Piemin 1941. gada represijās cietušos

PIEMIN REPRESIJĀS CIETUŠOS
Foto: Lāsma Reimane

14. jūnijā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, pie piemiņas akmens Kuldīgā, Pētera ielā notika atceres brīdis, pieminot 1941. gada represijās cietušos.

Klātesošos uzrunāja Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa: “Šodien spīd saule un ir zilas debesis. 1941. gadā daudzi cilvēki tika izvesti no dzimtās zemes un ne visi atgriezās. Šodien ir īpaši svarīgi pieminēt šo laiku un atcerēties, jo arī šobrīd tepat netālu ir valsts, kur notiek karš. Agresors Krievija ir uzbrucis mierīgai tautai, zemei, valstij, cilvēki dzīvojuši mierīgu dzīvi, darījuši savus darbus, attīstījuši savu valsti, domājuši par nākotni. Daudziem Ukrainā šī nākotne ir nezināma, daļa no viņiem ir arī pie mums, Latvijā. Šodien karo Ukrainas tauta un cīnās par mūsu visu brīvību. Ir īpaši svarīgi saprast, ka agresors ir mums kaimiņos un, kamēr tur nav mainījusies pārvalde, kamēr Krievija nav izvēlējusies demokrātijas ceļu, tikmēr mums ir jābūt piesardzīgiem, stipriem un gataviem stāties pretī šai agresijai. Domās esam ar ukraiņiem un ticam viņu uzvarai. Mīļie Sibīrijas bērni, gribu no visas sirds novēlēt veselību, spēju priecāties par to, kas mums ir dots, par katru dienu. Mīlēt no sirds savu valsti Latviju, savu pilsētu, savus pagastus un ciemus. Stāstiet un atgādiniet par to, kas bijis, saviem bērniem un mazbērniem, lai viņi apzinās un saprot, ka ta, kas šobrīd ir, var vienā brīdī arī nebūt.”

DSC 5131

Uzrunu teica arī Kuldīgas Sv. Trīsvienības draudzes mācītājs Vjačeslavs Bogdanovs, Kuldīgas novada politiski represēto biedrības vadītājs Uldis Jumiķis un Kuldīgas novada muzeja krājuma glabātāja Ingrīda Pole. Pasākumā ar dzejas lasījumiem piedalījās Liene Blūma.

DSC 5147

Šogad aprit 81 gads kopš viena no traģiskākajiem notikumiem Latvijas vēsturē, kad 1941. gada naktī no 13. uz 14. jūniju aptuveni 16 000 Latvijas iedzīvotāju izsūtīja uz PSRS soda nometnēm un piespiedu nometināšanas vietām, kur daudzi gāja bojā bada, slimību un necilvēcīga piespiedu darba dēļ.

Kuldīgas un apkārtnes iedzīvotājus skāra gan padomju, gan nacistu okupācijas režīmu īstenotās represijas. Padomju režīms jau faktiski uzreiz pēc Latvijas okupācijas 1940. gada jūnijā sāka vērsties pret Latvijas Republikas politisko, militāro, saimniecisko un intelektuālo eliti, kā arī pret visiem demokrātiskās valsts iekārtas atbalstītājiem. Īstenojot deportāciju, no Kuldīgas pilsētas un apriņķa tika aizvesti 623 cilvēki. Lai gan nav noskaidrots visu izsūtīto liktenis, no zināmajiem lielākā daļa tika nometināta Sibīrijā, Krasnojarskas apgabala dažādos rajonos. Aizvesto vidū bija abu dzimumu un visdažādāko vecumu cilvēki – gan tikai pāris gadus veci bērni kopā ar saviem vecākiem, gan arī vairāk nekā septiņdesmit gadus veci cilvēki.

DSC 5154