Kuldīgas jaunā paaudze tiek aktīvi iesaistīti Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikuma veidošanā

ekg

Domājot par Kuldīgas pilsētas, novada un Kurzemes reģiona kopējo attīstību, ir jābūt spējīgiem sadzirdēt un nopietni ņemt vērā jaunās paaudzes balsis, rast iespēju viņiem regulāri tikt uzklausītiem un iesaistīties pilsētas un savas dzīves pilsētā veidošanā. Jauniešu radošums, uzdrošināšanās un citādā pieeja dod iespēju pilsētvidei un procesiem kļūt iekļaujošākiem un ilgstpējīgākiem.

Šis projekts ir iespēja iezīmēt, kādu Kuldīgu redz bērni un jaunieši šobrīd, kādai tai vajadzētu būt jau rīt, parīt un nākotnē. Tāpēc aicinājām Kuldīgas jauno paaudzi iesaistīties “Kuldīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” projekta pieteikuma veidošanā.

Kuldīgas jaunieši aktīvi līdzdalībnieki projekta pieteikuma gatavošanā

Citējot jauniešu darba grupas projektu vadītāju Lauru Volkonovsku: “Kuldīdzniek, guli mierīgi – Kuldīgas nākotne ir drošās rokās! Jauniešu iesaiste gan Kuldīgas novadam, gan konkrēti šī projekta ietvaros ir nozīmīga. Jaunā paaudze ir trakāka šī vārda vislabākajā nozīmē, tā atļaujas daudz vairāk, kas Eiropas kultūras galvaspilsētas (turpmāk – EKG) ietvaros mums ir vitāli svarīgi.”

17 jauniešu darba grupa divu mēnešu laikā izstrādājuši savu radošo ideju, ierosinājumu un nākotnes vēlmju apkopojumu, kas tiks ņemts vērā un iekļauts ne tikai radošo ideju kontekstā, bet arī Kuldīgas oficiālā pieteikuma dokumentā. Bet tikmēr sarunā ar jauniešu darba grupas dalībniekiem aprunājāmies par Kuldīgu, viņu vērtībām un Kuldīgas potenciālu pasaules kontekstā.

1. Kurš virziens EKG kontekstā jaunajai paaudzei būtu svarīgākais (pieteikumā uzsverat darba vietu, dzīves vietu trūkumu)? Ja šīs problēmas tiktu risinātas, vai Kuldīgai varētu būt iekārojams darba un dzīviesvieta potenciāls mūsdienu pasaulē?  

Jurģis Spulenieks: Dzīves vietu fonda un darba vietu trūkums jauniešu darba grupā tika izceltas kā galvenās problēmas, ar ko jāsaskaras jauniešiem Kuldīgā. Daļēji tas saskan arī ar milzīgo jauniešu bezdarbu Eiropas Savienībā. Tām gan nav vienkāršs risinājums, turklāt šī brīža likumdošana daļēji arī ierobežo pašvaldības rīcībspēju. Tādēļ jauniešu grupa kā risinājumu piedāvāja platformas izveidi, kam par pamatu ņemta vecā ķieģeļu tilta metafora – tiltam būtu jāsavieno jaunieši ar uzņēmējiem vai jākalpo, lai bez lieka birokrātiska uzslāņojuma jaunieši varētu pašradīt sev un citiem jaunas darba vietas. Tā teikt, jauniešu nodarbinātības demokratizācija.

Endija Vītola: Papildinot Jurģi, vēlos teikt, ka par darba un dzīves vietu izveidošanu jauniešiem jādomā ne tikai pilsētā, bet arī lauku teritorijās (Kuldīga un tuvajos novados) jo īpaši, kur jaunieši varētu iet praksēs un mācīties uzņēmējdarbību. Tas ne tikai veicinātu jauniešu nodarbinātību, bet arī pēc tam pašiem jauniešiem ļautu uzdrīkstēties un radīt jaunas darba vietas, mācoties no jau esošajiem uzņēmējiem.

