Turlavnieks Oto Brantevics stāsta par piedzīvojumiem kinofilmā “Dvēseļu putenis”

oto brantevics
Foto: Ričards Sotaks

Novembrī kinoteātros visā Latvijā uz ekrāniem skatāma jaunākā latviešu filma “Dvēseļu putenis”, kurā vienu no galvenajām lomām spēlē turlavnieks Oto Brantevics. Jaunietis pašlaik mācās Kuldīgas Centra vidusskolas 12. klasē un dalās pārdomās par filmēšanos.

Filmas režisors Dzintars Dreibergs norāda, ka Oto piesaistījis ar savu dziļumu: “Meklējot galveno aktieri filmai “Dvēseļu putenis”, bija svarīgi atrast puisi, kurš ir līdzīgs Aleksandra Grīna grāmatā aprakstītajam. Jauns puisis, kuram ir tik tikko 16 gadu, kurš ir spējīgs pirmoreiz iemīlēties, bet kuram vienlaikus piemīt spīts un spēja nesašļukt grūtos dzīves brīžos. Oto kaut kas tāds piemīt: viņš ir jauns, cerību pilns, bet vienlaikus viņā ir tāds dziļums, ka nav šaubu – viņš domā līdzi tam, kas notiek, un viņam tas ir ļoti svarīgi.” Tikmēr Oto “filmas vecāki” Rēzija Kalniņa un Mārtiņš Vilsons uzsver, ka turlavnieks lieliski iejuties tēlā: “Viņš savu lomu netēlo, bet piedzīvo!”.

Pats Oto atminas, ka piedalīšanās kastingā notikusi nejauši, turklāt jaunietis bijis visai satraucies: “Dienu pirms kastinga, mammas kolēģe parādīja manai mammai, ka “Facebook” ir sludinājums par galvenā aktiera lomu. Ilgi domāju, pieteikties vai nepieteikties. Nākamajā rītā uzzināju, ka divi mani klasesbiedri dosies uz kastingu. Spontāni izdomāju, ka arī aiziešu, jo noteikti būs jautri. Kastingā man bija ļoti liels uztraukums. Tāds, kāds man nekad nav bijis. Nevienā brīdī neticēju, ka būšu galvenajā lomā. Arī, kad ieguvu lomu, bija grūti to aptvert, jo viss nāca ļoti nejauši. Bija grūti saprast, kā reaģēt – būt priecīgam vai satrauktam,” emociju kokteili par lomas iegūšanu raksturo O. Brantevics.

Jaunietis pastāstīja, ka filmēties nācies visos gadalaikos – ziemā, pavasarī, vasarā un rudenī, un tas bijis krāšņs piedzīvojums: “Sākumā filmēšanos uztvēru kā darbu, bet tālāk tas man bija piedzīvojums. Man izveidojās ļoti labas attiecības ar filmēšanas komandu. Es viņus uzskatīju par saviem draugiem.” Oto filmēšanas procesā bija iespēja sastrādāties ar tādiem Latvijā zināmiem vārdiem kā Rēzija Kalniņa, Ieva Florence, Renārs Zeltiņš un Mārtiņš Vilsons. “Man likās, ka Renārs Zeltiņš un citi pazīstamie aktieri būs ļoti iedomīgi. Bet nē, bija ļoti interesanti. Man bija patīkams pārsteigums par Renāru Zeltiņu, kurš bija ļoti nopietns, ar viņu varēju lieliski sastrādāties un parunāties. Filmēšanas gaitā sapratu, ka aktieri nevis tēlo, bet lomu izdzīvo. Es no šiem aktierim ņēmu piemēru. Arī no Ievas Florences, kā viņa nospēlēja mīlestību. Viņi spēj lomu notēlot tā, it kā tas būtu reāli,” stāsta O. Brantevics.

Lai gan agrāk Oto sevi nav uzskatījis par lielu Latvijas patriotu, filma mainījusi viņa domas: “Agrāk man par patriotismu bija neitrāls viedoklis. Bet, izejot tam visam cauri, zinot, ko tas cilvēkiem maksāja, Latvija man nozīmē visu. Man Artūra Vanaga tēls ar savu patriotismu izgāja cauri sirdij. Lai kas notiktu, es palikušu Latvijā, jo mūsu senči palika un cīnījās.” 12. klases skolnieks piekrīt, ka pašlaik vienaudžiem ir problēmas ar patriotismu: “Jā, diemžēl tā ir – maniem vienaudžiem nerūp patriotisms. Daudzi vēl joprojām vēlas doties prom uz ārzemēm. Diemžēl ir arī ļoti daudz jauniešu, kuri ir vienaldzīgi.”

Oto teic, ka filmēšanās viņu vēl vairāk aizrāvusi vēstures izzināšanā, un ar to jaunietis saista arī savu nākotni: “Neilgi pirms filmēšanās man sāka interesēt vēsture. Sāku vairāk lasīt, skatīties filmas un diskusijas. Vairāk sāku pievērst uzmanību vēstures stundām. Pats arī piedalos vēsturisko kauju rekonstrukcijās. Visticamāk, kārtošu eksāmenu vēsturē un centīšos iestāties Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē. Lielais karjeras mērķis ir iesaistīties politikā, bet pašlaik nezinu, kā to izdarīšu.”

Noslēgumā Oto aicina noskatīties filmu “Dvēseļu putenis”, cerot, ka tā palīdzēs saprast mūsu valsts brīvības dārgumu: “Ceru, ka no filmas latviešu identitātē var iebirt maza patriotisma sēkliņa. Gribas, lai jaunieši saprot, ko tas nozīmē, ka mums ir sava valsts un kāda par to bija cena.”

Pievienot komentāru
    • Šim rakstam komentāru nav