Arhitektūras dienas vienkopus pulcē studentus un speciālistus

Kuldīgā jau 4. gadu tika organizētas Pasaules arhitektūras dienas, kas šogad norisinājās no 8. līdz 9. oktobrim un vienkopus pulcēja ne vien vietējos interesentus, bet arī dažādus speciālistus, profesorus un jaunos arhitektus.

Šogad Arhitektūras dienu tēma bija “Vienotais mantojums, tā stabilās un mainīgās izpausmes Kuldīgā”, kas runā gan par mantojumu tā cilvēcīgā izpratnē, gan arī par dabu.

Arhitektūras dienu ietvaros notika zinātniski praktiskā konference un studentu radošā darbnīca. Konferencē piedalījās dažādi ar arheoloģiju, ģeogrāfiju un mantojumu saistīti speciālisti. Par 20 gadu izrakumu apkopojumu un vērtīgāko izrakumu nozīmību pastāstīja Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta galvenais glabātājs, arheologs Artūrs Tomsons. Kuldīgas novada pašvaldības Būvniecības nodaļas vadītāja, arhitekte Jana Jākobsone prezentēja vizuālā materiālu „Kuldīgas apbūves noteikumu vizualizācija, unikālās detaļas” un to popularizēšanas un izglītošanas aktualitāti. Savukārt Latvijas piļu un muižu asociācijas valdes loceklis Juris Zviedrāns kā viens no šī vizualizācijas darba izstrādātājiem pastāstīja par Kuldīgas unikālajām detaļām un to saglabāšanas aktualitāti. Starpnozaru mākslas grupas “Serde” pārstāve Signe Pucena organizē pētījumus un ekspedīcijas, kurās izzina tradicionālās kultūras prasmes. Viņa konferences dalībniekiem pastāstīja par vienotā mantojuma aktualizēšanas un popularizēšanas pieredzi Aizputē. Kuldīdznieks Edgars Raitums, tradicionālo apdares materiālu izgatavotājs, restaurators, SIA “Raituma krāsas” īpašnieks stāstīja par ekoloģisko krāsu rašanās vēsturi un to aktualitāti līdz mūsdienām, par realizētiem piemēriem Kuldīgas vecpilsētā. Profesore Aija Melluma klātesošos iepazīstināja ar jauno pētījumu par Kuldīgu “Kuldīga. Cilvēki, laiki un ainava”. Bet Loreta Urtāne, Lielās Talkas ūdenstilpņu sakopšanas konsultante, SIA “L.U. Consulting” valdes locekle stāstīja par Ventas eko sistēmām, par ūdenstilpņu ietekmi uz pilsētvidi un ekoloģiju.

Četras studentu komandas no Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņu universitātes un Kultūras akadēmijas izstrādāja prezentācijas ar priekšlikumiem un secinājumiem par vietām vecpilsētā, kuras nepieciešams uzlabot, kā arī to iespējamie risinājumi. Studenti neilgā laikā spēja uztvert galvenās pilsētas problēmzonas. Vēl viens studentu uzdevums bija veikt anketēšanu. 300 respondenti, tai skaitā iedzīvotāji un pilsētas viesi, atbildēja uz dažādiem jautājumiem par to, kas, viņuprāt, izdarīts pēdējo gadu laikā; kuras vietas ir ļoti labi atjaunotas, bet kuras vēl jāatjauno; ko viņi domā par Kuldīgu un vai lepojas ar pilsētu. Apkopojot anketu rezultātus, tiks rasts aktuālais cilvēku skatījums un vērtējums par pilsētas telpisko struktūru, kā arī noskaidrots, cik svarīga kuldīdzniekiem ir vecpilsēta, tās iezīmes un senatnīgā aura.

Grupu sagatavotās prezentācijas:

1. grupas prezentācija

2. grupas prezentācija

3. grupas prezentācija

4. grupas prezentācija

Konferences noslēgumā Kuldīgas Veckuldīgas pilskalnā tika atklāts informatīvais stends. Veckuldīgas pilskalns ir lielākais kuršu pilskalns, turklāt pilskalnu pētnieks Ernests Krastiņš tieši Kuldīgas pilskalnā uzsāka visu pilskalnu ekspedīcijas uzmērīšanas darbus. Tas uzskatāms par simbolu – sākt arheoloģisko pieminekļu pasludināšanu ar Veckuldīgas pilskalnu.

< SKATĪT AKTUALITĀTES

Pievienot komentāru
  • Šim rakstam komentāru nav