Padurē aktuāli ceļi, īpašumu un vides sakārtošana

padures sapulce
Foto: Kristīne Duļbinska

1. aprīļa pievakarē uz iedzīvotāju sapulci pagasta pārvaldes ēkā bija pulcējušies Padures pagasta ļaudis. Iedzīvotāju jautājumus uzklausīja pašvaldības vadība un pagasta pārvaldes vadītāja Brigita Lange kopā ar kolēģiem.

B. Lange pastāstīja, ka pagasta iedzīvotāju skaits ir stabils. Diemžēl V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas Padures filiālē ir ļoti maz bērnu – tikai 12, toties paplašinās pirmsskolas grupas. Pērn daudz strādāts, apsaimniekojot autoceļus, no kuriem lielākā daļa ir grants ceļi. Daudzviet tajos būtu nepieciešams segumu papildināt, taču trūkst līdzekļu. Ceļiem noņemts apaugums, tīrīti sāngrāvji, labotas caurtekas. Uzstādītas zīmes, kas informē par dabas liegumu. Iesniegts Leader projekts par laipas atjaunošanu Padures dīķī.

Par izmaiņām sociālajā jomā informēja sociālā darbiniece Liene Benefelde, kura atbild par sociālajiem pakalpojumiem, un Agnese Zīlīte, kuras pārziņā ir sociālā palīdzība. Bibliotēkas vadītāja Aina Salma iepazīstināja klātesošos ar bibliotēkas sniegtajiem pakalpojumiem un iespējām, jo daudzi sanākušie nebija bibliotēkas klienti. Bibliotēka strādā jau 96. gadu un bez grāmatu, laikrakstu un žurnālu lasīšanas piedāvā arī bezmaksas internetu, palīdzību rēķinu apmaksā un citās mūsdienu vajadzībās. A. Salma priecājās par nodibināto lasītāju klubu un notikušo rokdarbu izstādi, kas tapusi pēc iedzīvotāja iniciatīvas. Pēc diskusijas par to, kāpēc laukos vajadzīga bibliotēka, darba laiks trešdienās pagarināts līdz 20.00.

Kultūras pasākumu organizatore Una Mežiņa pastāstīja par pasākumiem un aktīvo kultūras dzīvi – pagastā darbojas vokālais ansamblis, sporta deju kolektīvs, aušanas, adīšanas un nu arī teātra pulciņš, par kuru ir liela interese. Visi pulciņu dalībnieki piedalīsies 4. maija pasākumā pie Padures klēts. Alise Volanska pastāstīja par iecerēm šī gada “Jautrajai mašīntalkai”, kā arī pasākumiem, kas plānoti Padures muižā. 

Diskutēts tika par ceļu greiderēšanu un tās kvalitāti. Vienlaikus tika norādīts – kad bedres likvidētas, braucēji kļūstot pārgalvīgi. Valsts policijas pārstāvis Māris Vikštrems pajautāja, cik reizes par to zvanīts policijai, aicinot saprast – visus zvanus policijā reģistrē, bet, ja neviens nepiezvana, palīdzēt nav iespējams. Jautāts tika arī par nolaisto Ķimales muižu. B. Lange stāstīja, ka muižas saimniekam zvana regulāri, bet viņš parasti esot ārzemēs un atrunājoties ar dažādiem apstākļiem, kas traucējot biznesam. Spriests tika arī par ceļazīmēm, ko vairums mēdzot ignorēt, koku alejas sakārtošanu pie valstij piederošā ceļa un margu salabošanu uz tiltiņa pār upīti. V. Gotfridsons sacīja, ka pašvaldībai VAS “Latvijas Valsts ceļi” par to jāraksta vēstule. Izskanēja arī aicinājums atjaunot futbola laukumu un bērnu rotaļu laukumu pie daudzdzīvokļu mājām. Dzintars Leja informēja par specifisku, plaši nezināmu ērču izraisītu slimību ar smagiem simtpomiem  un ilgstošu atveseļošanos.

< SKATĪT AKTUALITĀTES

Pievienot komentāru
  • Šim rakstam komentāru nav