Iedzīvotājiem būtiskas izmaiņas likumos

Latvijas Republikas Saeimas preses dienests informē, ka no 2015. gada 1. janvāra stājušās spēkā Iedzīvotājiem būtiskas izmaiņas likumos:

Lielāka minimālā darba alga

No līdzšinējiem 320 uz 360 eiro palielināts minimālās mēneša darba algas apmērs.

Atcelti ierobežojumi sociālajiem pabalstiem

Atcelti visi 2009. gadā noteiktie ierobežojumi slimības, bezdarbnieku, maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstiem.

Samazināta algas nodokļa likme

No līdzšinējiem 24 uz 23 procentiem samazināta iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme.

Nodokļa atvieglojums par bērniem, kas strādā vasaras brīvlaikā

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādājamām personām piemēros arī par bērniem līdz 19 gadu vecumam, kas mācās un vasaras brīvlaikā saņem ar nodokli apliekamu ienākumu.

Ģimenes valsts pabalsts atkarībā no bērnu skaita

Par pirmo bērnu ģimenes valsts pabalsts būs 11,38 eiro, par otro -  22,76 eiro, bet par trešo un katru nākamo bērnu - 34,14 eiro.

Pabalsts plašākam lokam bērnu, kuriem ir celiakija

Pabalstu saņems arī bērni, kam noteikta invaliditāte, kuri mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē vecumā līdz 19 gadiem un kuri studē augstskolā dienas nodaļā vecumā līdz 24 gadiem.

Brīvdiena pēc Dziesmu svētkiem

Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena noteikta par svētku diena, un, ja noslēguma koncerts iekritīs sestdienā vai svētdienā, nākamā darbdiena būs brīvdiena.

Mikrouzņēmuma ienākuma nodoklis – 11 procenti

2015. gadā nodokļa likme mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem noteikta 11 procentu apmērā līdzšinējo 9 procentu vietā.

Amatpersonām jāsniedz sīkākas ziņas par saviem ienākumiem un mantu

Valsts amatpersonai deklarācijā būs jānorāda informācija par patiesā labuma guvēju no citai personai piederošas vai pārvaldīšanā nodotas lietas, kapitāla daļām, akcijām un citiem finanšu instrumentiem.

Piespiedu nomas gadījumā nebūs jāmaksā zemes nodoklis

Īpašniekiem, kuru māja atrodas uz citai personai piederoša zemes gabala, vairs nebūs jākompensē nekustamā īpašuma nodokļa maksājums par zemi.

Izmaiņas Darba likumā

Ar 2015. gadu noteikti jauni pienākumi, atbildība un tiesības gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem. Izmaiņas skar arī darba līgumos un darba sludinājumos iekļaujamo informāciju, asinsdonoriem piešķiramo atpūtas dienu skaitu, atvaļinājuma naudas izmaksu, darba un atpūtas laika regulējumu, kā arī to darbinieču aizsardzību, kuras baro bērnu ar krūti.

Iedzīvotāji var izvēlēties elektrības piegādātāju

Mājsaimniecības elektroenerģiju no 1. janvāra var pirkt brīvajā tirgū, izvēloties piegādātāju, savukārt mazturīgajiem iedzīvotājiem un daudzbērnu ģimenēm elektrības cena saglabājas starta tarifa līmenī.

Būvniecības kontrole
Publisko ēku ekspluatācijas uzraudzību no jaunā gada nodrošinās Būvniecības valsts kontroles birojs.

Izmaiņas zvejniekiem

Zvejot pašpatēriņam publiskajos ūdeņos varēs tikai ar murdiem, nevis tīkliem.

Parādi kredītinformācijas birojā

No 1. janvāra iedzīvotāju kopējo parādsaistību apmēru atspoguļos kredītinformācijas birojs. Uzņēmumu dalība kredītbirojā un informācijas sniegšana tam būs brīvprātīga, kā arī ikviens iedzīvotājs varēs pārbaudīt savu datu pareizību un nepieciešamības gadījumā tos precizēt. Kredītbiroji datus par privātpersonu kredītspēju sniegs tikai ar personas piekrišanu.

Jauna kārtība likumu ierosināšanai

Visus desmitās daļas vēlētāju parakstus, kas nepieciešami kāda likuma ierosināšanai, turpmāk būs jāsavāc šim nolūkam izveidotai iniciatīvas grupai. Parakstus varēs apliecināt ne tikai pie zvērināta notāra, bet arī dzīvesvietas deklarēšanas vietā pašvaldībā, bāriņtiesā vai novadā pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja. Maksa par apliecināšanu nevarēs pārsniegt pusi no summas, kas likumā noteikta paraksta īstuma apliecināšanai bāriņtiesā.

Jauns regulējums šķīrējtiesu darbam

1. janvārī stājas spēkā jauns tiesiskais regulējums šķīrējtiesu izveidei un darbam. Pastāvīgo šķīrējtiesu varēs izveidot Uzņēmumu reģistrā reģistrēta biedrība, un tajā būs jābūt ne mazāk kā 10 šķīrējtiesnešiem. Šķīrējtiesai jābūt piemērotām telpām, savai lietvedībai un ar apmeklētāju pieņemšanai nepieciešamo personālu, kā arī jāuztur interneta mājas lapa. Vienlaikus likums paredz iespēju izveidot arī ad hoc šķīrējtiesu kāda konkrēta civiltiesiska strīda izšķiršanai.

Šķīrējtiesa ir alternatīva strīdu risināšanai valsts tiesu iestādēs, ko savstarpējo strīdu risināšanai labprāt izvēlas komersanti, jo šo procesu raksturo ātrums un konfidencialitāte. Līdz šim Latvijā bija reģistrētas vairāk nekā 200 pastāvīgās šķīrējtiesas, kas ir nesamērīgi daudz, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm.

Beidz pastāvēt Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta

Latvijā, turpinoties pārejai uz tā dēvēto „tīro tiesu instanču” sistēmu, no 2015. gada Augstākā tiesa (AT) krimināllietas skatīs vienīgi kasācijas kārtībā.

Jaunā sistēma paredz, ka visas lietas pirmajā instancē iztiesās rajona (pilsētas) tiesa, apelācijas kārtībā - apgabaltiesa, bet kasācijas kārtībā – AT. Šāda kārtība ir viens no soļiem, lai paātrinātu tiesu darbu. Līdzšinējā kārtība noteica, ka atsevišķu kategoriju lietas kā pirmā instance skata apgabaltiesa, otrajā instancē - attiecīga AT palāta, bet kasācijas instancē – AT Senāts.

Jauna valsts uzņēmumu pārvaldības kārtība

Stājas spēkā jauns regulējums, kas noteiks valsts un pašvaldību uzņēmumu dibināšanas, darbības, likvidācijas un kapitāla daļu pārvaldības kārtību.

Zemes pārvaldības likums

Jaunajā likumā noteikta valsts un vietējo pašvaldību zemes pārvaldība, tostarp paredzot pašvaldībām izstrādāt savā īpašumā un lietošanā esošas neapbūvētās zemes un degradētas teritorijas izmantošanas izvērtējuma kārtību.

Vairāk informācijas www.likumi.lv

< SKATĪT AKTUALITĀTES