Iznācis jaunais žurnāla “Kuldīgas Vēstules” numurs lasīšanai ziemas vakaros

Ar Kuldīgas novada pašvaldības atbalstu klajā nācis jaunais žurnāla “Kuldīgas Vēstules” ziemas numurs, kas piedāvā tikšanās ar kuldīdzniekiem, kas aizrautīgi dara savu darbu, mīl savu pilsētu un iedvesmo rosīties arī citus.

Mācītājs Viesturs Pirro stāsta, ka savā dzīves ceļā sastpis tikai brīnišķīgus cilvēkus. Viņš atzīstas, ka kādreiz nav gribējis stāstīt par to, kā sajutis Dieva aicinājumu, bet nu labprāt to dara. “Manuprāt, pasaules skaistākā pilsēta ir Roma,” viņš mums atklāj arī savus mīļākos ceļojumu galamērķus. Bet daktere Vija Supe-Ābele šogad izpelnījusies savu pacientu atzinību, kas īpaši novērtējuši viņas ieguldījumu darbā ar bērniem, kas, kā zināms, prasa īpašu pacietību un uzmanību.

Velosportists Krists Neilands ar labu vārdu savukārt piemin savu pirmo treneri Agri Kimboru un atzīstas, ka pats joprojām ir mazliet dulls, jo bez velosipēda savu dzīvi nevar iedomāties. Lūcija Zahare, neskatoties uz savu cienījamo vecumu, joprojām pārsteidz ar smalkiem izšuvumiem.  Atzīsimies, ka viņas baltie darbi žurnālā ir kā mazas sniegpārsliņas, kuru mums pietrūks šoziem dabā. “Kad man ir skumji brīži, palasu atsauksmju grāmatu, kas jau ir gandrīzpilna. Cik skaisti vārdi!” rokdarbniece saka. Bet mecenāts Arturs Cimoška atklāj savus spēka avotus un stāsta par to, kas viņam Kuldīgā patīk vislabāk. Pilsētu no sirds iemīļojusi arī Herbertu ģimene. Viņi visi seši atzīstas, ka ir patiesi laimīgi te – Kurzemes burvīgajā mazpilsētiņā.

Rotkalis Uldis Melbergs tikmēr stāsta par savām relikvijām juveliera darbnīcā un smej, ka viņam darba nekad nav trūcis. Mazdēliņš, pie opja viesojoties, mēdzot kaut ko pavīlēt, bet, vai viņš būs aroda turpinātājs, zināt nevarot. Bet māksliniece Sabīne Vernere sapņo, lai katrs bērns aicinātu savus vecākus aiziet uz kādu laikmetīgās mākslas izstādi. Viņas mākslas darbi veltīti seksualitātes tēmai, turklāt zināmu perversumu viņa saskatījusi augos pavasarī. “Dabā seksualitāte ir kaut kas absolūti pašsaprotams un pieņemams,” viņa skaidro.

Mēs klīdām arī pa rudenīgajiem Maņģenes mežiem, lai atklātu, ka tur, piemēram, atrodama Ļeņina iela. Rumbas pagastā ciemojāmies pie Melderu ģimenes ragainā ganapulka, kurā dusmīgu lopiņu neesot, bet, uzzinājuši par to, kā izcept gardu steiku, apciemojām arī trīs ēdināšanas iestādes, ko pazīst vai ikkatrs kuldīdznieks: “Staburadzi”, “Pagrabiņu” un “Klūdziņu”. To saimnieki mums pastāstīja, kā spējuši izdzīvot konkurences apstākļos daudzu gadu garumā.

Bilžu mīklā piedāvājam minēt Kuldīgas preses vēstures faktus, bet Dzintara Lejas fotostāstā ikviens var iepazīt suitu daudzveidību un aizdomāties par suitu gara pārmantojamību mūsdienās.

“Kuldīgas Vēstules” nākamgad iznāks jau desmito gadu.

< SKATĪT AKTUALITĀTES

Pievienot komentāru
  • Bērziņš

    Ar Melderu ģimeni tiešām var "lepoties"!!!!! Ne kurš katrs var iedzīvoties uz cilvēku krāpšanu, maldināšanu un muļku meklēšanu.

    28.12.2019 22:22:18