.

Kultūras darbinieks Ģirts Immers informēja, ka plāno rīkot pasākumus dažādām iedzīvotāju grupām, bet vislielākais pasākums tradicionāli būs Padures mašīntalka. Viņš priecājās par to, ka aktīvi darbojas dažādie pulciņi. Sociālās darbinieces Dace Gulbe un Inese Šķēle atgādināja par pieteikšanos uz vizīti, lai neveidotos rindas un negadītos atnākt, kad darbinieces devušās pie klientiem uz mājām, un aicināja ziņot, ja redz, ka kādam cilvēkam nepieciešama sociālā palīdzība vai pakalpojums.

Bibliotēkas vadītāja Aina Salma pastāstīja, ka bibliotēka iepriekšējo gadu aizvadījusi labi. Lasītāju skaits ir stabils, taču jāstrādā, lai iegūtu jaunus lasītājus, tāpēc viņa ar prieku viesojas pirmsskolas grupiņā, kur kopā ar bērniem lasa grāmatas. Viņa mudināja izmantot iespēju saņemt autorizācijas datus, lai attālināti varētu apskatīties, kas ir krājumā. Sporta organizatore Inese Dūdiņa priecājās, ka padurnieki novada sporta spēlēs izskatās labi, bet skuma par to, ka tieši centra iedzīvotāji ir visneatsaucīgākie – pat ja sarīko pasākumu centrā, pa logu paskatoties, bet ārā pievienoties nenākot.

Pašvaldības policijas vecākais kārtībnieks Dzintars Pakalns pastāstīja, ka par pagastā notiekošo pērn saņemti 36 izsaukumi, kas pārsvarā bijuši saistīti ar sadzīves konfliktiem un kaimiņu sūdzībām. Policisti pārbaudījuši atkritumu apsaimniekošanas līgumu esamību un suņu čipošanas ievērošanu, aizrādījuši tiem, kuri grēkojuši, dedzinot riepas, plastmasu un tamlīdzīgas lietas, fiksējuši mežu piemēslošanu.

Jautāts tika par stāvvietām Kuldīgā, kur ir ierobežots stāvēšanas laiks – vai ir karte, kur tās visas atzīmētas, un kā rīkoties, ja, piemēram, pie slimnīcas neiznāk iekļauties stāvēšanai atvēlētajā pusstundā. Vēl iedzīvotājus interesēja licencētās makšķerēšanas jautājumi un transporta kustības ierobežošana, lai makšķernieki un citi autobraucēji neizbraukātu atpūtas zonas pie Ventas. Izskanēja priekšlikums ierīkot apgaismojumu sētā starp daudzdzīvokļu mājām un bibliotēku.