ievieš programmu “noķer – sterilizē – atlaid” klaiņojošajiem dzīvniekiem

dzivnieki
Foto: Ričards Sotaks

11. februārī Kuldīgas novada pašvaldībā notika sanāksme par turpmāko rīcību ar klaiņojošajiem dzīvniekiem, kurā bija aicināti piedalīties veterinārārsti, pašvaldības speciālisti, pašvaldības policijas pārstāvji, nevalstisko organizāciju aktīvisti un citas ieinteresētās personas. Tajā tika nolemts, ka būtu nepieciešams, lai dzīvnieku patversme atrastos Kuldīgā. Tāpat ieviesīs“noķer – sterilizē – atlaid” programmu, vairāk izglītos sabiedrību par atbildības uzņemšanos par dzīvniekiem un ieviesīs citus uzlabojumus klaiņojošo dzīvnieku jautājuma risināšanā.

Sapulcē piedalījās vairāki Kuldīgā praktizējoši veterinārārsti, kuri pauda savu viedokli. Klāt bija arī dzīvnieku aizsardzības biedrības “Dzīvnieku SOS” pārstāves, kuras piedāvāja savus priekšlikumus un sadarbību situācijas sekmīgā risināšanā. Kuldīgas novada Domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa pateicās visiem par iesaistīšanos diskusijā par šo aktuālo jautājumu un iepazīstināja ar priekšlikumiem situācijas uzlabošanai. Pirmkārt, diskusijās par šo tēmu kļuvis skaidrs, ka dzīvnieku patversmei būtu jāatrodas Kuldīgā. Par to, vai tās darbību pārraudzītu kāda biedrība, komersants vai pašvaldība, vēl tiks spriests un lemts, lai šo jautājumu pēc iespējas ātrāk atrisinātu. Izskanēja viedoklis, ka patversmei būtu jābūt lielākai nekā tā, kas Kuldīgā agrāk darbojās.

Tāpat jau ir iesākta programma “noķer – sterilizē – atlaid”, kas palīdzēs apturēt bezsaimnieka kaķu nekontrolētu vairošanos. Vienlaikus I. Bērziņa uzsvēra, ka ir būtiski saprast – kas pēc atlaišanas vidē notiek ar sterilizētajiem kaķiem, kas par viņiem turpmāk rūpēsies. Aktuāls ir arī jautājums par vietējo veterinārārstu noslodzi un iespējām veikt kaķu sterilizāciju/ kastrāciju. Tāpēc tuvākajā laikā Domes vadība aicinās uz vēl vienu sarunu novadā praktizējos veterinārārstus, lai pārrunātu šīs programmas sekmīgu īstenošanu.

Sanākušajiem cilvēkiem bija dažādi viedokļi par tā saucamajām kaķu kolonijām – bezsaimnieka kaķiem, kurus kāds baro. Kāds iedzīvotājs sūdzējās, ka kaķi, kas dzīvo namu pagrabos, tos piegāna tā, ka pagrabā smakas dēļ nav patīkami ieiet. Cita iedzīvotāja iebilda, norādot – ja pagraba kaķus sterilizēs, tie pagrabus nepiegānīs, turklāt tie palīdzot ierobežot peļu un žurku savairošanos, pretējā gadījumā grauzēji iznīcīnot pagrabā uzglabātos augļu un dārzeņu krājumus.

Veterinārārsts Olārs Obodņikovs uzsvēra, ka kaķiem un suņiem ir jābūt identificējamiem un katram dzīvniekam ir jābūt saimniekam. Viņš vērsa uzmanību uz to, ka daudzi apzināti ignorē likumdošanā noteiktos dzīvnieku saimnieku pienākumus, norādot, ka citās Eiropas valstīs būtu neiedomājami, ja saimnieki ignorētu prasību dzīvnieku čipēt vai sterilizēt. Viņš pauda uzskatu, ka dzīvnieku saimniekiem par likumdošanas prasību ignorēšanu būtu jāmaksā sods. Tāpat viņš rosināja aizdomāties par to, cik ātri nesterilizēti kaķi vairojas, radot nevienam nevajadzīgus pēcnācējus. Viņaprāt, būtu izvirzāms mērķis – pilnībā izskaust bezsaimnieka dzīvniekus, kas dzīvo kaut kur uz ielas vai pagrabos. I. Bērziņa sapulcē informēja, ka pašvaldība plāno aktīvāk strādāt ar sabiedrību, to izglītojot par dzīvnieku saimnieku pienākumiem un atbildību, kā arī stāstīt cilvēkiem par to, kā viņiem būtu jārīkojas, redzot klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku. Aktuāls ir jautājums arī par to, kādai būtu jābūt ziņošanas kārtībai – vai pietiek ar telefona zvanu pašvaldības policijai, kā tas ir šobrīd, vai arī nepieciešams iesniegums – ja ne papīra formātā, tad vismaz e-pastā, kā tas ir citās pašvaldībās.

Lai detalizēti noteiktu kārtību, kā rīkoties ar klaiņojošajiem dzīvniekiem, kā arī ieviestu “noķer – sterilizē – atlaid” programmu, pašvaldības speciālisti tuvākajā laikā sagatavos jaunus saistošos noteikumus un iesniegs tos apstiprināšanai Kuldīgas novada Domes sēdē. Tika apspriests arī jautājums par nodevu par suņu vai kaķu turēšanu – šobrīd Kuldīgā tādas nav. Kāda iedzīvotāja sacīja, ka būtu gatava maksāt par suņa turēšanu, ja vien zinātu, ka viņas samaksātie līdzekļi tiktu izlietoti, piemēram, suņu turētāju izglītošanai un suņu skološanai vai suņu pastaigu laukumu izveidei. Tāpat tika spriests par to, ka daudzi suņu saimnieki nesavāc savu mīluļu ekskrementus un ir ļoti neapmierināti, ja kāds par to aizrāda.

< SKATĪT AKTUALITĀTES

Pievienot komentāru
  • Šim rakstam komentāru nav