Kuldīgas novadā notiks komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumi

Foto: Lāsma Reinfelde

Godinot komunistiskā genocīda upuru piemiņu, Kuldīgā, Skrundā un vairākos Kuldīgas novada pagastos norisināsies pasākumi, pieminot 1949. gada 25. marta deportācijas un komunistiskā genocīda upurus.

Plkst. 11.00 komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākums norisināsies Kuldīgā pie piemiņas akmens Pētera ielā. Klātesošos uzrunās Kuldīgas Svētās Annas draudzes mācītājs Mārtiņš Burke-Burkevics, Kuldīgas novada domes priekšsēdētājas vietnieks Artis Roberts un Kuldīgas novada politiski represēto biedrības vadītājs Uldis Jumiķis. Pasākumā ar dzejas lasījumiem piedalīsies Liene Blūma. Savukārt Kuldīgas novada muzeja Youtube kontā 11.00 tiks pārraidīts Kuldīgas novada deportēto personu vārdu lasījums tiešsaistē pasākumā – “Aizvestie. Neaizmirstie”.

Skrundā komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākums norisināsies 13.00 pie deportāciju piemiņas vagona. Pasākuma dalībniekus uzrunās Kuldīgas novada domes priekšsēdētājas vietniece Nellija Kleinberga un Skrundas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Martins Samms.

Piemiņas pasākumi norisināsies arī vairākos novada pagastos. Vārmē plkst. 12:00 ikviens aicināts uz svētbrīdi Vārmes Piemiņas birzī, lai noliktu ziedus pie represēto piemiņas akmens. Atceres brīdi vadīs mācītājs Viesturs Pirro, bet par muzikālo pavadījumu rūpēsies Inese Krūmiņa.  Rendā plkst. 12:00 ikviens aicināts atcerēties Rendas pagasta represētos, nolikt ziedus, svecītes pie piemiņas akmens un piedalīties aizlūgumā. Kalpos mācītājs Valters Ozoliņš. Alsungā plkst. 12:00 piemiņas pasākums notiks represēto piemiņas vietā – būs dzejas lasījumi, muzicēs folkloras kopa “Suitu vīri.”

Savukārt Lēnās komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdis, ziedu un svecīšu nolikšana pie represēto piemiņas akmens norisināsies 12.30. Iedzīvotāji aicināti izmantot iespēju nokļūt uz Lēnām ar autobusu 12.20 no Dzeldas. Kurmāles pagasta Vārdupē pie piemiņas akmens represēto atceres brīdis notiks plkst. 13:00. Visas dienas garumā iedzīvotāji varēs nolikt ziedus un sveces represēto piemiņas vietās Laidos, Raņķos un Rudbāržos.

Šogad aprit 74 gadi, kopš 1949. gada 25. martā uz Sibīriju un citiem attāliem PSRS reģioniem no Latvijas deportēja aptuveni 44 000 cilvēku – ģimenes ar bērniem un sirmgalvjiem. Aptuveni 2500 Kuldīgas apriņķa ļaužu tika aizvesti no savām mājām.

Latvijā 1949. gadā notika otrā un cilvēku skaita ziņā lielākā padomju varas organizētā deportācija. Ar deportācijām centās iebiedēt lauku iedzīvotājus un panākt, lai Latvijas zemnieki, līdzīgi kā tas jau bija noticis citviet Padomju Savienībā, pāriet no personīgajām saimniecībām uz kolhoziem.

Kolektivizācija nebija vienīgais izsūtīšanas cēlonis. Bija noteiktas četras no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas izsūtāmo iedzīvotāju kategorijas: kulaki un viņu ģimenes; “bandīti” un nacionālisti, kas atrodas nelegālā stāvoklī, ģimenes, kā arī notiesāto un nošauto “bandītu” ģimenes locekļi; legalizējušies “bandīti” un viņu ģimenes locekļi, kuri turpina nodarboties ar pretpadomju darbību; “bandītu” atbalstītāju ģimenes locekļi.

Parasti pēc cilvēkiem ieradās naktī un tiem pavēlēja gatavoties ceļam. Cilvēkiem deva laiku paņemt savas mantas, tiesa, reizēm tas bija vien īss mirklis. Vēlāk cilvēkus veda uz dzelzceļa stacijām, kur atradās vagoni, kuros deportējamos veda svešumā. Ceļš bija tāls un grūts, jo vagoni, kurus dēvēja par “lopu vagoniem”, nebija paredzēti cilvēku pārvadāšanai. Ceļā tika pavadītas vairākas nedēļas antisanitāros apstākļos, līdz cilvēki nonāca nometinājuma vietās. Katrai ģimenei un cilvēkam ir savs unikāls stāsts, tomēr katrā ir kaut kas līdzīgs – apstākļi, pārdzīvojumi, notikumi, ko tie piedzīvoja tālajās zemēs.

< SKATĪT AKTUALITĀTES

Pievienot komentāru
  • Šim rakstam komentāru nav