Jauno kuldīdznieku padomē pārrunā “Dzīres Kuldīgā” norisi un diskutē par lielāku atbalstu ģimenēm

Jauno kuldīdznieku padome
Foto: Signeta Lapiņa

18. septembrī Kuldīgas novada Domē uz otro tikšanos ieradās jauno kuldīdznieku padomes dalībnieki, kuri kopā ar pašvaldības vadītāju Ingu Bērziņu pārrunāja festivāla “Dzīres Kuldīgā” norisi, sprieda par padomes oficiālo nosaukumu, kā arī diskutēja par pašvaldības iespēju izmaksāt piedzimšanas pabalstu novada ģimenēm.

Sapulces ievadā desmit jaunie kuldīdznieki, kuri šoreiz bija ieradušies, sprieda par potenciālo padomes nosaukumu. Vairāki tās dalībnieki uzsvēra, ka pašreizējais nosaukums ir gana labs, tomēr izskanēja arī citas versijas – Jauno un aktīvo padome, Jauno speciālistu un ģimeņu padome un Radošo aktīvistu padome. Tomēr tikšanās laikā lēma, ka nosaukums tiks precizēts, to apstiprinās Domes sēdē līdz ar padomes sastāvu. Kā iepriekš minēts, padomes mērķis ir konsultēt pašvaldību jauno ģimeņu, nodarbinātības, brīvā laika, mājokļu, izglītības un kultūras tematos, kas skar iedzīvotājus vecumā no 25 līdz 35 gadiem un kuri pēc studijām atgriezušies Kuldīgā. Plānots, ka padome tiksies reizi mēnesī.

Otrs svarīgais tematu bloks tikšanās laikā bija “Dzīres Kuldīgā 2019” analīze. Inga Bērziņa ieskicēja pēc svētkiem veiktās aptaujas rezultātus, kā arī norādīja, kādi ir organizatoru secinājumi. Jaunie kuldīdznieki aktīvi izteica savas pārdomas par piedzīvoto svētku laikā. Piemēram, vairākums piekrita, ka šogad mainītais svētku koncepts bijis veiksmīgs, tomēr vajadzīgi daži uzlabojumi. Pietrūkusi oficiālā atklāšana, jādomā par Alekšupītes skrējiena un karnevāla dalībnieku piesaisti, vairāk jāpiestrādā pie svētku gājiena. Padomes domas dalījās par jautājumu, vai nepieciešams svētku salūts. Daži ierosināja, ka no tā vispār var atteikties, tomēr citi oponēja, ka svētkos salūts allaž ir gaidīts. Jaunie kuldīdznieki uzslavēja svētku organizatorus par pārdomāto programmu un pasākumu dažādību visām vecuma un interešu grupām. Tāpat no padomes dalībniekiem izskanēja vērtīgi ierosinājumi, ko izskatīs arī svētku rīcības komiteja.

Trešais pārrunātais temats bija lielāks atbalsts ģimenēm. Padome ierosināja Kuldīgas novada pašvaldībai ģimenēm piešķirt bērnu piedzimšanas pabalstu, jo Kuldīga ir viena no retajām pašvaldībām, kur šāda pabalsta pašlaik nav. I. Bērziņa norādīja, ka līdz šim tas neticis izmaksāts, jo pašvaldība gandrīz visām bērnu vecuma grupām piešķīrusi brīvpusdienas, kas no finansiālā aspekta ir pat vēl dārgāk nekā izmaksāt vienreizēju pabalstu. Tomēr pašvaldības vadītāja piekrita, ka šāds pabalsts ir nepieciešams. Padomes dalībnieki ieteica, ka tā apjoms nedrīkstētu būt mazāk par 200 EUR. I. Bērziņa uzsvēra, ka vislabākajā gadījumā pašvaldība vēlas ieviest gan piedzimšanas pabalstu, gan apmaksāt brīvpusdienas mazuļiem vecumā no pusotra līdz četriem gadiem. Domes priekšsēdētāja solīja budžetā meklēt iespējas realizēt abas ieceres. Tāpat jaunie kuldīdznieki izteica viedokli, ka jāsaglabā sudraba karotīšu pasniegšana, kas novadā kļuvusi par labu tradīciju.

< SKATĪT AKTUALITĀTES

Pievienot komentāru
  • Šim rakstam komentāru nav