• 
• 

Detaļas

Publicēts 30.05.2018 09:26

Padures pagasta ikgadējā iedzīvotāju sapulce pulcēja pilnu zāli aktīvu un ieinteresētu ļaužu. Pārvaldes vadītāja Brigita Lange informēja par izmaiņām un plāniem pagastā, savukārt Kuldīgas novada pašvaldības izpilddirektores vietniece Agnese Buka pastāstīja par novada iedzīvotājiem aktuālo tēmu – lauku ceļiem.

Ceļu jautājums

A. Buka: “Lauku ceļus apsekojam un izvērtējam, kurus nepieciešams remontēt vispirms. Aicinu arī iedzīvotājus ziņot par bojājumiem, jo jūs tos pamanāt ātrāk.” Novadā strādā divi ceļu speciālisti, kuri atbild par dokumentāciju, projektu uzraudzību, jaunbūvējamo posmu remontu un citiem ar ceļiem saistītiem jautājumiem. Tā kā Valsts autoceļu fonds šogad novada lauku ceļiem iedalījis par 45 000 EUR vairāk, Padures pagastā 3–5 km garumā tiks profilēts ceļš, noņemts apaugums, uzbērta grants.

Piesārņota daba un atkritumu apsaimniekošana

Padurē īpaši novērots liels izmesto atkritumu daudzums ceļu malās, mežā, upes krastā, arī daudzdzīvokļu māju konteineros negodprātīgi iedzīvotāji, garām braucot, izmet savus atkritumu maisus, bet par to jāmaksā daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem. SIA “Kuldīgas komunālie pakalpojumi” (KKP) valdes priekšsēdētājs Pēteris Gobzemis skaidroja, ka kādam par saražotajiem atkritumiem un to noguldīšanu ir jāmaksā. “Visi atkritumi no Dārzniecības ielas Kuldīgā tiek vesti uz poligonu Ventspilī. Samaksa par atkritumu noguldīšanu tiek aprēķināta tonnās. Pēc šīm izmaksām KKP iedzīvotājiem aprēķinājis atkritumu nodošanas izmaksas (cenu par kubikmetru). Taču šķirotos atkritumus ikviens Dārzniecības ielā var nodot bez maksas,” stāstīja P. Gobezmis. Tāpat KKP speciālisti skaidroja, ka tieši negodprātīgi iedzīvotāji, kuri atkritumus izmet mežā, sētās vai citur, bijis iemesls, kāpēc mainīta kārtība, nosakot minimālo atkritumu nodošanas apjomu gadā.

Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji izrādīja iniciatīvu sētā izvietot slēdzamos atkritumu konteinerus. P. Gobzemis aicināja par šādu lēmumu vienoties mājas kopsapulcē, taču vispirms jāapdomā praktiskā puse, piemēram, bērni, kuri konteinerus ne vienmēr atslēgs un atkritumus izmetīs nepareizajā konteinerā vai noliks blakus. Tā vietā labāk būtu izveidot nojumi vai žodziņu. Šādi darbi tiek segti no mājas uzkrātās apsaimniekošanas naudas.

Tāpat iedzīvotājiem būtu nepieciešams vienoties, kur novietot konteinerus, lai tas būtu ērti pieejams ne tikai iedzīvotājiem, bet arī KKP atkritumu izvedējiem.

KKP speciālists Kaspars Poriķis pastāstīja, ka tagad pagastā atkritumi no daudzdzīvokļu mājām tiek izvesti biežāk – katru nedēļu.

Kāda iedzīvotāja interesējās par jauno atkritumu izvešanas kārtību privātmājām. K. Poriķis paskaidroja, ka šobrīd samaksa tiek aprēķināta neatkarīgi no izvestā atkritumu daudzuma, proti, ja konteiners ir nepilns, maksu aprēķina kā par pilnu. Tāpēc iedzīvotāji aicināti pieteikt atkritumu izvešanu tad, kad konteiners ir pilns.

Daudz atkritumu aiz sevis atstāj arī laivotāji. Par to asi diskutēja laivu nomas saimnieks Gints Zvirbulis un iedzīvotāji, kuri dzīvo upju tuvumā. Zemju īpašniekiem regulāri nākas vākt laivotāju atstātos atkritumus. Taču laivu nomas saimnieks domās, kā risināt situāciju un veidot labāku sadarbību ar zemju īpašniekiem. Pagasta iedzīvotājs Dzintars Leja rosināja izvietot informatīvas plāksnes ar informāciju par sodu, kādu var saņemt par piesārņošanu.

Vēl kāds iedzīvotājs interesējās, kas apsaimnieko tauvas joslu mazajā Nabes ezerā; esot izveidojies atkritumu kalns. B. Lange skaidroja, ka tauvas joslā var brīvi pārvietoties ikviens, taču īpašniekiem, kuru zeme pieguļ šai teritorijai, vieta ir jāsakārto. B. Lange piekrita, ka īpašnieki jābrīdina par teritorijas sakārtošanu. Viņa arī aicināja zemes īpašniekus komunicēt ar ūdens tūristiem, kuri izmanto tauvas joslu.

Sāpīgs jautājums – lieguma zonas

Iedzīvotājs Dzintars Leja, kurš dzīvo Ventas ielejas “Natura 2000” lielākajā Eiropas liegumā Padures pagastā, ir neapmierināts, ka iedzīvotāji teritoriju izmanto kā atpūtas vietu. “Te brauc makšķernieki un aktīvie atpūtnieki. Sākās problēma ar ceļiem. Likums nosaka, ka aizliegts pārvietoties ar transportu ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm mežā, un rodas jautājums, ko privātās un valsts zemēs dara atpūtnieki, kuri tur nedrīkst braukt? Savukārt makšķerēt drīkst tikai speciāli apzīmētās vietās,” pastāstīja Dz. Leja un rosināja teritorijā izvietot informatīvas zīmes, norādes un stendus, ko drīkst un nedrīkst darīt. B. Lange atbildēja, ka informācijas stendu izstrāde ir jau procesā – tie jāsaskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi un jāprecizē novietošanas vieta.

Interesē iespēja siltināt māju

Lai samazinātu apkures izmaksas, daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji izrādīja interesi par iespēju siltināt māju – kā tas notiek, cik izmaksā? P. Gobzemis sacīja, ka šobrīd pieejams Eiropas līdzfinansējums, taču nepieciešama 75% mājas kopīpašnieku piekrišana. Lai saprastu, kādas būs izmaksas, jāveic energoaudits, taču vidēji uz dzīvokli izmaksas varētu būt 3000–5000 EUR.

Suņu čipu pārbaude

Iedzīvotāji interesējās arī par suņu čipu pārbaudi, jo pagastā bijuši gadījumi, kad klaiņojošs suns saimniecībā nokož trušus, aitas, bet plēsīgā dzīvnieka saimnieku nav iespējams saukt pie atbildības. A. Buka atbildēja, ka šobrīd pašvaldība veic pārbaudes, vai novadā suņi ir čipoti, reģistrēti un potēti. Viņa novērojusi, ka laukos iedzīvotāji suņus ļoti aktīvi čipo.

PREZENTĀCIJA

< SKATĪT AKTUALITĀTES