2. Kā Tev šķiet, kādu kultūras pasākumu Kuldīgā ir par daudz un kas ir tas, kā jaunajai paaudzei pietrūkst?  

Endija Vītola: Pasākumu, manā uztverē, nekad nevar būt par daudz. Jauniešiem pietrūkst nevis pasākumu skaita, bet to satura, formu daudzveidības, neformalitātes, brīvības. Baltie galdauti un rezervētas vietas nekad nav bijušas cieņā jauniešu vidū. Bet, radot vidi vai telpu, kur var mazināt saspīlētību un pasākuma nopietnību, var mazināt nevienlīdzību apmeklētāju vecumu grupās. Noteikti nepieciešams vairāk neformālu vietu, telpas, kur visām paaudzēm satikties.

Jurģis Spulenieks: Strādājot kultūras industrijā, varu teikt, ka kultūras nevar būt par daudz, tomēr runa var būt par veselīga balansa trūkumu. Jauniešu darba grupā uzsvērām Kuldīgas kultūras piedāvājuma sezonalitāti, kas atsevišķos gada laikos liek justies Kuldīgā garlaikotiem. Darba grupa uzsvēra arī brīvā laika pavadīšanas iespēju mazo piedāvājumu. Piemēram, bāru, klubu trūkumu. Man kaut kā prātā, ka deviņdesmitajos ar to nebija problēmu, bet šobrīd Kuldīgas piedāvātais miers reizēm šķiet pārāk mierīgs.

3. Vai Kuldīgai ir Eiropas tvēriens / dimensija jau šobrīd, vai to iespējams sasniegt tikai caur EKG?

Jurģis Spulenieks: Nu, no Eiropas Kuldīga izmukt nevar, ģeogrāfiskā novietojuma un kultūrvēstures dēļ. Atsevišķās kartēs pat Kuldīga izskatās pēc Eiropas centra. Tomēr kurzemnieku mentalitāte reizēm rāda tādu augstprātību, ka bieži vien šķiet, ka esam nošķirti no pārējās Eiropas. Mūsu grupa piedāvā veidot diskusiju ciklu par Eiropai sociālpolitiski svarīgām tēmām, runātāju skatuvi izvietojot "Kurzemītes" vai "Lauktehnikas" blokmāju pagalmos, lai konferenču saturs būtu pieejams ikvienam.

Endija Vītola: Redzot kā Kuldīga ir attīstījusies pēdējo piecu gadu laikā, mani pozitīvi iepriecina. Pat domāju, ja neiegūs EKG statusu, Kuldīga jau ir pierādījusī sevi ar super lielu izaugsmi un radījusi potenciālu, lai piesaistītu tūristus, jaunus iedzīvotājus un uzņēmējus.

4. Ar ko jauniešu redzējums atšķiras no vecākās paaudzes redzējuma par Kuldīgu un tās attīstības virzieniem? 

Endija Vītola: Noteikti ar brīvākiem un mūsdienīgākiem pasākumiem, kā arī ar laikmetīgu tehnoloģiju iesaisti. Jauniešiem jādod iespēja vairāk iesaistīties un darīt, jo mēs noteikti esam spējīgi tradicionālajam un ierastajam pievienot netradicionālo, to citādo.

Jurģis Spulenieks: Manuprāt, jaunieši izceļas ar enerģijas potenciālu, bet vecākas paaudzes cilvēki ar pieredzi, kas ļauj enerģiju taupīt. Jauniešiem katrs indivīds pārstāv savu domu lidojuma robežšķirtni, kuru mērķis nav pārējos pielāgot savai robežšķirtnei, bet tolerēt un no sadursmes veidot jaunradi. Lai nenonāktu līdz "Indrānu" pirtiņai, jāatceras, ka visi ejam uz kopīgu mērķi, tikai katrs ar saviem izteiksmes līdzekļiem.

Paldies jauniešu grupas dalībniekiem – Adrianam  Dravniekam, Laurai Volkonovskai, Endijai Vītolai, Justīnei Iesaliņai, Kristapam Jansonam, Kristapam Abersonam, Esterei Jansonei, Jurģim Spuleniekam, Dāvim Jansonam, Mārtiņam Vasmusam, Danielai Reimanei, Elizabetei Rublānei, Unai Raikstiņai, Justīnei Duburei, Nansijai Garkalnei, Ernestam Vēzim, Anetei Brantai!

< SKATĪT AKTUALITĀTES

Pievienot komentāru
  • Šim rakstam komentāru nav