Kuldīga sadarbosies ar Skrundas, Saldus, Ventspils, Alsungas un Aizputes novadiem projekta “Kuldīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” īstenošanā

Foto: Dace Spalviņa

Gatavojot pieteikumu Kultūras ministrijas izsludinātajam konkursam par Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukuma piešķiršanu 2027. gadā, Kuldīgas novada pašvaldība ir vienojusies par sadarbību ar pieciem kaimiņu novadiem – Skrundu, Saldu, Ventspili, Alsungu un Aizputi. Kuldīgas novadam pozitīva konkursa rezultātā šīs sadarbības ļautu paplašināt reģionālo kultūrtelpu, radot kopīgu iekļaujošu kultūras piedāvājumu, kas sevī ietver kultūrvēsturiskā mantojuma, ekoloģijas, mazpilsētas dzīvesziņas, izglītības un sabiedrības veselības jomas.

Lai arī galvaspilsētas nosaukums tiek piešķirts konkrētai pilsētai, programmas veidošanā un bagātināšanā iespējams iesaistīt arī apkārtējās teritorijas.

“Kultūra Kuldīgā vienmēr ir bijusi cieņā, mums ir lieliskas kultūras tradīcijas un fantastiski kultūras un radošie cilvēki, kuri spēj šeit ienest un īstenot idejas. Manuprāt, mums ir vērts to parādīt visai Eiropai – ka Kuldīga ir eiropeiska mazpilsēta, kurā kultūrai ir nozīmīga loma. Iegūsim, pirmām kārtām, lielāku pašapziņu mūsu cilvēkiem, kuri šeit jau dzīvo un strādā, un piesaistīsim jaunus iedzīvotājus, jo cilvēki taču vēlas dzīvot draudzīgā, labvēlīgā un arī kulturālā vidē. Šī būs iespēja cilvēkiem izvēlēties Kuldīgu par savu mājvietu. Esmu gandarīta, ka mūsu uzaicinājumam sadarboties šajā projektā atsaucās vēl piecas kaimiņu pašvaldības. Lai mums visiem kopā izdodas,” pauž Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa. 

Eiropas kultūras galvaspilsētas statusa iegūšana dotu daudzas priekšrocības visu sešu novadu kultūras vides attīstībai gan individuālā, gan reģionālā un nacionālā, un arī starptautiskā līmenī. Būtisks uzsvars tiks likts uz novadu iedzīvotāju iesaisti plānošanā un aktivitāšu īstenošanā, tā veicinot mūsu piederības sajūtu reģionam un atbildību par kopējiem dabas resursiem. Izvērtējot citu Eiropas pilsētu reģionu gūto pieredzi, redzams, ka kultūra kalpo kā komunikācijas forma – tiek ne tikai nodrošināts paplašināts kultūras piedāvājums vietējiem iedzīvotājiem un viesiem, bet arī nojauktas novadu un valstu robežas. Reģiona tūrisma nozares attīstības veicināšana nodrošinās Kurzemes reģiona plašāku starptautisko atpazīstamību, vienlaikus iedzīvotājiem apzinoties un kopīgi stiprinot eiropeisku identitāti.

“Tiek teikts, ka kurzemnieki ir lepni. Atliek vien piekrist, jo mums, patiesi, ir ar ko lepoties! Kurzemes novadus saista kopēja vēsture, valodas iezīmes un dabas resursi, bet vislielākā vērtība ir cilvēki – radoši, drosmīgi un pārliecināti, kuru idejām jāļauj atdzīvoties. Ticu, ka, izceļot katra novada individuālās vērtības, mums izdosies radīt spēcīgu un spilgtu kopējo reģiona identitāti,” visu novadu sadarbību vērtē projekta “Kuldīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” vadītāja Kristīne Zvirbule.

Katru gadu Eiropas komisijas starptautiska žūrija konkursa kārtībā izvēlas divas pilsētas Eiropā, kurām piešķirt kultūras galvaspilsētas statusu. 2020. gada 24. septembra Kuldīgas novada Domes sēdē deputāti vienbalsīgi lēma par Kuldīgas pieteikuma izstrādi 2027. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas priekšatlases konkursam. Pieteikums jāiesniedz līdz 2021. gada 4. jūnijam, bet konkursa uzvarētāju paziņos 2022. gada vasarā.

