Eiropas mantojuma zīme

Kuldīgas pilsētas vēsturiskajam centram 2008. gadā ir piešķirta Eiropas mantojuma zīme, kuru LR Kultūras ministre Helēna Demakova, LR Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un Kuldīgas pilsētas dome svinīgi atklāja 2008. gada 4. jūnijā Kuldīgas Rātslaukumā.

2008. gada 18. aprīlī Parīzē, Francijā Eiropas mantojuma zīmes komiteja, piedaloties arī LR Kultūras ministrei Helēna Demakovai un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājam Jurim Dambim, tika iepazīstināta ar Kuldīgas pilsētas kandidatūru Eiropas mantojuma zīmes piešķiršanai un saņēma komitejas atbalstu.

Kuldīgas pilsēta šim titulam tika izvēlēta kā daudzveidīgu Eiropas kultūras mantojuma vērtību koncentrācijas vietu. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija sadarbībā ar Kuldīgas pilsētas domi sagatavoja un Eiropas mantojuma zīmes komitejai nosūtīja pieteikumu, kas atspoguļoja Kuldīgas vērtības Eiropas mērogā: saglabājušos pilsētas viduslaiku plānojumu, 18. un 19. gadsimta koka apbūvi, vienu no garākajiem ķieģeļu tiltiem Eiropā un Eiropā platāko ūdenskritumu. Kuldīga tika raksturota kā pilsētvide, kurā cieši savijas Eiropas vēsturisko stilu evolūcija, vietējās celtniecības tradīcijas un īpatnēja, neatkārtojama, gadsimtu gaitā nemainīta sadzīviska situācija.

Eiropas Mantojuma zīme ir Francijas Kultūras un komunikācijas ministrijas 2005. gadā ierosināta un Eiropas Komisijas atbalstīta iniciatīva, kas radīta, lai popularizētu kultūras mantojuma vietu, pieminekļu, dabas mantojuma un pilsētbūvniecības pieminekļu, materiālā un nemateriālā, mūsdienu un tradicionālā mantojuma Eiropas transnacionālo dimensiju, kā arī mantojuma lomu vienotas Eiropas radīšanā. Eiropas Mantojuma saraksts ir balstīts uz Eiropas Kultūras vēsturi, tā atšķiroties no UNESCO Pasaules mantojuma saraksta, kura mērķis ir aizsargāt un popularizēt pieminekļus un vietas ar universālu vērtību. Eiropas mantojuma zīmes izveidošanas mērķis ir kļūt par vienotu kopienas aktivitāti, kurai ikviena Eiropas valsts var pieteikt objektus. Zīmes piešķiršana ietver kultūras mantojuma aizsardzības un popularizācijas jēdzienus ar mērķi to atzīt un nodot tālākām paaudzēm, vienlaicīgi veicinot sadarbību starp Eiropas valstīm.
Eiropas Mantojuma zīme ir piešķirta tādām vispāratzītām kultūras vērtībām kā Aviņonas Pāvestu pils Goda pagalmam (Francija), Atēnu Akropolei (Grieķija), Kapitolija laukumam Romā un citiem Eiropas mērogā nozīmīgiem kultūras mantojuma objektiem.

Latviju Eiropas mantojuma sarakstā jau pārstāv divas kultūrvēsturiskas vērtības – Rundāles pils un Rīgas vēsturiskā centra panorāma un siluets. 2007. gada 5. jūlijā šiem objektiem Eiropas mantojuma zīme tika svinīgi piešķirta, tādējādi novērtējot to piederību Eiropas kopīgam mantojumam.

Buklets