Apstiprināts Rendas pagasta ģerbonis, veidos ģerboņus arī citiem pagastiem

Rendas pagasta ģerbonis

20. oktobrī Valsts heraldikas komisija apstiprinājusi Rendas pagasta ģerboni. Līdz šim pagastam sava ģerboņa nebija. Rendas ģerboni izstrādājis heraldikas mākslinieks Edgars Sims, kurš veidojis vairāku Latvijas pagastu, organizāciju un dzimtu ģerboņus.

Rendas ģerbonī zilā laukā attēloti trīs viļņoti šaurpāļi. Divi no tiem ir sudraba krāsā, bet viens – zelta.  Viļņotie pavedienpāļi simbolizē to, ar ko Rendas iedzīvotāji sevi identificē un ar ko Rendu pazīst arī citur – ar skaistajiem Īvandes upes ūdenskritumiem – Valdātu un Īvandes rumbu –, ko daudzi labprāt apskata Rendā. Lielākais no tiem – Īvandes rumba –  ir aptuveni divus metrus augsts un 10 metrus plats. To uzskata par vienu no Latvijas skaistākajiem ūdenskritumiem ar pilnīgi vertikālu, dabisku kritumu un tā radīto ūdens čaloņu, kas sadzirdama jau krietnā attālumā. Zelta viļņotais pavedienpālis simbolizē mūžīgo dzīvības un kustības simbolu – sauli, kas atspīd rumbas šļakatās.

Pelcu gerbonis r

Šajā vasarā pie sava ģerboņa tika arī Pelču pagasts – 22. jūnijā reģistrētajā ģerbonī sarkanā laukā attēlots sudraba savīts vainagkronis ar astoņām dižskābarža lapām, starp tām sudraba pavērti augļapvalki, kuros zelta šķautņaini rieksti. Arī Pelču ģerboni izstrādājis mākslinieks Edgars Sims. Ģerbonis izveidots par godu pagasta 30. jubilejai. Sākotnēji bijusi doma ģerbonī attēlot pagasta lepnumu – Pelču pili, taču heraldikas komisijai ir iebildumi pret ēku attēlošanu ģerboņos. Dižskābardis izvēlēts, jo Pelčos šie koki ir izplatīti. Dižskābardis ģerbonī simbolizē dižus cilvēkus, kuri laiž saknes savā pagastā, bet rieksti – nākamās iedzīvotāju paaudzes. Pagasta pārvaldes vadītāja Kristiāna Vizbule ir gandarīta – par izstrādāto ģerboni saņemti daudzi komplimenti, ka tas iznācis skaists un gaumīgs.  

Vēl vairākiem novada pagastiem nav savu ģerboņu – iecerēts strādāt, lai šo jautājumu risinātu.