< SKATĪT AKTUALITĀTES

Pievienot komentāru
  • Skolnieciņš no svētmeža

    Lieldienas jau klauvē pie mūsu namu durvīm un mūsu sirdīm. Šogad kovid-19 (covid-19) pandēmijas dēļ Lieldienas būs neierastas. Lieldienas ir enerģētiski spēcīgs laiks, šajā laikā izdodas visi pagāniskie rituāli. Tieši Lieldienās jeb Pavasara saulstāvjos ir īstais laiks, lai godātu sentēvu Dievus – Latvju Dievus. Lai vairotu savas dzimtas spēku, Lieldienās ir jāveic auglības rituālu par godu Pērkonam – Debesu Tēvam. Dažas dienas pirms auglības rituāla veikšanas uzkopj māju, visas grīdas un mēbeļu virsmas mazgā ar sālsūdeni (lupatiņu ņem jaunu un pēc rituāla to izmet savā privātajā miskastē). Pēc tam atverot visus sava nama logus, kvēpina kadiķu zariņus un vērmeļu buntītes (var izmantot arī citu dziedniecisku zāļu slotiņas). Kvēpināšanu veic prātīgi, lai pēc tam māja nesmirdētu pēc dūmiem. Lieldienu rītā kaklā uzvelk pērkonkrustu (uguns zīmi) un iededz 7 tumši zilas svecītes skaistos māla svečturīšos par godu mūsu sentēvu Dievam – Pērkonam. Katru svecīti iededz ar vārdiem: “Visvareno Pērkon – Debesu Tēv, Tu esi godāts un cienīts manā mājā. Es iededzu šo svecīti par godu Tev. Sargā mani un manu dzimtu, tāpat kā es godāju Tevi!”. Šos vārdus atkārto 3 reizes, iededzot katru svecīti. Pēc svecīšu iedegšanas skaita lūgšanu par godu Pērkoņtēvam. Lūgšanu atkārto 12 reizes. Kad ieturēts mielasts pie dzīru galda, Lieldienu pēcpusdienā dodas uz savu privāto mežiņu, lai atstātu ziedojumu mūsu labajam sentēvu Dievam – Pērkonam. Uz svētakmeņa ar sāli zīmē pērkonkrustu (pietiks ar dažām tējkarotēm sāls burciņā). Kā svētakmeni var izmantot jebkuru plakanu akmeni, kas novietots zem kāda koka mežā. Blakus svētakmenim iededz 3 baltas svecītes trauciņos (kapu sveces bez krustiem vai jebkāda cita vieta zīmējumiem). Tad atstāj cienastu uz svētakmeņa ar vārdiem: “Pērkoņtēv, es atstāju šo ziedojumu par godu Tev.” Šos vārdus atkārto 7 reizes. Kā cienastu visvarenajam Pērkonam – Debesu Tēvam atstāj 12 krāsotas olas. Olas ir vēlams vārīt sīpolu mizās kopā ar kliņģerīšu ziediem. Pēc tam skaita lūgšanu par godu Pērkoņtēvam. Lūgšanu atkārto 12 reizes. Pametot rituāla vietu, 7 reizes pasaka:’’ Paldies, Pērkoņtēv! Es no sirds Tev pateicos un līdz nākamajai reizei atvados!’’.
    Ar Latvju Dievu spēku, Skolnieciņš no svētmeža
    ©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-)
    Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
    Latvju Dievi mūžam viedi.
    N.B. (Nota bene!) Dedzinot svecītes vai rituālo ugunskuru, ir jāievēro visi ugunsdrošības noteikumi! Nesadegušo svecīšu daļu nākamajā dienā sadedzina nelielā ugunskurā. Pietiks ar dažām sausām, smalkos skaliņos saskaldītām malkas pagalēm. Pēc tam kvēlojošas ogles un pelnus nodzēš ar lielu daudzumu ūdens. Nākamajā dienā pēc rituālā izdegušās svecītes trauciņos savāc un izmet savā privātajā miskastē.

    03.04.2021 20:20:39
  • Skolnieciņš no svētmeža

    Lieldienu lūgšana visvarenajam Pērkonam – Debesu Tēvam:
    “Visvareno Pērkon – Debesu Tēv, es Tevi pielūdzu un slavēju! Visvareno Pērkon – Debesu Tēv, es Tevi pielūdzu un slavēju! Visvareno Pērkon – Debesu Tēv, es Tevi pielūdzu un slavēju! Tu esi cienīts gan starp Dieviem, gan starp cilvēkiem. Tu esi mīlēts gan starp Dieviem, gan starp cilvēkiem. Zibeņmetēj, uzklausi manu lūgšanu! Pērkoņtēv, uzklausi manu lūgšanu! Palīdzi man, visvareno Pērkon,………………………………..(šeit izsaka savas privātās vēlēšanās). Es pieņemu Tevi savā dzīvē, Pērkoņtēv. Lai Tava svētā griba mani virza šajā dzīvē un nākamajā! Svētī mani, Pērkon! Svētī mani un manu dzimtu! Lai godāts, visvarenais Pērkons – Debesu Tēvs, kā tas no iesākuma ir bijis, tā tagad un vienmēr lai ir!”.
    Mūsu senči kopš tālas senatnes ticēja Pērkonam. Pērkons ir viens no spēcīgākajiem mūsu sentēvu Dieviem. Jau sensenos laikos Pērkons ir aizstāvējis mūsu tautu no iebrucējiem un naidniekiem. Pērkons nekad nepametīs mūsu tautu nelaimē. Ticot sentēvu Dieviem, mēs vairojam savas tautas spēku. Godājot Pērkonu, mēs stiprinām gan sevi, gan savu dzimtu, gan savu tautu. Ticība Pērkonam ir brīvprātīga, taču tā ir ļoti nozīmīga mūsu tautai…
    Svētīgas Lieldienas mums viesiem vēlot, Skolnieciņš no svētmeža
    ©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-)
    Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
    Latvju Dievi mūžam viedi.
    #Lieldienas #LielāDiena #GadskārtuSvētki #PavasaraSvētki #PavasaraSaulstāvji #DievsPērkons #Pērkons #Pērkoņtēvs #DebesuTēvs #pērkonkrusts #UgunsZīme #SentēvuDievi #LatvjuDievi #lūgšanās #ticība #rituāli #buršanās #pagāni #svētmežs #svētakmens #Skolnieciņš

    03.04.2021 20:20:39
  • Skolnieciņš no svētmeža

    Lieldienu lūgšana visvarenajam Pērkonam – Debesu Tēvam:
    “Visvareno Pērkon – Debesu Tēv, es Tevi pielūdzu un slavēju! Visvareno Pērkon – Debesu Tēv, es Tevi pielūdzu un slavēju! Visvareno Pērkon – Debesu Tēv, es Tevi pielūdzu un slavēju! Tu esi cienīts gan starp Dieviem, gan starp cilvēkiem. Tu esi mīlēts gan starp Dieviem, gan starp cilvēkiem. Zibeņmetēj, uzklausi manu lūgšanu! Pērkoņtēv, uzklausi manu lūgšanu! Palīdzi man, visvareno Pērkon,………………………………..(šeit izsaka savas privātās vēlēšanās). Es pieņemu Tevi savā dzīvē, Pērkoņtēv. Lai Tava svētā griba mani virza šajā dzīvē un nākamajā! Svētī mani, Pērkon! Svētī mani un manu dzimtu! Lai godāts, visvarenais Pērkons – Debesu Tēvs, kā tas no iesākuma ir bijis, tā tagad un vienmēr lai ir!”.
    Mūsu senči kopš tālas senatnes ticēja Pērkonam. Pērkons ir viens no spēcīgākajiem mūsu sentēvu Dieviem. Jau sensenos laikos Pērkons ir aizstāvējis mūsu tautu no iebrucējiem un naidniekiem. Pērkons nekad nepametīs mūsu tautu nelaimē. Ticot sentēvu Dieviem, mēs vairojam savas tautas spēku. Godājot Pērkonu, mēs stiprinām gan sevi, gan savu dzimtu, gan savu tautu. Ticība Pērkonam ir brīvprātīga, taču tā ir ļoti nozīmīga mūsu tautai…
    Svētīgas Lieldienas mums viesiem vēlot, Skolnieciņš no svētmeža
    ©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-)
    Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
    Latvju Dievi mūžam viedi.
    #Lieldienas #LielāDiena #GadskārtuSvētki #PavasaraSvētki #PavasaraSaulstāvji #DievsPērkons #Pērkons #Pērkoņtēvs #DebesuTēvs #pērkonkrusts #UgunsZīme #SentēvuDievi #LatvjuDievi #lūgšanās #ticība #rituāli #buršanās #pagāni #svētmežs #svētakmens #Skolnieciņš

    03.04.2021 20:20:38